Divu uzņēmēju kašķis par apgrūtinājumu visiem

Divu uzņēmēju domstarpības par neliela autoservisa telpu nomas maksu pāraugušas kriminālprocesā, civillietā un varenā sūdzību straumē, ko šķetina policija, tiesa, un pat mediji tiek iesaistīti. Divi cilvēki netiek galā ar ikdienišķu strīdu.

Stāsta īsā fabula ir sekojoša. Ivana Parfjonova firmai Grīnberga fonds netālu no Dienvidu tilta Lejupes ielā Rīgā pieder industriālās telpas, ko viņš iznomājis Ginta Garanča firmai Bellisimo. Tā nodarbojas ar auto nomu un sīkiem remontiem - galvenokārt riepu maiņu. Pusotru gadu viss bijis kārtībā, taču tad iznomātāja un nomnieka attiecības sagāja dēlī. Parfjonovs apgalvo, ka nomnieks kavējis maksājumus, G. Garančs - ka neesot piekritis atpirkt servisa telpas. Galu galā vienojušies līgumu lauzt, bet iestrēguši pie galīgā aprēķina. Atklājies, ka telpu platība patiesībā ir 28 kvadrātmetrus mazāka, nekā uzrādīts līgumā. Tas nekas, ka iepriekš telpas un noteiktā nomas maksa nomnieku apmierinājušas. G. Garančs uzskata, ka tagad nevis viņš ir parādā, bet viņam ir parādā 1500 eiro. Turpretim I. Parfjonovs par šādu matemātiku ir sašutis - jā, viņa darbinieks kļūdījās ar platību papīros, taču lietas būtību tas nemaina - par nomu salīgtais jāmaksā. Bet G. Garančs nemaksā, un tāpēc I. Parfjonovs uzkabināja jaunu atslēgu durvīm un apsardzi pielicis. Savukārt G. Garanča cilvēks turpat jau dienām tup krūmos un vēro situāciju. Servisam piederošās mantas - auto pacēlājs, riepu balansējamā un pārējās iekārtas - izvestas uz citu teritoriju. Īpašniekam pieejas pie tām it kā neesot, it kā viņš pats nav ņēmis, lai kriminālprocesā saglabātos izmeklēšanas priekšmets. «Šis bija civiltiesisks strīds līdz brīdim, kad tika uzlauztas durvis,» atzīst G. Garančs.

Panti un nodarījumi iesniegumos un sūdzībās policijai ir vairojušies. Patvarība, piesavināšanās, reiderisms. Vīri acīmredzot savā starpā pa skarbo aprunājušies. G. Garančs apgalvo, ka I. Parfjonovs viņam arī vairākkārt draudējis ar fizisku izrēķināšanos un miesas bojājumu izdarīšanu. Viņš draudus uztvēris nopietni, «ņemot vērā Ivana Parfjonova stipri uzbudināto psihisko stāvokli un veidu, kādā draudi tika izteikti». Tā rakstīts iesniegumā ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam un policijas Zemgales iecirkņa pārvaldes priekšniekam. Ar policiju notikusi arī sarakste par tās kūtro darbu kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā, un prasīts mainīt procesa virzītāju.

Tikmēr I. Parfjonovs visus nepieciešamos resursus šajā konfliktā gulda civilprocesā - te runa esot tikai un vienīgi par negodprātīgu nomnieku, kurš dara visu, lai nav jāmaksā. Nekā krimināla.

Šobrīd izskatās, ka nekāds izlīgums starp abām pusēm nav iespējams un nepieciešams tiesas lēmums, kas saliktu pa plauktiņiem - kas kuram pieder un ko kurš kuram parādā. Savukārt vēl citu tiesībsargājošo institūciju iesaistīšanās šajā sīkajā kašķī ir valsts resursu šķērdēšana.

Tā acīmredzot uzskata arī policija, jo augusta beigās kriminālprocess izbeigts. Kā norāda policijas preses dienests: «Iepazīstoties ar lietas apstākļiem, tika secināts, ka starp abām iesaistītajām pusēm ir civiltiesisks strīds. Līdz ar to personas radušos konfliktu var risināt tiesas ceļā.» Vēl gan attiecībā uz policijas pieņemtajiem lēmumiem spēkā ir pārsūdzības iespējas.