Saskaņas kongresā pagājušās nedēļas nogalē partijas vadītājs un Rīgas mērs Nils Ušakovs nosauca partijas mērķus 13. Saeimas vēlēšanām, raksturojot partiju kā Eiropas vērtībām uzticamu sociāldemokrātisku spēku, norādot, ka tikai Saskaņa ir spējīga realizēt tādas pārmaiņas valstī, pēc kurām alkst Latvijas iedzīvotāji. Par kādām pārmaiņām ir runa, kā Saskaņa vērtē tagadējās koalīcijas virzītās reformas izglītībā un kā Rīgas domes valdošā koalīcija redz sadarbību ar opozīciju – saruna ar Nilu Ušakovu.
- Cik saistošs jūsu vēlētājiem ir jūsu virzītais proeiropeiskais kurss, ja lielāko jūsu vēlētāju koncentrāciju mēs redzam 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa?
- Interesants jautājums, kurā iekļauts uzstādījums, ka cilvēks nevar būt vienlaikus proeiropeisks un vienlaikus svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa. Es šeit neredzu pretrunas: Latvijā ir daudzi cilvēki, kuri ir Latvijas patrioti, zina latviešu valodu, ir gandarīti par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, bet uzvaru pār nacismu atzīmē 9. maijā, nevis 8. maijā.
- Varbūt, ja jau cilvēki ir patrioti un ES piekritēji, tad vajadzēja 8. maijā atzīmēt uzvaru pār nacismu, bet 9. maijā - svinēt Eiropas dienu?
- Tad jau var tā turpināt un norādīt pareizticīgajiem, ka Ziemassvētki viņiem jāsvin decembrī, nevis janvārī. Es domāju, ka ir nepareizi norādīt, ka cilvēkiem jāsvin svētki pretrunā ar ģimenes vēsturi, atmiņu un tradīcijām. Mēs tomēr esam sabiedrība, kas vienmēr atbalstījusi daudzveidību.
- Cik izšķiroši Saskaņas vēlētājiem ir tas, vai esat vai neesat premjera kandidāts?
- Grūti teikt. No vienas puses - es pieņemu, ka esmu populārākais Saskaņas politiķis. No otras puses - esmu trešo reizi ievēlēts Rīgas mēra amatā, un, manuprāt, būtu nejēdzīgi spēlēties ne tikai ar kandidēšanu vēlēšanās, bet arī ar kandidēšanu uz premjera amatu. Es kā partijas vadītājs atbalstīšu Saskaņas kampaņu, lai partijai būtu pēc iespējas labāks rezultāts vēlēšanās, bet vēlēšanās nepiedalīšos ne kā deputāta, ne arī kā premjera amata kandidāts.
- Savā runā Saskaņas kongresā jūs runājāt par iecerēm Saeimā un valdībā, it kā Saskaņai būtu reālas izredzes uz varu. Bet nekas neliecina, ka tā tiešām būs. Vai esat samierinājies, ka Saskaņa nebūs nākamajā koalīcijā? Un, iespējams, nebūs nekad?
- Visas pilnvērtīgas, uz ideoloģiju balstītas partijas piedalās vēlēšanās, ar cerību, ka tās varēs nokļūt pie varas un izpildīt tos solījumus, kas ir doti vēlēšanās. Saskaņa nepakārto savu darbību tam, ko par mums domā Dombrava, Brigmanis vai Kariņš. Ar visu cieņu pret viņiem, bet Saskaņa pirmām kārtām domā par savu vēlētāju, piedāvājot rīcības programmu, kā attīstīties valstij. Saskaņa darīs visu, kas piederas pilnvērtīgai partijai, un tad redzēsim, kāda būs vēlētāju izvēle 6. oktobrī.
- Jūs aicināt balsot par pārmaiņām…
- Jā, saskaņā ar SKDS aptauju datiem, vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju prasa vai nu radikālas, vai ļoti radikālas reformas. Šajā situācijā mēs arī vēršamies pie elektorāta - kā var vienlaikus sūroties par dzīvi, par notiekošo valstī un balsot par tām pašām partijām, par kurām parasti. Varbūt ir vērts pārkāpt pāri fobijām un stereotipiem.
- Un kāpēc jūs domājat, ka, gribot pārmaiņas, šie vēlētāji nobalsos par jums? Nevis, piemēram, par Jauno konservatīvo partiju?
