Nacionālais arhīvs palicis pabērna lomā
Daudzas valsts kultūras iestādes ir atjaunotas un modernizētas, pateicoties programmai Mantojums 2018. Diemžēl ne Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA), kas kopš 2015. gada ir apvienota iestāde: tas ir izvietots 12 pilsētās kopumā 23 īpašumos.
Vienīgā īpaši šim nolūkam celtā ēka ir Rīgā, Bezdelīgu ielā, pārējās - pielāgotas iestādes vajadzībām, un liela daļa jau piepildītas līdz malām. Ir izstrādāts koncepcijas projekts, kā varētu sakārtot infrastruktūru. Tas gan prasītu miljonos mērāmas investīcijas un varētu īstenoties dzīvē, ja LNA tiktu ierakstīts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. kā viena no nākamā plānošanas perioda prioritātēm.
Problēmas samilzušas
«LNA ir palicis pabērna lomā, un infrastruktūras problēmas tajā ir samilzušas. Līdz šim ir veikti vien nelieli ieguldījumi, pielāgojot dažādas, arhīvam speciāli neparedzētas un pielāgotas, ēkas. Krātuves ir aizpildītas vairāk par 90%, un tas nozīmē, ka drīz vien nebūs vietas, kur izvietot dokumentus, kas rakstīti uz papīra. Jautājums būtu jārisina kompleksi, jo patlaban tas ir sazarots institūciju tīkls ar plašu reģionālu pārklājumu,» uzskata Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, piebilstot, ka pirms gada izveidota darba grupa, kurā bija KM, LNA un Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārstāvji, kuri drīzumā pieliks punktu LNA infrastruktūras pilnveides koncepcijai, piedāvājot četrus attīstības variantus.
LNA ir izvietots 23 īpašumos. No tiem VNĪ 19 ir nodevis arhīvam lietošanā, bet četri tiek nomāti t.sk. divi no privātpersonām. Šie īpašumi ir ļoti dažādi, vecākā ēka atrodas Rīgā, Šķūņu ielā 11 (1640. gadā celta), jaunākā - Rīgā, Bezdelīgu ielā 1, un tā būvēta tieši arhīva funkcijām vēl padomju gados. Pārējās bija paredzētas citām funkcijām un 80. - 90. gados pielāgotas LNA vajadzībām. Kopējā platība ir liela - 84 000 kvadrātmetru, no tiem tikai 35 000 kvadrātmetru ir atvēlēti glabātavām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja VNĪ Attīstības departamenta direktora vietniece Agra Ločmele.
Pārbūvēti vien pāris objekti
Renovēts (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros - energoefektivitātes projekts) ir objekts Rīgā, Šampētera ielā, kas 1977. gadā celts kā ražošanas ēka, iztērējot šim nolūkam vairāk nekā pusmiljonu eiro, kā arī ēka Ventspilī, Pils ielā. Abās ēkās finansējuma nosacījumi lieguši sakārtot iekštelpas, kas ir bēdīgā stāvoklī. Līdzīga situācija ir arī Daugavpilī un Jelgavā, kur situāciju varot raksturot kā kliedzošu.
Runājot par tuvākajiem plāniem, ar ES fondu atbalstu VNĪ veic energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus arī ēkā Rīgā, Skandu ielā 14, kas šobrīd ir maz apgūta, pakāpeniski to veidojot par LNA Rīgas reģionālo centru. Projekta izmaksas ir 3,5 miljoni eiro (85% - ES fondu nauda). Tāpat paredzēts atjaunot LNA ēku Daugavpilī, Komandanta ielā 9, kuru plānots attīstīt par Latgales reģiona centru.
Problēma ir arī tā, ka ēkas gan ir nodotas lietošanai LNA, bet bez finansējuma remontiem un uzturēšanai. Līdz ar to lielā daļā īpašumu nolietojums sasniedz 30%. Tāds stāvoklis esot septiņās vietās (kopumā 21 000 m2), un tikai divos īpašumos nolietojums ir zem 30%.
