Kultūras centrs – darbs ar kvalitāti

Pirms 25 gadiem oficiāli ekspluatācijā tika nodots jaunais Ogres kultūras nams, kas tam laikam šķita mūsdienīga un varena celtne. Taču padomju laiku būvniecības tradīcijas ne vienmēr deva vēlamo rezultātu – nams tapa ilgi, un kvalitāte, tā teikt, ar dievu uz pusēm. Kopš 2011. gada situācija ir būtiski mainījusies – ēka ir pilnveidota, uzlabota iekšējā un ārējā infrastruktūra, renovēta fasāde.

Taču kultūras nams nav tikai ēka, bet gan cilvēki, kas tajā strādā, darbojas, atpūšas un mācās. Saruna ar pašvaldības aģentūras Ogres novada kultūras centrs direktori Ligitu Zadvinsku.

– Runājot ar novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, viņš atzina, ka pirms vairākiem gadiem šķitis, ka kultūras nama ēka ir pārāk liela. Bet tagad ikdiena pierāda, ka vēlme apmeklēt pasākumus un darboties pašiem ogrēniešiem ir varen liela. Kā jūs vērtējat savas iestādes attīstības tempu?

– Mēs paši reizēm smejam, ka darbs kultūras centrā ir tik intensīvs, ka sāk atgādināt fabriku – darbs dzen darbu, jo pasākumu ir ļoti daudz. Turklāt ne tikai tie pasākumi, kas ir publiski pieejami – šeit norit dažādu kolektīvu mēģinājumi, interešu klubu sanākšanas, semināri, jogas, ārstnieciskās vingrošanas un pat karatē nodarbības.

Taču uzskatām, ka lielais darba apjoms nedrīkst iespaidot kultūras centra darba kvalitāti – katram notikumam jābūt visaugstākajā līmenī – to mēs prasām gan no sevis, gan viesmāksliniekiem.

– Izklausās, ka esat savus cilvēkus izlutinājuši…

– Varbūt – to, ka ogrēnieši ir atsaucīga, bet ļoti prasīga publika, zina arī producenti un mākslinieki. Arī mēs no savas puses sekojam, lai viesmākslinieku koncerti vai izrādes būtu kvalitatīvas – mēs nedrīkstam likt vilties saviem cilvēkiem.

Pakāpeniski, bet mērķtiecīgi strādājot, esam panākuši, ka kultūras pasākumi ir ļoti labi apmeklēti – nereti mūsu lielā zāle ar vairāk nekā 700 sēdvietām ir stāvgrūdām pilna un mums nākas atteikt potenciālajiem apmeklētājiem. Cilvēki to jau zina, tāpēc biļetes iegādājas laikus.

– Ieskatoties februāra kultūras centra piedāvājumā, redzams: 13.02. BALTIE LĀČI un APVEDCEĻŠ muzikālajā plenērā Pasta nodaļas stāsti, 15.02. Raimonds Pauls un Imants Ziedonis ar VĒJA ZIEDIEM, 16.02. dienā bērnu popgrupu sadziedāšanās LIELI SVĒTKI ZIEMELIM, bet vakarā DEJU LAIKS ar Kreicburgas ziķeriem... Kā tas ir iespējams, ka praktiski ik dienu spējat piepildīt savas zāles ar skatītājiem? Turklāt Rīga ir tik tuvu.

– Katram pasākumam ir savs skatītājs – programma ir sastādīta tā, lai katrs varētu atrast sev piemērotāko tepat, tuvu pie mājām. Februārī ieplānotas arī vairākas izrādes un Liepājas simfoniskā orķestra koncerts, bet 1. martā šeit viesosies jauniestudējums Kaupēn, mans mīļais.

Popularitāti ir iekarojis pasākumu cikls Es dzīvoju tepat starp jums, kurā dodam iespēju savējiem labāk iepazīt ogrēniešus, kuri ir zināmi cilvēki valstī kopumā. Piemēram, 23. februārī būs tikšanās ar žurnālistu, rakstnieku, literatūrzinātnieku Arno Jundzi.

Plašāka informācija ērti pieejama mūsu interneta vietnē okc.lv, kā arī bezmaksas izdevumā Kultūras ziņas, kurā apkopotas vēstis par visiem kultūras notikumiem novadā.

– Viena lieta ir nākt un skatīties, ko dara citi, bet cita ir līdzdarboties pašiem. Vai krīzes gados nav samazinājusies amatiermākslas kolektīvu aktivitāte?

– Nepavisam ne! Pat gluži otrādi – Ogres kultūras centrā pēc jauniešu iniciatīvas ir nodibināts vēl viens, sestais, koris – jauniešu jauktais koris, kuru vada diriģentes Gunita Bičule un Daina Čudare. Savukārt Ogresgala tautas namā arī pēc pašu ierosmes sācis darboties jauniešu deju kolektīvs. Līdz ar to aģentūras paspārnē trīs kultūras namos kopumā darbojas 47 amatiermākslas kolektīvi un interešu grupas ar vairāk nekā 1300 dalībniekiem. Šis laiks pašdarbniekiem ir ļoti aktīvs – notiek gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem – jāapgūst svētku programma un jāsakārto tērpi.

– Cik pieejams kultūras centrs ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?

– Vēl visu neesam paguvuši izdarīt, taču mūsu nams ir pieejams arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ēkas rekonstrukcijas laikā ir ierīkots lifts uz otrā stāva zāli, tāpat lielās kāpnes aprīkotas ar pandusiem. Plānots iebūvēt liftu arī ēkas otrā spārnā.

Taču, runājot par invalīdiem, represētajiem un pensionāriem, gribu pateikt, ka šīs iedzīvotāju grupas pašvaldība atbalsta visvairāk. Mēs esam uzstādījuši ļoti augstu sava darba latiņu un pie tās gribam turēties vēl vismaz 25 un vēl 25 un 25 gadus.

Svarīgākais