"Vienotība" Rīgas domē sākusi šķelties

Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.

Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.

Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.

Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.

D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.

Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.

«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.

Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.

Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.

Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais