Arti Rasmani lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina kā motobraucēju,pasaules čempionu, bet mazāk zina par citām viņa darbības sfērām:viņš ir arī uzņēmējs, ģimenes galva un sabiedriski aktīvs cilvēks. Neviena no šīm jomām viņam nav vienaldzīga.
Vairāk par darbu un attieksmi pret dzīvi stāsta pats Artis Rasmanis.
Kā jūs pats uzskatāt, kas jūs esat vairāk – sportists, uzņēmējs, vīrs un ģimenes galva, sabiedriski aktīvs cilvēks vai politiķis?
– To ir grūti nodalīt – vienlīdz labi cenšos tikt galā ar visiem pienākumiem. Dzīve ir cikliska, un katrā ciklā ir citas prioritātes. Visās dzīves situācijās nespēju stāvēt malā – man svarīgi būt apritē un darīt, lai nebūtu jākritizē citi. Ideāli, ja par sev svarīgiem jautājumiem, arī pilsētas un valsts skatījumā, atbildību varu prasīt pats no sevis. Ja skatāmies globāli, tad man ir vairāki mērķi un uzdevumi – pirmkārt, ir jāspēj nopelnīt nauda, lai varētu uzturēt savu ģimeni un paliktu pāri arī manam hobijam un neatņemamai dzīves sastāvdaļai – sportam. Kā jau teicu, nevaru mierīgi noskatīties uz procesiem
sabiedrībā un politikā, tāpēc savu darbu ieguldu arī pašvaldībā, lai veicinātu pilsētas iedzīvotājiem nozīmīgus procesus, jautājumos, kurus es izprotu.
Šajā gadījumā tas vairāk attiecināms uz sporta dzīvi, tās aktivizēšanu un pasākumu organizēšanu, kas neaprobežojas tikai ar cēsniekiem, bet piesaista pilsētai valsts un starptautiska mēroga sacensības. Ja skatāmies
no ekonomiskā viedokļa, tad sporta pasākumi spēj piesaistīt pilsētai lielus
līdzekļus – sacensības parasti norit vairākas dienas, tātad komandas un pavadošais personāls šeit uzturas ilgāk – tiek noslogotas viesnīcas, izmantoti ēdināšanas un transporta pakalpojumi, tiek maksāts par sporta bāzu nomu un tamlīdzīgi. Turklāt sporta aktivitātēm nav izteikti sezonāla rakstura – tās notiek arī ziemā, un tieši šis aspekts Cēsīm ir ļoti būtisks. Uzskatu, ka gada griezumā sports pilsētai dod pat lielāku pienesumu nekā kultūra un tūrisms.
Pēc teiktā noprotams, ka ar sirdi un dvēseli esat savas dzimtās pilsētas attīstībā ieinteresēts, bet Latvijā jūs vairāk pazīst kā sportistu – izcilu motobraucēju. Kādas ir šā brīža aktivitātes?
– Tikko atgriezos no Eiropas kausa izcīņas 1. posma Gdaņskā. Nu jau vairākus gadus braucu ar kvadraciklu, un tieši šī motociklu klase kļūst arvien
populārāka gan Latvijā, gan Eiropā. Piemēram, šā gada pirmajās sacensībās,
Gaujas kausā, augstākajā līgā vien startēja 27 kvadracikli, bet kopumā aktīvi
sporto ap simt kvadraciklistu – tas ir daudz. Šai sezonai esmu sagatavojies
gan fiziski, gan arī tehniski, tāpēc ceru uz labiem panākumiem Eiropas un
pašmāju trasēs. Gribētos jau piedalīties visos Eiropas kausa posmos, bet jāskatās, kā būs ar finansējumu un laiku.
Ienākumu avots tomēr ir bizness – firma Rasmanis un Dankers – instrumentu un iekārtu noma būvniecības nozarei, kā arī specifisku pakalpojumu sniegšana.
Vai var savilkt galus ar galiem kopā, jo zināms, ka būvniecības nozare
no dižķibeles ir cietusi vissmagāk?
– Gada sākumā nopietni apsvēru domu apturēt uzņēmuma darbību, jo darba
un nomnieku iekārtām praktiski nebija. Likumsakarīgi, ja nav pasūtījumu,
nav ienākumu, bet darbiniekiem alga ir jāmaksā – nevar taču viņus atstāt bez
ienākumiem – labāk lai saņem bezdarbnieku pabalstu. Taču aprīlī situācija uzlabojās – tiek pabeigti iesāktie būvniecības projekti, kā būs ar jaunu objektu uzsākšanu, grūti prognozēt. Mūsu uzņēmumam nebūtu problēmu, jo pagājušā gada nogalē uzvarējām Latvijas valsts mežu (LVM)
izsludinātajā konkursā par mežu ceļu būvniecību. Taču tikai tāpēc, ka valsts neprot plānot attīstību un naudu atdod tiem, kas skaļāk kliedz, Latvijas valsts
mežu ceļu būvei paredzētā nauda tika novirzīta par labu zemniekiem.Apšaubu, vai tas ir ilgtermiņa ieguvums valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanā
– zemniekiem šī nauda bija kā pile okeānā un būtisku attīstību negarantē,
bet LVM, kas ir gadiem pierādījusi savu darbības rentabilitāti, attīstību
bremzē. Meža ceļi ir infrastruktūra, kas nepieciešama kvalitatīvai un
ekonomiski efektīvai mežu apsaimniekošanai.
Vīzija – vai arī pēc pieciem gadiem sevi redzat Cēsīs? Kādas tās ir?
– Protams, esmu cēsnieks un negrasos meklēt citu dzīves un darba vietu.
Domāju, ka pēc pieciem gadiem valsts sistēma būs sakārtota un valsts pārvalde decentralizēta, kas dotu iespēju attīstīties novadiem atbilstoši to kapacitātei, iedzīvotāju ieinteresētībai teritorijas attīstībā un pašvaldības spējai redzēt trīs soļus uz priekšu. Cēsīm ir lieliskas iespējas – tikai vajag mazliet pastrādāt!