Latvietis mīl teātri

Valmieras drāmas teātra skatītāju zāles gandrīz vienmēr ir piepildītas dažādiem ļaudīm ar dažādiem skatījumiem uz dzīvi – nāk jauni un veci, pilsētnieki un lauku ļaudis – visus viņus vieno mīlestība pret teātri.

Par šīs sezonas pieprasītāko izrādi ir kļuvis iestudējums Ķiršu dārzs ar Ievu Puķi Raņevskas lomā. Jāatzīmē, ka aktrise šogad saņēma Lilitas Bērziņas balvu par izciliem sasniegumiem aktiermākslā un vairākkārt ir bijusi nominēta balvai Labākā aktrise. Teātra direktore Evita Sniedze (attēlā) teic, ka Valmieras teātra trumpis ir ansamblis – teātrī radoši strādā daudz lieliski aktieri, kas sevi pierādījuši lielākās un mazākās lomās. Zināmā mērā par tradīciju jau kļuvis ik sezonu Valmieras drāmas teātrī iestudēt kādu Šekspīra un Čehova darbu. Patlaban top Šekspīra komēdija Divpadsmitā nakts igauņu režisora Andresa Lepika iestudējumā, kas pirmizrādi piedzīvos 30. aprīlī, bet, plānojot nākamo sezonu, ir sākts domāt, lai skatītāju vērtējumam varētu nodot Šekspīra izrādi Sapnis vasaras naktī, ko delartiskās komēdijas stilā iestudēs itāļu režisors Dāvids Džovanzana. Cerams, ka tā, tāpat kā visas citas izrādes, sniegs patiesu prieku skatītājiem un vienlaikus dos iespēju iepazīt atšķirīgu pieeju iestudējuma tapšanā. Taču Valmieras teātrim pašam ir stabili dažādu paaudžu režisori. 14. maijā teātrī notiks pirmizrāde Klauns Fiasko, ko iestudē režisors Felikss Deičs.

Vaicāta par skatītāju atsaucību teātra piedāvātajām izrādēm, Evita Sniedze ar gandarījumu konstatē: "Mūsu teātri mīl ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet īpašs prieks, ka pie mums brauc arvien vairāk skatītāju no Rīgas un Latvijas kopumā. Teātrī arvien vairāk nāk jaunieši, un tas vien, ka uz Ķiršu dārzu, Hamletu un citām ļoti nopietnām lugām gandrīz vienmēr skatītāju zāles ir pilnas, liecina, ka Latvijas cilvēkam teātris ir daļa no dzīves." Valmieras teātris NRA kartes īpašniekiem piedāvā 50% atlaidi uz izrādi Igauņu bēres 9. aprīlī plkst. 18.30.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.