Tirgum ir jābūt vietai, kur savu produkciju piedāvā zemnieki un mājražotāji, un rūpnieciski ražotiem produktiem un precēm tirgus piedāvātajā produkcijas klāstā pakāpeniski būtu jāsamazinās, uzskata SIA Cēsu tirgus valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš.
Pēdējā laikā, it īpaši šā pavasara tendences par to arī liecina, tirgus ir noslēdzis vairākus jaunus pastāvīgus līgumus ar zemnieku saimniecībām, kas patērētājiem piedāvā svaigu pienu, piena produktus un citas lauksaimniecības preces. Tāpat pavasara periodā aktīvi norit stādāmā materiāla, kā arī šajā sezonā izaudzēto dārzeņu tirdzniecība un palielinās tieši vietējo mazo ražotāju īpatsvars. Tas rosina cerības, ka tirgus kļūs par elitāru iepirkšanās vietu, kur piedāvājumā ir plašs vietējo, ekoloģiski tīru, no veikalos piedāvātajiem atšķirīgu pārtikas produktu klāsts, kā arī pieejami unikāli mājražotāju izstrādājumi.
Uz tirgu aicināti arī iedzīvotāji, kuriem mājās ir pašiem nevajadzīgas lietotas mantas, apģērbi, apavi, dažādas mājsaimniecības lietas – šeit tās veiksmīgi var pārdot tiem, kam tās vajadzīgas. Zināmā mērā šos procesus ir ietekmējusi
ekonomiskā lejupslīde – pirmkārt, produktu ražotājiem ir atviegloti noteikumi, lai tie varētu saņemt Lauku atbalsta dienesta tiešās tirdzniecības kvotas un PVD atļaujas svaigpiena tirdzniecībai, otrkārt, patērētāji labprātāk izvēlas
vietējās izcelsmes preci, tādējādi iegādājoties produktus, kuru izgatavošanai netiek izmantotas pārtikas piedevas, un vienlaikus atbalstot Latvijas lauksaimniekus. Māris Bērziņš uzsver: «Es neatbalstu tirgošanos vārtrūmēs un māju pagalmos. Tam ir vairāki būtiski iemesli: nepiemērotos apstākļos tirgoti pārtikas produkti ātri bojājas – paši varat iedomāties, kas nokļūst pienā, ja tas ar vienu krūzi, netīrām rokām, putekļainā vidē tiek saliets klienta atnestajos traukos. Tāpat arī desas un gaļas izstrādājumi, kuriem nav pievienotas pārtikas piedevas, pēc piecām stundām saulē neizbēgami sāk bojāties. Par tirgošanos neatļautās vietās acīmredzot kontrole jāuzņemas kārtības sargiem (policijai), pieaicinot PVD pārstāvjus. Turklāt tirgošanās neparedzētās vietās izkropļo tirgus situāciju kopumā – zaudētāji ir tie
raēotāji un tirgotāji, kuri savu preci tirgo atbilstošos apstākļos un maksā nomas maksu par tirgošanās vietu vai ir ieguldījuši finansējumu atbilstoša aprīkojuma iegādē. Mūsu tirgū vietas ir pietiekami un nomas maksas nav tik lielas, lai klients nespētu par to samaksāt. Vairāk tas ir attieksmes jautājums, nevis ekonomiski pamatots arguments.» Kā jau ik gadu, arī šogad ik mēnesi notiek gadatirgi – tirgotāji sabrauc no visas Latvijas, un tas ir vēl viens
apliecinājums, ka pašvaldība kā kapitāldaļu turētāja rīkojās pareizi, neļaujot tirgum iznīkt, bet gan atbalstīja tā attīstību.
Diemžēl tirgus rekonstrukcijas plāns sakarā ar izmaiņām ekonomikā atpaliek no sākotnējiem termiņiem, un pagaidu paviljons tiks izmantots ilgāk nekā sākotnēji bija plānots. Patlaban norit projekta pārskatīšana, ko organizē uzņēmums Marno J. Nākamais lielākais gadatirgus ieplānots pirms Jāņiem, un tajā noteikti valdīs ne tikai iepirkšanās drudzis, kad katrs lūkos pēc īpašā Jāņu siera, ierastajiem zāļu pušķiem vai vainagiem, bet arī citas aktivitātes, kas izklaidēs tirdziniekus un radīs pirmssvētku sajūtas. Visus, kurus interesē fotomāksla, aicinām apmeklēt vecajā tirgus paviljonā atvērto fotoizstādi. Neaizmirstiet arī ikdienā iegriezties tirgū pēc Latvijas lauku labumiem un mājās noderīgām lietām, kuras tirgū nopirksiet lētāk!