Kokorēvičs: Arī dižķbeles laikā ekonomiski pamatotiem projektiem naudu var dabūt

Siltumapgāde vienmēr ir bijusi sociāli jutīga sfēra un ierocis pašvaldību rokās.

Ar saukli – mēs neļausim palielināt siltuma tarifu - tiek noklusēts no kādiem līdzekļiem tiks segti zaudējumi un kāda būs šīs īstermiņa darbības ietekme uz siltuma tarifu ilgtermiņā.

Aizbildinoties ar dažādiem saukļiem par zemākā tarifa nodrošināšanu, investīcijas netiek veiktas vai tiek veiktas nesaprātīgi, nedomājot par to lietderību un ekonomisko pamatojumu. Kvalitatīva siltuma apgāde neapšaubāmi maksā dārgi, prasa lielas un pārdomātas investīcijas. Ja pašvaldības būtu laikus sapratušas nepieciešamību investēt pareizi,

iespējams, mēs šodien nebūtu tik smagā situācijā un cilvēkiem nebūtu jāmaksā

tik lieli siltuma rēķini.

Realitāte –vajadzīgas investīcijas

Kopš šā gada marta Cēsīs siltuma ražošana un piegāde patērētājiem ir SIA

Jaunā fabrika, kas ir starptautiskā koncerna Dalkia meitas uzņēmums, pārziņā.

Valdes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs informē: «Jau pirms mūsu ienākšanas siltuma operators ir veicis būtiskas investīcijas siltuma apgādē, bet, protams, ir vēl ļoti daudz darāmā un nepieciešamas samērā lielas investīcijas. Pirmkārt, veiksim hidrauliskās tīklu pārbaudes, lai apkures

sezonā mēs varētu būt droši, ka 20 grādu salā caurules izturēs slodzi un mājokļos būs silti. Ir skaidrs, ka pārbaužu laikā caurules plīsīs un būs zināmas neērtības iedzīvotājiem. Tomēr mēs kā liels uzņēmums, kurš darbojas 40 valstīs, esam ieguvuši milzīgu pieredzi un zinām, ka daudz nepatīkamāk

par avāriju vasarā ir cauruļu plīšana aukstā ziemas laikā. Otrkārt, ir ļoti

būtiski tuvāko gadu laikā samazināt siltuma zudumus tīklos – sistēma ir novecojusi, un liela daļa ir ne tikai nedroša ekspluatācijā, bet arī ar zemu siltuma saglabāšanas efektivitāti. Turklāt Cēsis ir pilnībā atkarīgas no gāzes, un mūsu izdevumos vairāk nekā 80% ir tieši samaksa par gāzi. Ja būs pietiekama izpratne un pacietība no pašvaldības un regulatora puses, tad esmu pārliecināts, ka spēsim piedāvāt optimālu biomasas izmantošanas scenāriju, kas dos atdevi 5 gadu laikā no realizācijas brīža samazināt

tarifu par 15–20%. Latvija nav novērtējusi šā vietējā resursa potenciālu, un tagad mēs visi, ieskaitot Cēsu iedzīvotājus, maksājam par to augstu cenu. Dalkia Lietuvā un Igaunijā investē milzīgu naudu gāzes patēriņa samazināšanā un biomasas izmantošanā, bet biomasu vedam no Latvijas.

Kur dabūt naudu,lai iedzīvotājiem nenāktos ciest?

Pēc aptuvenām aplēsēm Cēsu pilsētas siltumapgādes sistēmas sakārtošanā ir

nepieciešami vismaz 2 miljoni latu. Jaunā fabrika, kam aiz muguras stāv koncerns Dalkia, tādus ieguldījumus var veikt bez īpašas piepūles, bet katrs investētais lats ietekmē tarifu. «Šogad ir atvērta Eiropas Savienības līdzfinansējuma programma, kas dod iespējas piesaistīt līdzfinansējumu

siltuma zudumu samazināšanai. Nevēlos meklēt vainīgo, bet diemžēl kāda

subjekta darbības rezultātā Ministru kabineta noteikumos ir ieviesies punkts, ka saņemt līdzfinansējumu var tikai tas uzņēmums, kura īpašumā ir rekonstruējamie tīkli. Šodienas situācijā pašvaldībām, kuru īpašumos parasti ir cauruļvadi, nav iespējas līdzfinansēt ES programmas, savukārt mēs ar lielāko prieku piešķirtu savu līdzfinansējumu, un investīciju ietekme uz tarifu

samazinātos tieši par ES līdzfinansējuma daļu. Tomēr šīs vieglprātīgās ierēdņu

pieejas dēļ Cēsu pilsētai faktiski ir liegtas šīs programmas. Tagad ļoti aktīvi

strādājam ar pilsētas vadību, lai atrastu kopīgu risinājumu. Protams, izmantosim visu savu iespējamo ietekmi, lai apturētu šo programmu un rezultātā arī Cēsu iedzīvotāji iegūtu no tā, ka ir daļa no Eiropas Savienības un pilsētas siltuma apgādi pārvalda spēcīgs investors. Ceram, ka mums izdosies!» teic Guntars Kokorevičs.

«Noslēgumā vēl vēlētos vērst iedzīvotāju uzmanību uz dažām pārbaudītām patiesībām. Pirmā ir tā, ka atteikšanās no centralizētās karstā ūdens piegādes un elektrisko boileru izmantošana karstā ūdens ieguvei parasti visu siltuma apgādi noved citā galējībā un beigu beigās to sagrauj. Rezultāts ir vēl augstāki rēķini par siltumu un karsto ūdeni, nekā tas ir tagad. Otrā patiesība ir tā, ka siltuma rēķins veidojas no diviem komponentiem – ēkas energoefektivitātes, kas ir siltuma patēriņš, un šā siltuma ražošanas un pievades izmaksām. Es apsolu, ka mēs kā Cēsu pilsētas centrālās apkures operators izdarīsim visu, lai ražošana un pievade būtu pēc iespējas lētāka, savukārt iedzīvotāju iniciatīva un pašvaldības un valsts fundamentāls atbalsts ir tas, kas var palīdzēt samazināt siltuma patēriņu.

Tas ir gluži tāpat kā salīdzinājums – degviela visiem maksā vienu un to pašu cenu, bet jūsu pašu rokās ir izvēle – braukt ar mazlitrāžas franču auto vai daudzu zirgspēku amerikāņu limuzīnu. Laikam jau šodien piemērotāks ir mazais skaistais franču auto.»

Svarīgākais