«Ja netiks veikti nekādi ieguldījumi, palēnām nonāksim līdz tam, ka ēku ekspluatācija būs jāaptur,» uzsvēra A. Ločmele. Dokumentu glabāšanu traucē arī tas, ka telpās nav nodrošināts dokumentu saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, un apsekošana liecinājusi, ka nevienā no ēkām tas nav atbilstošs vajadzīgajam normatīvam: ir gan paaugstināts mitruma līmenis, gan temperatūras svārstības pārāk lielas, proti 7 līdz 8 grādu robežās. Tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus glabājamiem dokumentiem, samazinot to mūža ilgumu par 20 līdz 50 gadiem. Cik ir iespējams, LNA darbinieki paši veic pasākumus mikroklimata stabilizācijai - vēdinot telpas un izmantojot dažādas speciālas iekārtas (patērē daudz elektrības), taču, mainoties laika apstākļiem, šādā veidā uzturēt mikroklimatu ir ļoti grūti.
Glabātavas pārpildītas
VNĪ pārstāve vērsa uzmanību arī uz lielo piepildījumu - daudzviet tas pārsniedz 93,4%, bet Rīgā, Alūksnē un Daugavpilī tas ir jau 99% un pat 100%, un tas nozīmē, ka dokumentus tur jau vairs nevar pieņemt. Šobrīd plaukti sniedzoties 167 kilometru garumā.
Grūtības rada arī ēku izmantošana. Krātuves aizņem kopumā tikai 42% no kopējās platības, bet 16% ir tādi, ko nevar pielāgot nedz administrācijas vajadzībām, nedz kam citam. Brīvās platības, kuras būtu izmantojamas dokumentu glabāšanai, ir vien 1500 m2. Tikai dažās ēkās telpas, kas nav izmantojamas glabātavām, tiek arī iznomātas, piemēram, Rēzeknē. Rīgā šobrīd šādu iznomājamo telpu skaits ir sarucis, un tas atsaucies arī uz pašu ieņēmumiem, kas ir būtiska arhīva budžeta sastāvdaļa
Lai meklētu variantus, kā problēmas atrisināt, LNA, VNĪ un KM pārstāvji apmeklējuši nacionālos arhīvus Igaunijā un Polijā. Igaunijā ir veikta ēku optimizācija, bet Polijā, kur arhīvs ir tieši pakļauts ministru prezidentam, tas iet pat plašumā, plānveidīgi atjaunojot visas ēkas un liekot akcentu uz to arhitektonisko kvalitāti.
Latvijā būtiskākais ir nodrošināt arhīva darbību reģionos, ilgtspēju (pēdējā laikā dokumenti vairāk veidojas elektroniski, tāpēc turpmāk samazināsies papīra dokumentu apjomi), resursu, telpu efektīvu izmantošanu, izvērtējot to vismaz 20 gadu griezumā.
Četri attīstības scenāriji
Patlaban ir izstrādāti četri alternatīvi scenāriji. Pirmais - nedarīt neko, bet tas nozīmējot, ka LNA darbība būtu jāpārtrauc pēc pieciem līdz desmit gadiem, jo glabātavu aizpildījums līdz 2025. gadam būs sasniedzis maksimumu.
