Naktspatversmes, kas ir vienīgā iespēja no aukstuma glābties bezpajumtniekiem, ir pārpildītas. Latvijas Sarkanā Krusta patversme – sociālais centrs Gaiziņš – netālu no Centrāltirgus jau pirmajā šāgada sniegotajā dienā uzņēma vairāk cilvēku, nekā centrā vispār ir vietu. Kopumā Rīgā naktspatversmēs pagājušā gada decembrī uzturējās vairāk cilvēku nekā ziemā pirms gada, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta dati.
«Lai arī vietu skaits, ko mums, patversmei, apmaksā pašvaldība, ir ierobežots, mēs nevienu uz ielas nevaram atstāt un neatstājam, īpaši tādā spelgonī,» Neatkarīgajai saka patversmes vadītāja Ilona Luste. Naktspatversmes ikdienas smago darbu raksturo 3. janvāra nakts. Rīgā plosījās sniegputenis, sāka piesalt. Patversme uzņēma 128 cilvēkus, oficiāli ir tikai 85 gultas vietas. Paredzot, ka aukstajā laikā būs vairāk cilvēku, jau laikus pasūtīti papildu 53 matrači. Aukstajā laikā nevienam pajumti neatsaka.
Situācija Rīgā
Rīgā kopumā darbojas septiņas naktspatversmes, kuras līdzfinansē Rīgas dome. Ir nodrošinātas 714 vietas, bet nepieciešamības gadījumā vietu skaitu var palielināt līdz 933. Pašlaik patversmju darba laiks ir visa diennakts. Līdz ar sala iestāšanos patversmēs ir arvien vairāk nakšņotāju, piemēram, 5. janvārī patversmēs uzturējās gandrīz 800 cilvēku.
Patversmes nevar paglābt visus, jo, kā liecina Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra dati, no 31. decembra līdz 6. janvārim no ķermeņa atdzišanas miruši 11 cilvēki. Nosalušie cilvēki atrasti uz ielas, pagrabā un arī privātmājā. Naktspatversmē pie Centrāltirgus lielākoties bezpajumtnieki nonāk pašu spēkiem, saprotot, ka aukstais laiks var prasīt viņu dzīvību. Tomēr daļu cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas uz patversmi atved Pašvaldības policija - vidēji diennakts laikā 20 cilvēku. Viņus atrod uz ielas, pamestās mājās, arī pēc iedzīvotāju zvaniem.
Dzīve naktspatversmē
Naktspatversme nosacīti ir sadalīta trīs līmeņos. Pirmajā stāvā uz matračiem guļ personas, kas atrodas alkohola reibumā. Gulēšana uz grīdas pasargā viņus no izkrišanas no gultas un savainošanās (Gaiziņš ir vienīgā patversme Rīgā, kas uzņem bezpajumtniekus arī alkohola reibumā). Šos cilvēkus uzrauga patversmē dežurējošais ārsta palīgs. «Cilvēkus, kuri nāk regulāri, mēs jau pazīstam, zinām, ar ko rēķināties,» stāsta patversmes uzraugs Lauris. Otrajā līmenī klienti guļ gultās, pa četriem pieciem istabā - kā kopmītnēs. Tas domāts cilvēkiem, kuriem patvērums nepieciešams uz laiku, kuri cenšas kaut ko mainīt savā dzīvē - iet uz Nodarbinātības aģentūru, sociālo dienestu, strādā algotus pagaidu sabiedriskos darbos. Trešajā stāvā dzīvo cilvēki, kas spēj apmaksāt savu uzturēšanos, viņiem vienkārši nav citas dzīvesvietas pašlaik - gaida rindā uz sociālo dzīvokli vai meklē īres vietu.
