Zelta pensionāre Neatkarības laukumu nerotās

Neatkarības laukumā mākslinieka Aigara Bikšes darinātā «zelta pensionāre» netiks izvietota – tā nolēmusi Rīgas domes Pieminekļu padome. Tuvākajā laikā tiks rīkots skiču konkurss, lai izvērtētu, kurš no priekšlikumiem būtu atbilstošākais. Iespējams, A. Bikšes veidotajam tēlam tiks atrasta cita piemērota vieta, piemēram, pie Vecās Ģertrūdes baznīcas vai pat kādas ielas malā.

Kad 4. maija deklarācijas kluba valdes sēdē paziņojusi par to, ka Neatkarības laukumā nebūs «gudrās pensionāres», saņēmusi aplausus un pat kolēģu asaras, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Viņa grib uzsvērt to, ka valsts proklamēšanas akts jāceļ godā un tas jādara ar pietāti: «Kā mēs pateiksim paldies saviem vectēviem un kā audzināsim bērnus, ja necienīsim savu vēsturi? Jo runa jau nav tikai par 1990. gadu un barikādēm, bet arī par 1918. gadu.» Varbūt, pieminot šos notikumus, laukumā varot ierīkot strūklaku vai lielu rožu dobi - kā pateicību, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska un nacionāla valsts. Taču - lai tas paliekot mākslinieku ziņā. Pirmām kārtām vajag sakārtot skvēru, jo tas šobrīd neatbilst savam nosaukumam.

Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē ideja par «zelta pensionāri» noraidīta, apliecināja padomes pārstāve Eva Mārtuža. Viņa piekrīt V. Čebotarenokai, ka šis laukums ir nesakopts. Arī tas fons, kas atrodas gar Arsenālu, «ar saliktajām galvām veido bomžu pilsētas iespaidu». Tajā visā neesot koncepta, mākslinieciska piesitiena un garīga lidojuma. Kā labu piemēru gribot minēt Lisabonu, kur upes krastā ir uzstādīts liels piemineklis, kas ataino visu Portugāles vēsturi. Varbūt šī esot iespēja arī Latvijā radīt ko tik vērienīgu. Padome rosina izsludināt skiču konkursu, kurā radošie ļaudis aicināti piedāvāt savu redzējumu laukuma attīstībai. RD Pilsētas attīstības departamentam uzdots sagatavot konkrētus priekšlikumus.

Deputāte Inguna Rībena uzsvēra, ka novērtē jaunradi un pat zināmu provokāciju, un jo īpaši to, ka tā pievērsusi uzmanību virknei problēmu, tomēr grib atgādināt, ka ir lietas, kas palikušas absolūtas vērtības līmenī, kā karogs, ģerbonis, himna, valstiskums, neatkarība, kurām vajag skarties klāt ar pilnu nopietnību un atbildību.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asars atturējās paust oficiālu pārvaldes viedokli, jo ne A. Bikšes, ne cita mākslinieka oficiāls priekšlikums nav iesniegts. Esot tikai atbalstīts lēmums pārdēvēt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Viņš uzskata, ka šis jautājums jāizskata arī Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. Taču par to, kā laukumam attīstīties, jālemj profesionāļiem.

A. Bikše norādīja - viņš nepiekrīt, ka šāds vecākas kundzītes tēls laukumā nevarētu simbolizēt gara spēku. Viņaprāt, ar vecākās paaudzes novērtējumu sabiedrībā ir problēmas, un «šī skulptūra rada vibrācijas, kas par to liek domāt». Ja tur stāvētu biznesmenis ar paceltu roku, neviens neiedomātos, ka viņš ubago. Arī pati šī vieta esot skaista un tai nav nepieciešams «eiroremonts». Tēls labi iederētos koku ieskautajā laukumā, kuru vajag tikai sakārtot. Taču - lai gan viņa piedāvājums ir noraidīts, viņš esot gatavs izvērtēt šā tēla izvietošanu citā cienījamā Rīgas vietā, nevis nomalē, «jo te ir runa par svarīgu, sabiedrības nenovērtētu cilvēku grupu», A. Bikše sacīja Neatkarīgajai pēc sēdes. Par to, vai piedalīties skiču konkursā, viņš vēl domās - tas atkarīgs no tā, kādi būs noteikumi.