Rīgas domei priekšā 16. marta politiskie izaicinājumi
Nākamnedēļ Nila Ušakova (SC) vadītajai Rīgas domei būs jāatbild, vai tā atļaus kādu no trim pieteiktajiem leģionāru un tā dēvēto "antifašistu" pasākumiem Brīvības pieminekļa tuvumā 16. martā.
Saskaņas centra politiskajai nākotnei ir svarīgi, vai šā gada 16. marts paies mierīgi un bez sadursmēm un cik līdzsvaroti un objektīvi būs tam veltītie sižeti ārvalstu, īpaši Krievijas TV kanālos, kuriem ir spēcīga ietekme uz Latvijas krievvalodīgo kopienu. "16. marts ir diena, kad veci vīri aiziet nolikt ziedus, un nekas vairāk," saka SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Vienlaikus nevar nemanīt, ka viņš ir noraizējies.
SC nevar ignorēt sava tradicionālā elektorāta attieksmi pret leģionāru gājienu 16. martā. Krievu valodā vēstošajos medijos šī attieksme tradicionāli bijusi negatīva. Bet SC kā politisko reitingu līderis gatavojas pēc oktobra vēlēšanām kļūt par varas partiju, kurai jāspēj uzrunāt visa sabiedrība un kurai jāizvairās no darbībām, kas apgrūtinātu dialogu ar citām, tā dēvētajām latviešu partijām. "Opozīcijas limits ar šīm vēlēšanām tiek izsmelts. Mūsu uzdevums ir būt varā. Mums nav tiesību apsvērt būt opozīcijā, tādēļ [pēc vēlēšanām] mēs runāsim ar visiem," šonedēļ, plašākā kontekstā runājot par SC nākotni, Neatkarīgajai teica J. Urbanovičs.
14. un 15. martā Rīgā notiks Otrā pasaules kara seku izvērtēšanai veltīta konference, kuras organizēšanā pēdējā brīdī iesaistījusies sabiedriskā organizācija Baltijas forums, kuras prezidents ir J. Urbanovičs. Politiķis skaidro, ka iesaistījies, lai šī konference nebūtu vis vēsturisku klišeju atreferējums, bet mierīga un sabalansēta diskusija par vēstures jautājumiem. "Diskusija būtu neatkarīgi no tā, vai mēs tajā piedalīsimies. Tiem, kas uzskata, ka visa Latvija ir trešā reiha restauratoru zeme, tas ļaus izdzirdēt arī viedokli no Latvijas puses, kas viņiem varbūt nepatiks," sola J. Urbanovičs.
Starp konferences viesiem ir Simona Vīzentāla centra Izraēlā vadītājs Efraims Zurofs, kurš kopš Latvijas neatkarības atgūšanas daudz izteicies par latviešu lomu holokaustā. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka no uzaicināto viesu saraksta pēdējā brīdī izslēgts krievu vēsturnieks Aleksandrs Djakovs, kas pirms gada piesaistīja uzmanību, asi vēršoties pret filmu Padomju stāsts un tās autoru Edvīnu Šnori. To varētu uzskatīt par mēģinājumu mazināt riskus, ka konferenci izmanto provokācijām. Pašu faktu, ka konference tiek rīkota dienu pirms 16. marta, J. Urbanovičs par provokāciju neuzskata – lai sabraukušie paši savām acīm, nevis dažādu televīzijas sižetu interpretācijā pavēro, vai pārmetumiem par fašisma heroizāciju Latvijā ir kāds pamats.
Latvijas amatpersonas piesardzīgas dara tas, ka konferences sākotnējie iniciatori, kas arī piedalās tās organizēšanā, ir Krievvalodīgo ebreju vispasaules kongress (KEVK), kas tiek vērtēta kā "specifiska, ortodoksāla" organizācija. Līdz šim KEVK paziņojumi daudzkārt sasaukušies ar Kremļa pozīciju, to padarot specifisku starp daudzskaitlīgajām ebreju organizācijām ar mītnēm Izraēlā un ASV.
Lai paceltu konferences statusu, tās organizētāji trešdien nosūtīja ielūgumus tajā piedalīties Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), premjeram Valdim Dombrovskim (JL) un ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (TP). Tas, ka ielūgums izsūtīts tikai 12 dienas pirms konferences, varētu radīt sarežģījumus atrast tam laiku prezidenta ilgi uz priekšu sastādītajā dienaskārtībā. Konferencē neieradīsies ārlietu ministrs, kurš tobrīd būs atvaļinājumā un ārpus valsts. Bet M. Riekstiņš Neatkarīgajai neizslēdza, ka konferencē varētu ierasties kāds Ārlietu ministrijas pārstāvis, jo diskusija veltīta holokausta izpētei.