- Tas ir vēl viens no riskiem, ka situācijā, kad vēlētāji grib radikālas vai ļoti radikālas pārmaiņas, pie varas nāks populisti, nacionāļi vai radikāļi, vai politiskie spēki, kas vispār nav pieskaitāmi pie adekvātām politiskām partijām. To mēs redzam arī no citu Eiropas valstu pieredzes kā eiroskepticismu, pašizolācijas tieksmes - Polijā, Ungārijā un citās Austrumeiropas valstīs. Tieši tāpēc mēs vēršamies pie vēlētājiem - ja gribam radikālas pārmaiņas - varbūt tad neriskēsim ar populistiem?
- Kur jūsu minētajā riska grupā jūs ierindotu Ždanokas partiju?
- Ždanokas partija ir skaidri izteikta viena jautājuma partija, kas ir skaidri nolasāms viņu nosaukumā: Latvijas Krievu savienība. Ar viņu ideoloģiju viss ir skaidrs, līdzīgi kā ar Nacionālo apvienību. Vai tas ir labi vai slikti - jāizlemj vēlētājam.
- Ždanokas piekritēju skaits aug - no it kā margināliem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem, kas maršē Rīgas ielās…Tas jūs nebiedē?
- Mani tas uztrauc kā Latvijas iedzīvotāju. Par to vajadzētu uztraukties visiem politiskajiem spēkiem, ka neapdomātas reformas dod pamatu aktivizēties šādiem spēkiem. Ir dota iespēja radikāļiem runāt par ļoti sensitīvu jautājumu, jo tas nav normāli, ka radikāļi šādi rod iespēju reklamēties - vieni protestē par krievu valodu, otri uzreiz liek pretī kaut ko par kebabiem, bet rezultāts - iedragāta Latvijas valsts drošība, izglītības kvalitāte, un nav vēl zināms, kāds sastāvs būs nākamajā Saeimā.
- Lindermans un Gapoņenko bija pelnījuši arestu? Jūs jūtat, ka viņu musinošajiem izteikumiem ir iespaids uz auditoriju?
- Grūti spriest, par ko tieši viņi bija aizturēti, jo dokumentus neesmu redzējis. Bet, protams, vērtējot Gapoņenko aktivitātes sociālajos tīklos, kur viņš apgalvo, ka krievus sadzīs stadionā un apšaus… tas ir murgs. Jājautā vienīgi, vai viņš ir Drošības policijas vai slimnīcas klients. Ja viņš ir slimnīcas klients, vai tiešām viņu vajadzētu popularizēt, liekot cietumā? Bet es tikai uzdodu retorisku jautājumu.
Kopumā nav labi, ka esam tiktāl nonākuši, ka cilvēki tiek aizturēti pēc šādiem pantiem, un daļēji atbildība par notiekošo būtu jāuzņemas tādiem kā [Kārlis] Šadurskis, kuri ir tādi paši provokatori, tikai no cita flanga. Šadurskim vajadzētu sēdēt kopā ar Gapoņenko un Lindermanu vienā kamerā.
- Izglītības reformas - pāreja uz mācībām latviešu valodā - ko dara un darīs dome, lai skolas, skolotāji un skolēni būtu tam gatavi?
- Bilingvālā izglītības sistēma, kas bija ieviesta 2004. gadā, funkcionēja ļoti veiksmīgi. Mazākumtautību skolu absolventi pārvalda gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodu, centralizētie eksāmeni latviešu valodā skolās ar krievu vai latviešu valodu atšķiras nebūtiski. Mums vispār ir ļoti maz lietu, kas funkcionē normāli, tad kāpēc bojāt to, kas normāli darbojas? Ja pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā paredzēta tāpēc, lai visi Latvijas iedzīvotāji zinātu latviešu valodu, tad tas ir svēts mērķis. Bet tie, kuri nezina latviešu valodu, vairs sen nemācās skolās! Viņi jau aptuveni 40 gadus skolās nemācās. Vēl viens reformas arguments - ka tādējādi izskaudīsim segregētu izglītību, kur latvieši mācās ar latviešiem un krievi ar krieviem. Bet tā arī nenotiks, pat palielinot latviešu valodas mācību priekšmetu proporciju, vienalga, pat vidusskolā būs priekšmeti, kas būs saistīti ar mazākumtautību etnisko un nacionālo identitāti. Tātad latvieši uz tādām skolām tāpat nenāks. Segregācija saglabāsies, bērni mācīsies tajās pašās skolās, tikai latviešu valodas apmācības proporcija būs mainījusies. Galu galā reforma nav pārdomāta arī tādā ziņā, ka nerisina pedagogu trūkuma problēmu. Šogad Latvijas Universitāti absolvēs pieci fizikas skolotāji. Pieci! Uz visu valsti! Vai tad IZM domā, ka tos pedagogus, kuri nav spējīgi mācīt savu priekšmetu latviešu valodā, viņi aizvietos ar pedagogiem no Ipiķu pagasta, kur slēgs visas skolas?! Nu nē. Rezultātā uz Latvijas valsts simtgadi Latvijā tiks slēgtas 100 skolas, galvenokārt laukos, kas nozīmē neatgriezenisku sitienu latviskumam. Slēgt skolu laukos - tas ir pirmspēdējais solis, pirms vispār izslēgt gaismu šajā apdzīvotajā vietā.
