Tērvetē tapis jaunais govju komplekss

Tieši pirms Ziemassvētkiem 1000 Tērvetes agrofirmas slaucamo govju pirmo reizi ienāca savās jaunajās mājās. Ieplānotā jaunā slaucamo govju kompleksa pirmā kārta – novietne 1000 govīm, kā arī slaukšanas zāle un pārējā infrastruktūra, kas būs vienota visam 3000 govju kompleksam, – ir nodota ekspluatācijā.

Izslaukums ap 10 000 litru gadā no govs

Uz jautājumu, kā slaucamās govis uztvērušas mājvietas un apstākļu maiņu, valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks atbild: «Dzīvniekiem apstākļu maiņa rada pamatīgu stresu, taču plānots, ka jau pavisam drīz izslaukums stabilizēsies un sasniegs vidēji 10 000 litru piena gadā no govs. Tas ir ļoti augsts rādītājs, jo vidēji valstī izslaukums no govs ir ap 6000 litru gadā. Saimniecību, kurās ir 10 000 un vairāk tūkstošu litru izslaukums no govs, Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.»

Ieplānotās investīcijas piena lopkopības kompleksa attīstībā plānotas ne tikai izslaukuma palielināšanai, bet arī efektīvai esošo resursu izmantošanai, kas ietver arī biogāzes koģenerācijas staciju uzstādīšanu. Jau februārī ekspluatācijā nodos 0,5 MgW koģenerācijas staciju, kurā gāzes ražošanai izmantos no govju kompleksa iegūtos šķidrmēslus.

Govis – siltums – alus

D. Dominieks teic, ka līdz ar līdz ar govju skaita palielināšanu kompleksā (līdz 3000 govīm) būs iespēja palielināt saražotās elektrības un siltuma daudzumu, tāpēc tuvākajā perspektīvā ieplānota vēl vienas koģenerācijas iekārtas uzstādīšana. Saražotais siltums būs pieejams arī daudzdzīvokļu ēku apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Daļu varēs izmantot alus ražošanas nodrošināšanai. Jāatzīst, ka arī alus brūzī ieplānotas vērienīgas investīcijas, – vispirms jauna pagraba būvniecībā. «Šogad bija ļoti laba alus miežu raža, ne tikai kvantitatīvā, bet arī kvalitatīvā izteiksmē, tas nozīmē, ka arī turpmāk alus miežu iesalu gatavosim paši un alutiņš savas kvalitatīvās īpašības nezaudēs.»

Kompleksa pieeja resursu iegūšanai un izmantošanai Tērvetē nodrošina augstu izmaksu efektivitāti – visi objekti ir noteiktā sasaistē un strādā kā viens vesels mehānisms.

Tērvetes zirgi pie labākajiem sportistiem

Zirgi ir viens no Tērvetes simboliem, tāpēc zirgaudzētavas attīstība ir izvirzīta par vienu no daudznozaru uzņēmuma prioritātēm. Aizvadītajā gadā zirgu saimniecība ir koncentrēta ap galveno objektu – manēžu. Tādējādi arī garāmbraucējiem biežāk ir iespēja redzēt Tērvetes zirgus un kumeļus.

Kā pagājušā gada panākumu var vērtēt piecu Tērvetes zirgu nonākšanu pie Latvijas labākajiem sportistiem. Valdes priekšsēdētājs vēsta, ka tuvākajā laikā pie sava jaunā saimnieka dosies vēl viens zirgs, kurš ir labi sagatavots un gatavs startēt augsta ranga sacensībās. Arī turpmāk sporta zirgu audzēšana un sagatavošana būs tērvetnieku goda lieta, taču vienlaikus tiks attīstīta arī izklaides industrija. «Gribam, lai viesiem ir iespēja ieraudzīt Tērveti visā tās godībā, sākot ar govju kompleksu, alus brūzi, zirgaudzētavu un tuvējo Dabas parku. Tāpēc plānots attīstīt gan izjādes, gan vizināšanos karietēs un ragavās. Vienmēr jau gribas visu un uzreiz, taču tas nav iespējams. Jau bez tā uzņēmuma attīstības temps ir ļoti straujš – prioritāte tomēr ir lauksaimnieciskā ražošana.»

Darbs un dzīvesvieta ģimenēm

Par vienu no būtiskākajiem un vērtīgākajiem aktīviem agrofirmā Tērvete vienmēr ir uzskatīts tās darbinieks – cilvēks, uz ko var paļauties, kurš zina savu darbu un ir lojāls uzņēmumam, par to saņemot adekvātu samaksu. Lai arī patlaban speciālistu komanda, kuru pārstāv galvenokārt cilvēki spēka gados, ir pilnībā nokomplektēta un vēl vismaz gadus desmit strādāt spējīga, jau tagad tiek domāts par paaudžu nomaiņu. «Mēs gribam paši izaudzināt jauno speciālistu maiņu – labi zinām, ka speciālists vārda pilnā nozīmē ar augstskolas zināšanām vien nesanāks, – pieredzējušu speciālistu vadībā vēl jāstrādā un jāmācās vairākus gadus. Lauksaimniecība ir dzīvesveids – tajā ir jābūt iekšā no pašiem pamatiem, tāpēc aicinām pie sevis jaunos cilvēkus, jaunas ģimenes ar bērniem. Varam sameklēt darbu, apmaksāt mācības, nodrošināt ar dzīvesvietu. Turklāt Tērvetē ir labi attīstīta gan satiksme ar Rīgu, Jelgavu, Dobeli, gan arī pašiem sava skola un bērnudārzs. Tagad es zinu arī pats – šeit tiešām ir lieliska vieta dzīvošanai un strādāšanai.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.