Daļu objektu, tajā skaitā Eksporta ielu, bija jāpabeidz līdz Dziesmu un deju svētkiem; “Ceļu pārvalde” darbus atstāj pusratā

Rīgas ielās šogad vērojami sen nepieredzēti remonti. Pilsētas pašā centrā gājēju un autovadītāju maršrutus stipri izmainījis “Rail Baltica” projekts, tiek pārbūvēts Brasas pārvads, laboti tramvaju sliežu ceļi, daudzās ielās mainīts nodilušais asfalts. “Tikai aklais neredz progresu,” tā pirms nedēļas, brīdi pirms kļūšanas par Rīgas mēru sacīja par satiksmes jomu atbildīgais domnieks Vilnis Ķirsis (JV). Taču darbi iesākti tik daudz, ka uzturētāji nespēj visus laikus pabeigt. LTV raidījums “de facto” šodien vēsta par diviem objektiem, kuros “Ceļu pārvaldes” finanšu problēmu dēļ asfaltēšana stipri ieilgusi.

Eksporta iela pie Rīgas pasažieru ostas ir viena no maģistrālajām pilsētas ielām. Rīgas dome maijā informēja, ka 10 dienās atjaunos ielas segumu no Vanšu tilta līdz Elizabetes ielai. Taču augusta beigās darbi joprojām nav pabeigti: asfalts ieklāts daļēji, pārējais posms atstāts nofrēzēts un ar bedrēm.

Līdzīga aina paveras Čiekurkalna 2.līnijā. Tur sākotnēji līdz jūlija vidum ielu uzturētājiem bija jāpabeidz seguma remonts aptuveni 800 metu garā posmā. Pagaidām ielas vienā galā ir uzrakta tikai ietve, salikti stabiņi, bet strādnieki sen nav manīti. “Nu jau kādus trīs mēnešus [strādniekus] neredz,” LTV raidījumam saka Čiekurkalnā sastapts vīrietis.

Asfaltēšana gan Čiekurkalnā, gan Eksporta ielā bija uzņēmuma “Ceļu pārvalde” pārziņā. Uzņēmums atrodas soli no bankrota. Un tieši ar to tiek skaidrota darbu atstāšana pusratā.

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam zināms, ka ielu uzturētāji tehniku bija aizveduši uz objektu ārpus Rīgas.

“Viņiem šie darbi ir jāpabeidz līdz novembrim. Esam sazinājušies ar pilnsabiedrību. Pilnsabiedrība ir norādījusi, ka tuvākajā laikā viņi atsāks darbus šajā vietā un veiks seguma nomaiņas darbus,” stāsta Vaivods.

“Ceļu pārvalde” līdz šim bija vadošais Rīgas ielu tīrītājs un labotājs. Uzņēmums darbojas gan Daugavas labā krasta uzturēšanas pilnsabiedrībā, gan Daugavas kreisā krasta. Abām pilnsabiedrībām, kurās ir arī citi uzņēmumi, ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar domi.

Iesāktie, bet nepabeigtie darbi plānoti tā paša bedrīšu remonta ietvaros, kas gandrīz maksāja amatus departamenta vadībai kā pārlieku dārgs. “Tikšanās laikā pilnsabiedrības biedri ir norādījuši, ka viņi ir spējīgi un viņiem ir tehnikas vienības, lai nodrošinātu līguma izpilde. Tajā brīdī, kad “Ceļu pārvaldei” iestāsies maksātnespēja un viņi nevarēs nodrošināt līguma izpildi, pārējie dalībnieki ir gatavi nodrošināt pārējās līguma daļas izpildi,” saka departamenta direktors.

Daugavas labajā krastā uzturēšanas darbu lietvedību no “Ceļu pārvaldes” ir pārņēmis “Pilsētas eko serviss”, atkritumu savācēja “Eco Baltia” grupas uzņēmums. Tajā apliecina, ka ar augustu “Ceļu pārvalde” faktiski savus darbus neveic.

“Mēs zinām tos sasāpējušos objektus - Čiekurkalna līnija, Eksporta iela. Tas ir visiem visredzamākais. (..) “Ceļu pārvalde” šos objektus nevarēja izpildīt, un darbinieki viņus pameta,” skaidro “Pilsētas eko serviss” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš atvainojas rīdziniekiem, jo daļu objektu, tajā skaitā Eksporta ielu, bija jāpabeidz līdz Dziesmu un deju svētkiem. “Dziesmu svētki ir pagājuši, kā jūs redzat, Eksporta iela ir tāda, kāda viņa ir. Bet līdz novembrim visi darbi tiks pabeigti,” sola Aizbalts.