Rīga teorētiski var izpildīt iecerētās reformas prasības. Nezinu, vai to var citās pašvaldībās, īpaši Latgalē. Lai atbalstītu to labo bilingvālajā izglītībā, kas ir Rīgā izveidojies, mēs visām Rīgas skolām apmaksāsim papildu nodarbības valodās vai citos mācību priekšmetos, pēc skolas izvēles. Tas nekādā gadījumā nenozīmē to, ka Rīgas dome apmaksās iespēju fiziku no rīta mācīties latviski, bet vakarā to pašu pārmācīs krievu valodā. Tas nozīmēs papildu stundu finansējumu - latviešu, krievu vai citā valodā, kā izlems skola. Esmu jau ticies ar vairāk nekā 20 skolu administrācijām un vecāku padomēm, kuri jau tagad modelē, kā viņi šo papildu finansējumu izmantos dažādās klašu grupās. Mēs arī apstrīdēsim Satversmes tiesā šo reformu, taču, ja tas neizdosies, tad mums būs arī plāns B, kā rīkoties, lai saglabātu iespējas mazākumtautībām vismaz dažus priekšmetus mācīties dzimtajā valodā.
- Cik lielā mērā uz Rīgu ir attiecināma IZM prasība par skolu tīkla sakārtošanu, lai varētu celt algas skolotājiem?
- Rīgā ir nedaudz citādas problēmas ar skolu tīklu nekā visā valstī -lielās mazākumtautību skolas ar 1400 un vairāk skolēniem ir apkaimēs - Purvciemā, Pļavniekos, Zolitūdē, bet lielākās latviešu skolas vai ģimnāzijas vairāk koncentrējas pilsētas centrā. Līdz ar to ir grūti nodrošināt atbilstoši IZM prasībām latviešu vidusskolu esamību atsevišķās apkaimēs, jo latviešu bērni aizplūst uz centru. Liela problēma, piemēram, ir Bolderājā, kur latviešu skolas 9. klasi absolvēs ap 20 bērniem, kas nozīmē, ka 10. klasi viņi atvērt nevarēs. Pirmā klase arī neveidojas. Smagi. Skatīsimies, ko darīt, un centīsimies līdz pēdējam skolu neslēgt un vidusskolas statusu nenoņemt. Mēs tomēr nevaram piekrist ministrijas kritērijiem, kas visu novienādo līdz ekseļa tabulas līmenim ar nepielūdzamiem cipariem. Jo ne visos gadījumos ir jāskatās tikai uz cipariem - iespējams, tā ir jādotē citu apsvērumu dēļ - vienīgajai latviešu vidusskolai Bolderājā tomēr ir jāpaliek, neraugoties uz ministrijas finanšu apsvērumiem un prasībām. Laukos, manuprāt, būtu jābūt vēl liberālākai pieejai, atļaujot saglabāt mazās skolas.
- Atgriežoties tieši pie vēlēšanu tēmas. Par kādu naudu tiek algots augsta ranga amerikāņu politiskais konsultants Kristiāns Ferijs, lai viņš palīdzētu partijai uzvarēt oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās?
- Par Saskaņas naudu, no partijas konta. Tas nav nekāds noslēpums - ar viņu noslēgts oficiāls līgums, un visas atskaites par to atbilstoši likumam tiks iesniegtas KNAB.
- Kāpēc jums vajag tik dārgu konsultantu? Saskaņai taču ir labs reitings!
- Nekad neesam kautrējušies kaut ko mācīties no tiem, kas zina labāk par mums. Arī partijas rīcības programmai Latvijai aicinām ekspertus, kas nav tieši saistīti ar partiju, arī šaurās tehniskās lietās prasām palīdzību no malas.
