Rīgas maratonā reģistrējušies 22 020 skrējēji

© F64 Photo Agency

Šī gada "Nordea" Rīgas maratona dalībnieku skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ievērojami audzis – kopumā dalībai šodienas skrējienos reģistrēti 22 020 dalībnieki, kas ir par gandrīz 4000 skrējējiem vairāk nekā pērn.

Kā informē maratona rīkotāji, visvairāk skrējēju - vairāk nekā puse jeb 12 794 - būs piecu kilometru distancē. 10 kilometru skrējienam reģistrējušies 4777 dalībnieku, pusmaratonam 2690 skrējēji, bet pilno maratonu plāno veikt 1278 dalībnieki.

Kā ziņots, pērn dalībai maratonā bija reģistrējušies 18 180 dalībnieki, no tiem 1092 piedalījās maratonā, 2690 pusmaratonā. Piecu kilometru distancei bija reģistrējušies 10 973 cilvēki, savukārt 10 kilometru distancei - 3425 cilvēki.

Šodien vairāk skrējēju būs vīrieši – 11683, tikai nedaudz mazāk – 10337 - būs sievietes. Visvairāk dalībnieku ir no Latvijas – 19 536, no Igaunijas Rīgā ieradušies 404 skrējēji, no Somijas 365, Lietuvas 318 un Krievijas 245.

Ārvalstu dalībnieku skaits šogad sasniedzis rekordu – 2 484 dalībnieku no 65 pasaules valstīm. Ārvalstu dalībnieku proporcija salīdzinājumā ar pērno gadu pat palielinājusies un šogad sasniedz 11% no dalībnieku kopskaita. Ievērojami pieaudzis arī pārstāvēto valstu skaits.

Jau trešo gadu pēc kārtas dalībnieku komandu priekšgalā ir SIA "Lattelecom" komanda, kas šogad sapulcējusi rekordlielu dalībnieku skaitu - 1955 dalībniekus. Daudzām uzņēmumu komandām piedalīšanās pasākumā kļuvusi jau par gadskārtēju tradīciju, tādēļ šogad, lai iekļūtu 10 lielāko komandu vidū nepieciešami teju 200 dalībnieki.

Kā ziņots, šodien Rīgā norisinās tradicionālais "Nordea" Rīgas maratons, kas ir prestižākās skriešanas sacensības Ziemeļeiropā.

Sacensības Krastmalā sākās jau plkst.8.30, kad distancē devās maratona un pusmaratona dalībnieki. Desmit kilometru distance tiks uzsākta plkst.12.30, bet piecu kilometru distance - plkst.13.30.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais