Vēl aprēķina, cik izmaksās Rīgas Doma baznīcas pamatu nostiprināšana

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Rīgas Doma baznīcas pamatu nostiprināšanas projekta izmaksas patlaban vēl tiek rēķinātas, pastāstīja Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis.

Pēc viņa teiktā, inženieri ir nonākuši pie redzējuma, kā nostiprināšanu varētu īstenot, un viņu izvēlētā metode ir spiestie pāļi. Šai metodei pastāv divas variācijas un izvēloties vienu, vai otru mainās arī izmaksu daļa. Savukārt, kuru no variācijām inženieri izvēlēsies, pašlaik nav zināms.

Lūsis pauda cerību, ka tuvākajā laikā aprēķini būs, jo Rīgas Doma baznīcas pārstāvji plāno iesniegt pieprasījumu finansējuma saņemšanai. Jautāts, kādās institūcijās, ir plānots vērsties, Doma atjaunošanas vadītājs norādīja, ka visās, ieskaitot Eiropas Savienību.

LETA jau rakstīja, ka Rīgas Doma baznīcas pamatu nostiprināšanai izvēlēta Vecrīgā jau vairākkārt izmantotā spiesto pāļu jeb spiedpāļu metode, taču vēl nav zināms, kad darbi varētu sākties, jo tiem nav nepieciešamā finansējuma - pieci līdz desmit miljoni eiro, iepriekš vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).

Par nepieciešamību stiprināt Rīgas doma pamatus tiek runāts jau vairākus gadus. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2018.gada oktobrī valdība atbalstīja 948 544 eiro novirzīšanu Rīgas Doma pamatu un pamatnes ekspertīzei, lai varētu pieņemt lēmumu par to pastiprināšanu.

Doma pamatu nostiprināšanas projekta vadītājs, būvinženieris un uzņēmuma SIA "BKB" tehniskais direktors Aldis Grasmanis LA lēsis, ka darbu izmaksas varētu sniegties līdz desmit miljoniem eiro. Precīzas tāmes vēl neesot, tāpat kā skaidrības, kurš piešķirs vajadzīgo summu.

Grasmanis pieļāva, ka pamatu nostiprināšanu izmēģinājuma kārtā vispirms varētu sākt no baznīcas altārdaļas, kur tai slodze ir vismazākā un grunts blīvāka. Turklāt optimāla būtu pamatu stiprināšana pēc iespējas vienlaikus.

Doma pamatu nostiprināšanas projekta vadītājs laikrakstam uzsvēra, ka, ņemot vērā baznīcas kā unikāla vēstures pieminekļa nozīmi, šis ir ārkārtīgi sarežģīts objekts, kur jāapsver katra iejaukšanās "vēsturiskajā substancē". Viņš paredzēja, ka detaļu un nianšu būs ļoti daudz, piemēram, gar pamatiem stiepjas arī apkures, ūdens, elektrības un citu inženierkomunikāciju kanāli, un tas nozīmē, ka no jauna būs jātaisa arī visas inženiersistēmas.

Izskatītas pavisam četras pamatu nostiprināšanas metodes, no kurām lielākā izšķiršanās bijusi starp divām - starp jauno ģeopolimēru injekcijas paņēmienu un praksē Vecrīgā vairākkārt izmantoto spiesto pāļu jeb spiedpāļu metodi. Katrai esot stiprās un vājās puses. Spiedpāļu paņēmiens esot lētāks, taču laikietilpīgāks nekā ģeopolimēru injekcija.

Izvērtējot visus plusus un mīnusus, kā kompromiss izvēlēta spiedpāļu metode, taču ne cena šoreiz bijusi noteicošā, bet gan tas, ka injekcijas paņēmiens vēl ir salīdzinoši jauns un neesot iespējams skaidri paredzēt, kas ar gruntī ielaisto ķīmiju notiks, piemēram, pēc 100 gadiem. Turpretim spiedpāļu metode esot visvairāk pārbaudīta.

Runājot par kopējām pamatu nostiprināšanas izmaksām, Grasmanis laikrakstam pastāstīja, ka tās varētu būt robežās starp pieciem un desmit miljoniem eiro, bet visdrīzāk "tuvāk desmit". "Vispirms apkoposim inženieru viedokļus, aplēsīsim izmaksas un tad droši vien vērsīsimies pie valdības," solīja Grasmanis.

Savukārt Lūsis LA pastāstījis, ka pirms iespējamās vēršanās valdībā ar finansējuma pieprasījumu vispirms vēl tikšot apkopoti inženieru viedokļi.

"Ar finansējumu ir diezgan bēdīgi. Nacionālajā attīstības plānā finansējuma kultūras mantojuma saglabāšanai nav vispār, kaut ministri mums te stāsta, ka "kultūra ir valsts pastāvēšanas pamats"," finansējuma iegūšanas plānu laikrakstam iezīmējis Lūsis.

LETA jau ziņoja, ka 2018.gada otrajā pusē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vēstulē informējis valdību par steidzami veicamiem darbiem, lai novērstu Doma baznīcas saglabātības stāvokļa pasliktināšanos.

Rīgas Doma baznīca un klostera ansamblis ar tajā esošajām mākslas vērtībām ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un Latvijas valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā restaurācija tika sākta jau 2004.gadā.

Restaurācijas gaitā veikts Rīgas Doma pamatnes un pamatu monitorings, kurā atklājies, ka plaisu un kolonu kustību deformācijas ar katru gadu progresē un pirms pieņemt lēmumu par ēkas pamatnes pastiprināšanu ir svarīgi veikt papildus ekspertīzes un monitoringu.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais