Nordeķu muiža mainīs īpašnieku

IESĀKA. Nākamais Nordeķu muižas īpašnieks saņems daļēji atjaunotas senās koka ēkas. Muižas vēsture sākusies XVI gadsimtā, īpašnieki to pirkuši un pārdevuši uz nebēdu un laika gaitā muiža zaudējusi kādreizējo vērienu – 17 ēku vietā nu palikušas vien trīs © Foto: Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Nordeķu muiža, kas ir robežšķirtne starp seno un mūsdienu Iļģuciemu, tiks pārdota izsolē. Kamēr muiža vēl tikai ir ceļā no viena īpašnieka pie cita, ir grūti paredzēt, cik izdevīgs un arī devīgs šāds darījums būs muižas ēkām.

Muiža Rīgā, Buļļu ielā 16 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, arī baroka stila piemineklis, ko viens cilvēks atjauno jau gadus divdesmit. Atjaunošana notikusi pamazām, ļoti lēni. Garām ejot un braucot, var labi saskatīt izdarīto - trīs ēku koka daļas ir atjaunotas, jumti nav cauri un logi - izlauzti. Muižiņa nav izpostīta, kā noticis ar citiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem. Tālu nav jāmeklē - Pārdaugavā, Slokas ielā, nīkuļo Hamaņa muiža, bet Daugavgrīvas ielas malā pirms vairākiem gadiem nosvila Drēzdena muiža, kas traucēja ielas paplašināšanas iecerēm.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Nordeķu muižas teritorijā rosība bija lielāka, arī interesenti šad un tad varēja ieiet pašlaik nožogotajā teritorijā, ieskatīties telpās, novērtēt gleznojumus uz koka. 2005. gadā muižiņas pagalmā tika sarīkots starptautisks akmens tēlniecības simpozijs. Tagad Rīgas pašvaldība ir pateikusi, ka muižu pārdos. Nomniekam SIA Nordeķu muiža, kuras īpašnieks ir Artūrs Ozoliņš, ir dota iespēja ēkās uzturēties līdz izsolei, bet tad, kad īpašums būs nonācis citās rokās - nāksies aiziet.

Foto: Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pašvaldībā skaidro, ka nomniekam ir bijušas pirmpirkuma tiesības privatizācijas procesā, bet viņš juridiski nav nokārtojis dokumentus. Kaut kas tika sākts, bet privatizācijas process nav virzījies nedz ātri, nedz arī ir pabeigts. Lai gan tieši SIA Nordeķu muiža bijusi viena no privatizācijas ierosinātājām. Rīgas dome, ņemot vērā saņemtos privatizācijas ierosinājumus, 2009. gadā nodeva privatizācijai trīs ēkas un zemesgabalu 12 786 m² platībā Buļļu ielā 16. Arī ēku restaurācija nav pabeigta līgumā noteiktajā termiņā, vismaz ne tiktāl, lai muižas namiņus varētu izmantot tā, kā ticis iecerēts. Diemžēl SIA Nordeķu muiža, lai arī vērsusies Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu pārskatīt lietošanas mērķi, vēlāk vairs nedarīja neko, lai tiktu mainīts lietošanas mērķis. Rīgas pilsētas būvvalde jau bija izsniegusi jaunbūvējamā/rekonstruējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nordeķu muižas ēku rekonstrukcijai dzīvojamās ēkas un saimniecības ēku izbūvei.

SIA Nordeķu muiža šo objektu nomā no 1997. gada, nomas līguma termiņš beidzās pagājušā gada decembrī. Nomas līgumā noteiktais izmantošanas mērķis bija Nordeķu muižiņas apbūves atjaunošana un pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas - izmantošana konferenču telpu un viesu nama vajadzībām. Rīgas domes Īpašuma departamentā informē, ka, ņemot vērā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķus un ēku skaitu, tika noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, kas ietekmē nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ko ņem par pamatu zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai. Firma ir palikusi parādā pašvaldībai gan nomas maksu (30 946,28 eiro), gan nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (parāds ir 28 475,37 eiro). Pēdējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir saņemts 2013. gada jūlijā. Parādus Rīgas pašvaldībai nāksies norakstīt, jo SIA nav nekustamo īpašumu, uz kuriem var vērst piedziņu, nav naudas līdzekļu norēķinu kontos bankās.

Pērnā gada nogalē Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija nolēma nepagarināt nomas līgumu ar SIA Nordeķu muiža.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.