Ko ražosim Latgalē

© F64

Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu palikusi neatbildēta! Taču, ņemot vērā valdības uzmanību Latgales glābšanai, tā šodien ir īpaši aktuāla.

Pavērojot publiskās diskusijas radio un TV, jūtams, ka sabiedrība vēlas skaidrāku vēstījumu par valstiski perspektīvākajiem virzieniem.

Teorētiskie priekšnoteikumi

Raugoties no teorijas viedokļa, uzņēmējdarbības vidi raksturo četri galvenie faktori, kur pēdējais (vājākais) nosaka attīstības tempu. Pirmais faktors ir zeme (arī ēkas un infrastruktūra) jeb vieta, kur, fiziski darbojoties, ir iespēja nopelnīt, šim faktoram ir izmaksas, atlīdzība par tā izmantošanu, nomas vai amortizācijas izmaksas; otrs faktors ir cilvēks, ar kuriem sadarbojoties, ir iespējams nopelnīt, nepieciešama atlīdzība par atbildību, dažādām prasmēm un zināšanām, kas prasa algas vai dividenšu izmaksas. Trešais factors – finanses, kuras piesaistot, ir iespēja arī attiecīgi nopelnīt. Parasti pamatlīdzekļos – iekārtās, remontā vai izejmateriālu krājumos – atlīdzība par to ir procenti. Ceturtais faktors ir informācija, talants vai savdabīga kompetence, knowhow, vienkārši sakot, fiška. Atlīdzība par to nav strikti definēta, savā ziņā tā ir arī bezmaksas, tomēr to ietekmē laiks, ko cilvēks tai velta kā savu pieredzi, dzīves gudrību, varbūt vienkārši harismu. Sākums šim faktoram ir ideja, tā pati, kas dažkārt stiprāka par miegu. Dažādās teorijās izdala vēl piekto faktoru, kas ir cilvēka uzņēmības faktors. Cilvēks, kas uzņemas risku, apvienot četrus nosauktos faktorus, apvienojot tos ar apkārtējās vides radītajām iespējām, lai nopelnītu uz starpības, ko sauc par peļņu. Taču šī vērtība vēl ir jāpārdod tirgos, kur tā ir pieprasīta.

Apkopojot minēto, izskatās, ka vienā svaru pusē ir dažādās iespējas, bet otrā kausā risks. Ja dažādas motivējošas programmas uzstāj un mudina, tostarp arī Latgales plāns, uzņemties risku un kļūt par uzņēmējiem, tad kā ir ar iespējām? Un galu galā, vai tas nav pretrunā ar sākumā minēto uzstādījumu pēc konkrētākiem valstiskiem plāniem.

Eko bums!

Kā tas var noderēt Latgalei?

Šeit, manuprāt, atklājas Latgales potenciāls. Tā vien šķiet, ka reģions asociatīvi būtu raksturojams kā kaut kas īsts un patiess. Neskartā Latgales daba un patiesais cilvēka bērns kopā veido to diženumu, kas var transformēties arī uz precēm un pakalpojumiem, ko vajadzētu ražot Latgalē. Ja reiz mums ir neskarta daba, kas Eiropas mērogā ir ūnikums, tad jau tas ir ekskluzīvs produkts, kam konkurēt ar lētas izcelsmes produktiem ir bezjēdzīgi. Arī stratēģiski Krievijas, Baltkrievijas un Polijas lēto preču tuvums un pieejamība tomēr liek domāt par citu, Trasūna, ceļu.

Iepriekšminētā sakarā būtu noderīgi pieminēt Zemkopības ministrijas izstrādātās un Lauku atbalsta dienesta pārvaldītās valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības attīstībai laukos, kas ne vienmēr ir paredzētas tiešai lauksaimniecības produktu attīstībai. Turklāt šāds uzņēmējdarbības veids būtu potenciāls biznesa inkubatoru programmas dalībnieks, kura biroji darbojas Rēzeknē, Balvos, Preiļos, Līvānos un Daugavpilī. Sadarbībā ar Ideju viesnīcu var tikt nodrošināti grāmatvedības, lietvedības, projektu vadības, mārketinga, dizaina un citi pakalpojumi par 10 000 latu gadā (pieejams trīs gadus pēc kārtas ar līdzfinansējuma intensitāti 80; 60; 40%). Šādā veidā var realizēt praktiski visus mājražošanas, tūrisma un amatniecības projektus. Atbalstāmi ir arī izmitināšanas un veselības pakalpojumi, autotransporta remonts, apkalpojošo dienestu darbība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Ja padomā, katrā ciematā vai miestā ir zināms stāsts par cilvēkiem, kas mācēja veco arodu, kas nu jau sen ir aizmirsts. To varētu izkopt, pielietojot jaunākās tehnoloģijas, bet saglabājot naturālās saimniecības produkta garu, izveidot ražotni arī dizainiski pievilcīgu. Respektīvi, gan produkts, gan vide ir jāiepako tā, lai izskatās dārgi, bet tai jābūt īstai, dabiskai un nesamākslotai. Tā vien šķiet, ka apsmietā naturālā saimniecība, kurā visas sev nepieciešamās preces cilvēki saražo uz vietas un ar īpašu uzmanību piedāvā tev, ir Latgales veiksmes stāsta pamatā.

Es iesākšu uzskaitīt, bet jūs turpiniet: meža ogas, svaigas zivis, vēži, ikri, dažādas ādas, vilna, bērzu un kļavu sulas, bišu medus un vasks, kameņu medus, medījumi, lazdu rieksti, sēnes, linu eļļa, kūpināts speķis, šmakovka, kūpināts zutis, trusis, piena produkti, lauku tējas, pirts slotas...

Latvijā

Šonedēļ līdz uzsniga pirmais sniegs un uz Latvijas ceļiem nonāks šovasar Latvijas autoceļu uzturētāja noliktavās savesta Marokas sāls. Taču īsi pirms aukstā laika iestāšanās atklājās, ka vienā no noliktavām sāls ir pārāk mitrs. Tomēr Latvijas valsts autoceļu uzturētājs atradis iespēju, kā, iespējams, slikto sāli kaisīt uz autoceļiem, informē raidījums "Nekā personīga."