Nākamnedēļ plānots Eksporta ielā sākt asfaltēšanu, tādēļ arī gaidāmi satiksmes ierobežojumi. Čiekurkalna 2.līnijā gan vēl līdz darbu atsākšanai jāpagaida, jo pašlaik pilnsabiedrība ar departamentu saskaņo veicamo darbu apjomu.

Lai līgumu varētu izpildīt, Daugavas labā krasta uzturētājs ir piesaistījis vairākus apakšuzņēmējus. Viens no tiem ir Daugavas kreisā krasta uzturētājs “Roadeks”, kura lielākais akcionārs ir atkritumu nozares uzņēmums “CleanR”. “Roadeks” šovasar, piemēram, veicis asfaltēšanu Ezermalas ielā, bet departaments pagaidām darbus defektu dēļ nav pieņēmis. “Roadeks” kā kreisā krasta uzturētājs rakstiski LTV atbildēja, ka satraukumam par līguma izpildi, kas radies “Ceļu pārvaldes” finanšu grūtību dēļ, neesot pamata.

“Ceļu pārvalde” ir palikusi parādā 3,5 miljonus eiro nodrošinātajiem kreditoriem un vairākkārt lielāku summu citiem. Jūnijā uzņēmumam noteica tiesisko aizsardzību, lai varētu parādus atdot. Taču augustā aizsardzības procesu izbeidza. Cita starpā tiesa nevarēja pārliecināties, kam tad īsti “Ceļu pārvalde” ir parādā. Piemēram, ir reģistrēta komercķīla uz “Rietumu bankas” akcionāra Leonīda Esterkina holdinga vārda, bet kreditoru sarakstā tāda nav.

Interesanti, ka “Ceļu pārvaldes” kreditoru sarakstā parādās vairākas arodbiedrības, kuras var sasaistīt ar Rīgas domes Satiksmes departamenta vadību. “Ceļu pārvalde” esot palikusi parādā 30 tūkstošus eiro Pašvaldību organizāciju un valsts iestāžu arodbiedrībai, kuru vada bijušais departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Te jāatgādina, ka pirms 10 gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Reinbahu aizturēja aizdomās par to, ka maršruta pārvadātāji tika mudināti stāties arodbiedrībā un veikt pretlikumīgus ikmēneša maksājumus par katru automašīnu. Tomēr kukuļu prasīšanu no Reinbaha puses nepierādīja. Iesaistīto liecības bija pārāk pretrunīgas.

Saskaņā ar “de facto” redzēto kreditoru sarakstu, “Ceļu pārvalde” arī esot palikusi parādā 33 300 eiro Latvijas Darbaļaužu arodbiedrībai, kuras valdes loceklis līdz 2019.gadam bija esošais Satiksmes departamenta direktora Vaivods.

Vaivods apgalvo, ka viņa laikā arodbiedrībai līguma ar “Ceļu pārvaldi” nebija, un viņš par parādu neko nezinot. Vaivods arī noliedz iespēju, ka “Ceļu pārvalde” būtu veikusi kādus maksājumus arodbiedrībai, lai iegūtu departamenta labvēlību: “Es varu norādīt, ka kopš es vadu departamentu šādām situācijām noteikti nevajadzētu pastāvēt. Man par to informācijas nav. Arī iepriekš es varu apliecināt, kad es biju Latvijas Darbaļaužu arodbiedrības valdē, šāda sistēma netika piekopta.”

Viens no Darbaļaužu arodbiedrības esošajiem valdes locekļiem Dins Sirsniņš raidījumam “de facto” skaidroja, ka arodbiedrībai savulaik ar “Ceļu pārvaldi” bijis noslēgts koplīgums, kurš gan vairs neesot spēkā, tādēļ arodbiedrība 30 tūkstošu eiro prasījumu pret uzņēmumu neuztur.

Savukārt bijušais Satiksmes departamenta direktors Reinbahs uz jautājumiem neatbildēja. “Ceļu pārvaldes” birojā visu nedēļu telefonu neviens necēla un uz e-pastiem neatsaucās.