Rīgas Doma baznīcas restaurācija norit pēc grafika, un pašlaik atjaunota jau trešdaļa ēkas. Vissliktākajā stāvoklī bija celtnes jumts, kas, pēc ekspertu vērtējuma, tuvākajā laikā varēja pat iegrūt.
Plānots, ka četrus miljonus latu vērtos remontdarbus pabeigs nākamgad un tad varēs apmeklēt arī līdz šim slēgtās baznīcas telpas.
Rīgas Doma baznīcā gandrīz pabeigta jumta koka konstrukciju restaurācija dienvidu pusē un sāk iesegt skārdu. Demontēta avārijas stāvoklī esošā Doma torņa pulksteņa galerijas ozolkoka balustrāde, un veikti fasāžu mūru un apmetumu konservācijas, kā arī restaurācijas darbi.
«Šeit daudz ir konservācijas darbu un maz ārējas restaurācijas kā, piemēram, Rīgas Krievu teātra vai Rīgas Biržas nama atjaunošanā,» saka būvfirmas Re&Re projektu vadītājs Roberts Vecums. Baznīca tiek restaurēta pēc 19. gadsimta beigās ieviestajiem Neimaņa principiem, kas balstīti uz ēkas saglābšanu, nevis izdekorēšanu. «Ārējai atšķirībai starp ēku, kāda tā bija pavasarī, kad šeit ienācām, un nākamgad, kad restaurāciju pabeigs, nevajadzētu būt. Jo redzamāka būs atšķirība, jo sliktāk mēs būsim strādājuši,» saka R. Vecums. Baznīcas atjaunošanā piedalās 50 speciālistu, no kuriem 30 ir sertificēti restauratori, bet pārējie ir kvalificēti skārdnieki.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzsver, ka šis bijis pēdējais brīdis, kad Domu varēja pasargāt no jumta iegrūšanas. «Tagad jumts un konstrukcijas būs sakārtotas uz simtiem gadu nākotnē,» prognozē J. Vanags. Viņš piebilst, ka rekonstrukcija neietekmēs Ziemassvētku dievkalpojuma norisi. «Iespējams, nākotnē restaurēsim arī baznīcas interjeru, tad gan lielā lūgšanu zāle būs slēgta,» norāda arhibīskaps.
Gandarīts par baznīcas atjaunošanu ir arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Ja neieguldītu šos divus miljonus, pēc diviem trim gadiem būtu nepieciešams lielāks finansējums. Kad būs paveikts projekts, jādomā, kā piesaistīt finansējumu, lai nostiprinātu baznīcas torni,» saka N. Ušakovs.
J. Vanags atklāj, ka sadraudzības baznīca Vācijā uzdāvinājusi Rīgas Domam sešus zvanus, taču ēka ir pārāk bīstamā stadijā, lai izturētu zvanu svārstības. Ja izdotos torni nostiprināt ar dzelzs konstrukcijām, visticamāk, Rīgai būtu vēl viens publisks skatu tornis. Respektējot vēsturisko ideju, veiktas arī izmaiņas fasādē, atvieglojot nokļūšanu baznīcas telpās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Remontdarbi veikti arī senajās telpās, piemēram, kapitulzālē, kas turpmāk būs pieejama, piemēram, laulībām. Atjaunotas arī vitrāžas, lai mazinātu siltuma zudumus.
Projekta Rīgas Doma saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes izmantošana kopējās izmaksas ir 4 001 000 latu, no tiem Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums – 1 999 999 lati. Savukārt divi miljoni latu vēsturiskās celtnes rekonstrukcijai un restaurācijai piešķirti no Rīgas domes budžeta.