Velosipēdistiem draudzīga pilsēta

© F64

Nav noslēpums, ka ikdienas un tūrisma riteņbraukšana ir ērts, ekonomisks, veselīgs un videi draudzīgs pārvietošanās veids. Ventspilī jau vairākus gadus notiek intensīvs darbs, uzlabojot velobraucēju infrastruktūru un piedāvājot jaunu tūrisma produktu pilsētas viesiem.

Šobrīd kopumā izbūvēti 34 kilometri komfortablu veloceliņu, un plānots, ka līdz gada beigām to kopgarums sasniegs jau 40 kilometru.

«Braukšana ar velosipēdu ir ne tikai videi draudzīga, bet arī veselīga nodarbe. Ne visi ir gatavi apmeklēt trenažieru zāli, bet ar velosipēdu var braukt praktiski jebkurš, tādēļ pašvaldībai jānodrošina šīs sportošanas iespējas. Veloceliņi radīti tā, lai pa tiem varētu izbraukt ar riteni, paskriet, izbraukt ar skrituļslidām vai skrituļslēpēm,» stāsta Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors Andris Kausenieks, kurš pats personiski ar divriteni izbrauc pat 20 kilometru, lai pārliecinātos par katra objekta stāvokli.

Velotūrisma attīstības projektā Ventspilī top plašs veloceliņu tīkls, kura ietvaros jau izbūvēti veloceliņi, kas savieno starptautisko prāmju termināli ar iecienītiem tūrisma objektiem pilsētā: Ostas ielas promenādi, Spīķeru piekrasti, Livonijas ordeņa pili, Dienvidu molu, Jūrmalas parku, Piejūras brīvdabas muzeju, mazbānīti un Piedzīvojuma parku. Nu kārta trim jaunākajiem projektiem. Pirmais no tiem paredz veloceliņa viena kilometra garumā izbūvi Saules ielā, tad seko 700 metru gara brauktuve Lielajā prospektā un visbeidzot veloceliņa ierīkošana Pārventā, Talsu ielā, – arī 700 metru garumā. Plānots, ka darbi noslēgsies septembrī. «Jaunie celiņi ir kvalitatīvi un ērti, jo tiem ir bruģakmens segums ar abrazīvu virsmu, kas novērš slīdēšanu lietus laikā vai pie zemākām gaisa temperatūrām,» uzsver A. Kausenieks. Lai vietējie un ārzemju velotūristi orientētos pilsētā, projekta ietvaros izdots buklets Veloceliņi Ventspils pilsētā, kurā uzrādīti jau šobrīd izbūvētie veloceliņi, kā arī tie, kurus Ventspils pilsētās pašvaldība šogad vēl plāno izbūvēt.

Veloceliņu izbūve tiek iekļauta praktiski jebkurā ar ielu infrastruktūru saistītā projektā. Tā, piemēram, ja tiek būvēts trotuārs, to izveido platāku, nekā ierasts, lai vietas pietiktu arī velosipēdistiem. Tas pats attiecas arī uz lielo ielu izbūves darbiem. Jau pērn tika izbūvēti veloceliņi Rīgas, Kuldīgas un Užavas virzienos, bet šogad top tranzīta iela Kuldīgas virzienā. «Pusotra kilometra garumā to būvējam kā brauktuvi ar piegulošu gājēju ietvi un atsevišķu velojoslu,» paskaidro A. Kausenieks. Aptverot visas lielās pilsētas maģistrāles, iespējams ievērojami paaugstināt tūrisma produkta pievienoto vērtību un nodrošināt lielāku mobilitāti.

Ikvienam velosipēda īpašniekam ir svarīgi, lai viņš varētu ērti un droši novietot savu braucamo. Velotūrisma attīstības projekta ietvaros tiks uzstādīti kopumā ap 650 interesantu un atraktīvu velostatīvu , pieskaņojot to vizuālo izskatu novietošanas vietām un vides funkcijai – vecpilsētā novietojot pilsētas vēsturiskajai gaisotnei atbilstošus velostatīvus, savukārt jaunajā pilsētas daļā paredzot atraktīvus un saistošus velostatīvus. «Pie katra objekta veidojam individuālu konstrukciju, piemēram, vairāk nekā metru augstus burundukus vai sirsniņas formas velostatīvus. Visi veloturētāji izgatavoti no kvalitatīva nerūsējošā tērauda, lai tie kalpotu ilgtermiņā un vizuāli priecētu gan pilsētniekus, gan viesus,» tā A. Kausenieks.

Lai velobraukšanu padarītu aizraujošāku un interesantāku, veloceliņa trases tuvumā tiek izvietoti dažādi vides objekti. Šajā gadā vien Ventspils savus vides objektus ir papildinājusi ar 24 Govju parādes vides elementiem, četrām ziedu skulptūrām, tostarp 4,5 metrus augstu basketbola bumbu, četru zaķu ģimeni, Puķu govs skulptūru četru metru augstumā un piecām mārītēm, kas atrodas uz 20 metru liela zieda.

«Aicinām par to visu pārliecināties pašiem, apmeklēt Ventspils pilsētu un tās skaistos vides objektus!» mudina A. Kausenieks.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais