Pie Bārtas – Dunikas baznīcas atrod prettanku šāviņu

Slavenā arhitekta Paula Maksa Berči projektēto Bārtas – Dunikas draudzes baznīcu grauj ne tikai laika zobs, to dara arī tā saucamie melnie arheologi, meklējot tās sienās kara laika suvenīrus, vēsta laikraksts "Kurzemes vārds".

Viņu darbošanās var būt ne vien postoša vēstures liecībām, bet arī bīstama dzīvībai.

No Bārtas autoceļa nogriežas sniegā labi iemīta taciņa, tā ved līdz baznīcas drupām, tad tām cauri un atduras mūru stūrī. Tur piebārstīts ar ķieģeļu drupatām – kāds vairākās vietās mūri rubinājis, atstājot tur padziļas pēdas. Dažus soļus aiz baznīcas sienas "Kurzemes Vārds" atrod, iespējams, šāviņu. Apkārt esošos akmeņus un koku kritalas klāj sniega kārta, bet aizdomīgais priekšmets stāv neapsnidzis – tātad, iespējams, tas tur nolikts pavisam nesen.

Tas ir no Otrā Pasaules kara laikiem saglabājies prettanku šāviņš, šķiet, ka sprāgstvielas tajā nav, taču pilnīgas pārliecības par to arī nav, jo nevar redzēt šāviņa apakšdaļu, kas ir zem sniega. Tādu atrodot, drošības labad vienmēr jāziņo policijai.

Par iespēju, ka pie baznīcas mūriem rosījušies tā saucamie melnie arheologi jeb ar metāla detektoriem bruņojušies nelegāli vēstures liecību meklētāji, nav pārsteigts bārtenieks un novada vēstures zinātājs Jānis Gūža. Tādu šajā pusē esot manīts daudz. Ar metāla detektoriem tiekot pārbaudīta ne tikai zeme, bet arī sienas un mūri.

Zeme Bārtas krastos esot pilna ar kara laika mantojumu – dažādiem lādiņiem un citām lietām. Par sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanu gan no Bārtas, gan Dunikas pagasta regulāri tiekot ziņots nesprāgušās munīcijas atmīnētājiem.

"Te lidmašīnas ir kritušas, tanki te meklēti," stāsta Dunikas Novadpētniecības muzeja vadītāja Ausma Padalka. "Vēl tagad kāds kādreiz atnes malkas pagales, pilnas ar šķembām." Viņa atceras arī gadījumus, kad saskare ar kara laika lādiņiem beigusies traģiski.

Bārtas – Dunikas draudzes baznīca atrodas pavisam netālu no Bārtas upes krasta. Kara laikā tā bijusi tieši apšaudes zonā, stāsta Bārtas Novadpētniecības muzeja vadītāja Dina Kundziņa.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.