Otrais - atstāt esošo platību, proti, 21 VNĪ īpašumā esošo ēku, taču tādā gadījumā, lai tās savestu kārtībā, būs vajadzīgi 84 miljoni eiro. Šajā variantā netiek plānota papildu glabātavu izveide. Trešais - iznomāt telpas no privātīpašnieka. Sākotnēji tas šķietot pievilcīgi, jo nav jāveic ieguldījumi infrastruktūrā. Taču jāņem vērā, ka LNA piemērotas telpas nav viegli atrast, jo arhīvam tiek piemērots īpašs drošības statuss. Faktiski tikai Rīgā varētu sameklēt šādas platības, bet reģionos tādas netiek piedāvātas. Sakoncentrēt visu galvaspilsētā nozīmētu zaudēt reģionālo pārklājumu. Turklāt arī nomas maksā 20 gadu laikā aizietu miljoniem eiro. Ceturtais - centralizēt arhīvu darbību, izvietojot tos četros reģionālajos centros. No 23 īpašumiem attīstīt astoņus: septiņus sakārtot un vienu uzcelt no jauna, bet 13 - atsavināt. Tādā gadījumā no 84 000 m2 paliktu 65 000 m2. Daugavpilī ēkas pārbūve tiks uzsākta jau šogad, Cēsīs, kur taptu jaunbūve, nonāktu krājumi no Valmieras, Alūksnes un Madonas. Cēsis izvēlētas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, turklāt tieši Cēsis atsaukušās visaktīvāk uz aicinājumu piedāvāt kādu noderīgu nekustamo īpašumu pilsētas centrā (tas pieder Finanšu ministrijai). Pārējās Vidzemes pilsētās pašreizējās ēkas nebūtu piemērotas attīstībai. Rīgā saglabātu vairākas ēkas, veidojot reģiona centru Skandu ielā 14. Liepājā no divām adresēm atstātu vienu - Krūmu ielā, bet Ventspilī attīstītu jau esošo īpašumu.
Lielāks finansējums uzturēšanai
A. Ločmele norādīja, ka par finansējumu ceturtajam modelim gan nevarot runāt detalizēti, taču, ļoti aptuveni rēķinot, tas varētu prasīt aptuveni 80 miljonus eiro. Vēl gan papildu līdzekļi būs vajadzīgi ēku uzturēšanai, turklāt paredzot lielāku summu nekā līdz šim. Šobrīd tā ir mazāka par vienu eiro uz vienu kvadrātmetru, un ar tādu naudu nevar uzturēt ēkas. Patlaban VNĪ strādā pie šā finansējuma aprēķiniem, bet tie varētu būt 3 līdz 3,2 miljoni eiro gadā.
Projektus īstenot varētu ar ES fondu atbalstu, bet reģionos būtu iespējama arī privātā un publiskā partnerība. Papildu naudu varētu iegūt arī tad, ja, arhīvu tīklu optimizējot, 13 īpašumus atsavinātu un tos nevajadzētu nevienai no valsts pārvaldes funkcijām. VNĪ lēš, ka tie varētu būt tikai 7 līdz 8 miljoni eiro, jo vairākums ēku nav labā stāvoklī un nav vietā ar augstu tirgus cenu, izņemot Šķūņu ielu Vecrīgā.
Tērē naudu nelietderīgi
Arī LNA direktore Māra Sprūdža uzsver, ka telpu jautājums ir akūts, jo šobrīd «esam ļoti pilni» un var nākties atteikt dokumentu pieņemšanu. Tā Alūksnē tiek meklētas papildu telpas pie privātīpašniekiem, jo vairs nav, kur likt krājumu. Dokumentu pieņemšana esot atkarīga arī no izmaiņām valsts pārvaldē - ja kāda iestāde tiek likvidēta, tās arhīvs nonāk LNA. Pirmajā gadā par pieņemšanu tiek piešķirts papildu finansējums, bet par turpmāko glabāšanu jautājums nav atrisināts. Budžets 2008. gadā bija teju 7,4 miljoni latu (9,9 miljoni eiro), bet tagad ir tikai 6,8 miljoni eiro. Uztrauc arī tas, ka netiek ieguldīta nauda ēkās, kuras būtu vērts attīstīt, jo nākas tērēt līdzekļus ēkām, kas nebūtu jāattīsta. Tā Šmerļa ielā ēka atrodas uz privātīpašnieka zemes, un noma maksā 25 000 eiro gadā. Daudz līdzekļu prasa jauno ugunsdrošības prasību izpilde - visās ēkās jāpārvelk ugunsdrošības sistēmas, kas tika ierīkotas pēc 2000. gada. Turklāt - vai tiešām jāmaina ugunsdzēšamie aparāti tikai tāpēc, ka uz tiem nav uzlīmes ar Eiropas standartu, retoriski vaicā M. Sprūdža. Jāpateicas KM, kas pērn atradusi 94 000 eiro, lai varētu izpildīt kaut vai minimālās ugunsdrošības prasības.