Naktspatversme uzņem visus bezpajumtniekus, bet ir gadījumi, kad ir nācies arī atteikt. Cilvēkiem, kuri atkārtoti ir pārkāpuši iekšējās kārtības noteikumus - uzvedas agresīvi, apzog citus, ienes alkoholu -, tiek sastādīts akts, un viņi vairs netiek ielaisti naktspatversmē. Ja persona atrodas alkohola reibumā, to nogādā policijas iecirknī un ļauj viņam tur atskurbt, bet, ja persona ir skaidrā, tad viņam ir iespēja doties uz citu patversmi. «Decembrī uz šo patversmi pirmo reizi atvestais cilvēks tā satrakojās, ka uzbruka ārsta palīgam. Uzmeta viņam galdu un iesita pa seju. Izsaucām ātro palīdzību, kas nogādāja ārsta palīgu slimnīcā, un policiju, kas bezpajumtnieku aizveda prom,» stāsta naktspatversmes uzraugs. Patversmes darbiniekiem vienīgie pašaizsardzības līdzekļi ir gāzes baloniņi.
Bezpajumtnieki arvien slimāki
Patversmes vadītāja I. Luste stāsta, ka patversmes cilvēku veselība aizvien pasliktinās - aukstais laiks, mitrās drēbes, alkohola un citu vielu lietošana noved pie tūskām, sirds mazspējas, trofiskām čūlām, asinsvadu sašaurināšanās un citām saslimšanām. Kur šiem cilvēkiem ārstēties? Būtu nepieciešama vieta, kur šos cilvēkus aprūpēt, jo pēc slimnīcas persona dodas atkal ielās, drēbes, apsēji kļūst mitri. Viņi turpina lietot alkoholu - viss situāciju tikai pasliktina.
Bezpajumtnieku skaits aug
Rīgas domes Labklājības departamenta dati liecina, ka pērnā gada decembrī vidēji dienā visās naktspatversmēs kopā uzturējās 720 cilvēku, kas, salīdzinot ar decembri pirms gada, ir par 12,7 procentiem vairāk. I. Luste uzskata, ka viens no iemesliem ir arvien jaunāku cilvēku nonākšana uz ielas. Nesaskaņas ģimenē noved pie māju pamešanas. Vēl ir gadījumi, ka īpašnieki nolemj veikt renovāciju dzīvokļos un izliek cilvēkus uz ielas. Noteikti ir palielinājies arī ārzemnieku skaits. Patversmē ir bijuši uzņemti cilvēki no Sīrijas, Amerikas, Spānijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas. Palielinās deportēto latviešu skaits, kas bijuši ārzemēs un tur pastrādājuši noziegumu, tāpēc deportēti uz Latviju. Cilvēki tiek atbrīvoti no cietuma, un ārpusē viņus neviens negaida, tādēļ bieži viņi nonāk patversmē. Pēc cietuma cilvēki nereti vairs nespēj integrēties sabiedrībā, viņi bieži ir gatavi uz noziegumiem, lai atgrieztos, bet līdz tam viņu mājas ir patversme.
Dažiem dzīve turpinās
Tomēr ir cilvēki, kuri patversmē pavadījuši tikai kādu laiku un ir nostājušies uz kājām, piemēram, kāds no bijušajiem iemītniekiem tagad strādā Norvēģijā par augstas klases pavāru. «Viņam ir 33 gadi, un pie mums viņš pavadīja apmēram deviņus mēnešus. Pie mums nonāca, jo bija zaudējis ģimeni un darbu, kā rezultātā sāka lietot alkoholu. Tagad dažreiz atbrauc un apciemo mūs,» stāsta I. Luste. Patversmē arī ir sastopami cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt dažādos darbos, jo nevēlas palikt bezmaksas stāvā, bet viņiem nav naudas, lai norēķinātos par nakts mītni.
Palīdzību neatteiksim
Pašvaldība apmaksā 85 vietas naktspatversmē un 35 vietas dienas laikā, taču iemītnieku vienmēr ir vairāk, šo finansiālo starpību apmaksā no organizācijas līdzfinansējuma. «Tomēr mums ir jāpilda saistības, un mēs nevaram atteikt nevienam. Mēs uzņemsim arī 140 cilvēku nepieciešamības gadījumā, un tāda situācija ir visās Rīgas patversmēs,» saka I. Luste.
Patversme sadarbojas ar lietoto apģērbu veikalu, kas palīdz ar apģērbu tiem, kam tas nepieciešams, jo patversmē nav žāvētavas telpas, bet šādos laikapstākļos staigāšana slapjā apģērbā var novest pie nosalšanas vai saslimšanas. Tādēļ patversme aicina ziedot vīriešu apģērbu.