Rēzeknes slimnīcas vadībai pārmet nesaimniecisku rīcību

Rēzeknes slimnīcas vadība, iegādājoties jaunu kompjūtertomogrāfu, kurš ir tikpat jaudīgs kā vecais, un utilizējot veco diagnostikas iekārtu, ir rīkojusies nesaimnieciski, aģentūru LETA informēja kādas organizācijas pārstāvis, kas nevēlējās publiskot savu vārdu.

"Laiks iet uz priekšu un tehnoloģijas attīstās, tādēļ pirkt par gandrīz 200 000 latu iekārtu, kas pēc saviem parametriem ir līdzīga tai, kas bija moderna pirms septiņiem gadiem, nav prāta darbs, it sevišķi, ja ņem vērā, ka tuvējās medicīnas iestādes iegādājas šādas vairākkārt jaudīgākas diagnostikas iekārtas. Nav prāta darbs arī vecā kompjūtertomogrāfa utilizācija. Daudz saimnieciskāk būtu bijis to par simbolisku cenu pārdot varbūt kādai citai mazākai ārstniecības iestādei," pārliecināts ziņotājs.

SIA "Rēzeknes slimnīca" valdes locekle Diāna Gavare-Karpova komentāros par ārstniecības iestādē notiekošo bija visai skopa. Viņa aģentūrai LETA paskaidroja, ka slimnīca ir iegādājusies tādu diagnostisko iekārtu, kāda tai ir nepieciešama, ņemot vērā ārstniecības iestādei pieejamo finansējumu. Savukārt vecais kompjūtertomogrāfs tiekot utilizēts kā bīstama iekārta.

Bijušais Rēzeknes slimnīcas Veselības aprūpes dienesta vadītājs Jāzeps Korsaks, kura prasību par atjaunošanu darbā nesen apmierinājusi Latgales apgabaltiesa, pārliecināts, ka arī vecā diagnostiskā iekārta nebūtu tik bieži lūzusi un varētu normāli kalpot vēl vairākus gadus, ja vien savlaicīgi būtu bijis noslēgts līgums ar firmu par tās regulārām apkopēm.

Ja jau slimnīcai nepietika līdzekļu jaudīgāka komjūtertomogrāfa iegādei, tad tā varēja vienoties ar firmu par esošās diagnostiskās iekārtas apgreidu - parametru uzlabošanu, mainot komplektāciju. Tas būtu izmaksājis lētāk. Arī, iegādājoties jauno kompjūtertomogrāfu, papildu līdzekļus būtu varējusi iegūt, izsolot veco diagnostikas iekārtu vai vienojoties ar jaunās iekārtas piegādātāju par vecā tomogrāfa atpirkšanu, skaidroja Korsaks.

Kā vēl vienu variantu ārsts minēja līdzekļu ekonomiju. "Slimnīca varēja atteikties no kodolmagnētiskā rezonatora iegādes, jo viena šāda iekārta Rēzeknē jau darbojas, bet uzturēt divus kodolmagnētiskos rezonatorus tik nelielam iedzīvotāju skaitam, kāds ir Rēzeknes apkaimē, nav lietderīgi," uzsvēra Korsaks.

Faktiski šāda līmeņa diagnostiskās iekārtas iegāde pašreizējos ārstniecības iestāžu konkurences apstākļos Rēzeknes slimnīcai savā attīstībā ir solis atpakaļ, pārliecināts Korsaks.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.