Daugavas promenāde top soli pa solim

© Gints Ivuškāns

Ķengaragā iekārtotā Daugavas promenāde kļūst arvien garāka un interesantāka. Tagad tā pagarināta par 170 metriem, izbūvējot gājēju laipu un atjaunojot gājēju un velosipēdistu celiņu aiz Putnu vērošanas torņa. Pērn tika atklāts gājēju tiltiņš, kas ļauj doties apmēram trīs kilometru garā pastaigā gar Daugavmalu.

Beidzot ir sakopta degradētā, ar sadzīves atkritumiem piegružotā teritorija aiz Putnu vērošanas torņa un upes krasts. Daugavas promenādes labiekārtošana bija viena no ķengaragiešu iniciatīvām, jo promenādei ir sena vēsture, taču tā ilgus gadus nebija tik pievilcīga, lai vietējiem iedzīvotājiem tur gribētos pavadīt laiku. Tagad ir citādi, jo Daugavas labais krasts tiek rekonstruēts un labiekārtots. Visu uzreiz izdarīt nevar, bet vairāku gadu garumā pastaigu vieta gar Daugavas krastu ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām Rīgā.

Starp citu, Ķengaragā tika uzbūvēts pirmais putnu vērošanas tornis pie Daugavas. To atklāja 2009. gada septembrī. Īstenojot projektu, jau ir labiekārtota teritorija, sākot no Kaņiera ielas, ierīkots apgaismojums, veloceliņi, uzstādītas ceļa zīmes, ierīkots aktīvās atpūtas laukums, uzstādīti šaha un tenisa galdiņi, novietoti atpūtas soliņi, atjaunots esošais gājēju tiltiņš pie dīķa. Ikdienas sportiskajām aktivitātēm ir atvēlēts īpašs laukums Kaņiera ielā 17, lai savu spēku un spēju robežās var izvingroties visi – gan juniori, gan seniori.

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs Neatkarīgajai stāsta, ka šogad paredzēts Daugavas krastā uzlikt vēl divas skatu platformas, finansējumu piešķīrusi Rīgas dome un līdz vēlam rudenim darbi būs paveikti. D. Pavlovs cer, ka tuvākajā laikā izdosies īstenot vēl dažas ieceres. Ja tā notiks, tad Ķengaraga iedzīvotāji ielīgos un jāņos paši savā Zaļajā teātrī Daugavas malā. Skiču projekts jau ir gatavs, nu būtu jāķeras pie tehniskā projekta. Izpilddirektors uzskata, ka vietējiem jauniešiem vajadzētu savu skeitparku. Viens no viņiem par to atgādināja arī vakar, kad promenādi kopā ar D. Pavlovu aplūkot bija devies Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Skeitparka tehniskais projekts jau ir izstrādāts, iespējams, pavisam drīz šāda aktīvās atpūtas vieta būs izveidota.

D. Pavlovs saka: «Cilvēki sāk aktīvāk izmantot upi. Katru gadu veicam ūdens analīzi deviņās vietās no Dārziņiem līdz Salu tiltam un redzam, ka ūdens kvalitāte uzlabojas. Aiz Putnu vērošanas torņa ir vietiņa, kuru cilvēki izmanto kā peldvietu. Neoficiālu gan, taču viņi tur peldēsies tik un tā. Tāpēc ir jāveic gultnes priekšizpēte un jāizveido oficiāla peldvieta, lai var peldēties droši.»

Promenādē top arī jaunas tradīcijas. Lai mudinātu cilvēkus ievērot skaisto savā apkārtnē, tur vieta atrasta arī vides objektam Velosipēds. Šķiet, jaunlaulātie galvaspilsētā ir tie, kuri visradošāk veido tradīcijas. Jaunajiem pāriem patīkot fotografēties pie šā, mākslinieka Gunta Pandara veidotā, velosipēda.

Svarīgākais