- Vai esat arī ko mācījušies sociālo tīklu izmantošanas jomā? Vēl nesen pa Facebook klīda neliels skandāls, kad pēkšņi grupas Riga Online dalībnieki tika pārdēvēti par Saskaņa Online atbalstītājiem.
- Saskaņa ļoti aktīvi komunicē sociālajos tīklos, un gan manā lapā, gan Saskaņas lapā ir lieliem burtiem, cik nu FB noteikumi ļauj, ir norādīts, ka reklāmu apmaksā partija Saskaņa un materiālus izvieto Saskaņas aktīvisti. Viss ir ļoti atklāti.
- Rīgas domes nauda tam netiek izmantota?
- Nē, protams, nē. Bet droši var izmeklēt tālāk, man nav žēl.
Kā vērtējat to, ka Facebook ir slēdzis lapu Saskaņa Online?
Ar smaidu. Pieaugušie cilvēki, kaut kādi žurnālisti, politiķi, priecājas kå bērni, ka izdevies kaut ko slēgt Saskaņai feisbukā. Tas tiešām ir smieklīgi.
- Vai Rīgas domes nolikums, kas ierobežo laikā deputātu iespējas uzdot jautājumus, varētu tikt pārskatīts pēc Saeimas vēlēšanām, kad, visticamāk, Jaunās konservatīvās partijas aktīvisti domē Bordāns, Strīķe&Co būs prom?
- Jā, visticamāk, viņus ievēlēs Saeimā. Pateicoties atsevišķu spilgtu personāžu darbībai Rīgas domē, mēs pamanījām caurumus domes sēžu kārtības juridiskajā regulējumā. Demokrātija un brīvība nenozīmē, ka katrs deputāts var neierobežoti uzstāties, neierobežotas reizes un neierobežotu laiku - tā nav ne pašvaldībās, ne Saeimā, citādi Artuss Kaimiņš vienkārši dzīvotu uz tribīnes.
Manuprāt, 10 minūtes vienam cilvēkam, lai uzstātos domes sēdē par kādu jautājumu, ir pilnīgi pietiekami. Visa lielā vēlme stundām uzstāties domes sēdē ir saistīta tikai ar vienu lietu: gandrīz visa domes opozīcija dodas kandidēt Saeimas vēlēšanās - četrās, ne ļoti draudzīgās kolonniņās viņi maršēs uz Saeimu, šeit saskatot tikai un vienīgi tribīni priekšvēlēšanu runu teikšanai.
- Jums tagad ir sadarbības pieredze ar šiem spēkiem domē - jūs varētu ar tiem sadarboties Saeimā, ja teorētiski salikums būtu tāds, ka ne bez jums, ne bez JKP koalīcija vispār nebūtu iespējama?
- Saskaņa nekad nav vilkusi sarkanās līnijas pret citiem politiskajiem spēkiem. Taču mums ir sava ideoloģija, un, ja mēs redzam, ka varam veidot koalīciju, nepārkāpjot savus principus, tad mēs esam par.
- Kas jūs šobrīd vieno ar Latvijas attīstībai? Jūsu konkurenti ir pamanījuši tuvināšanos.
- Vieno mūs tikai tas, ka atrodamies vienā zālē domes sēdēs. Ja runājam par visām četrām domes opozīcijas partijām, tad ir rets gadījums, kad tās visas balso vienādi par jebkuru jautājumu. Tur ir pilnīga santabarbara, un saprast, kas kurā brīdī kam ir galvā, nav iespējams. Es arī nevaru zināt, kad kuram sākas greizsirdība pret pārējiem, kādā veidā tiek virzītas dažādas iniciatīvas. Var labi redzēt, ka JKP sadarbojas ar Vilni Ķirsi, pēc būtības Vienotības gals Rīgas domē jau sen ir kļuvis par JKP filiāli. Tāpēc Vienotība viņus vairs arī nekur nevirza.
- Raksturojiet, lūdzu, ABLV Bank un banku krīzes iespaidu uz Rīgas attīstību!
- Vistiešāk tas skar Skanstes apkaimes projekta attīstību. Risks ir, bet jādomā par tālākajiem risinājumiem. Viens būtu tāds - ja attīstītājam ir problēmas, tad visu slēdzam, apkaimi neattīstām, tramvaju nebūvējam, viss. Manuprāt, jādara pilnīgi otrādi - ABLV Bank nebija vienīgais projekta attīstītājs, un domei, neraugoties uz kārtējo krīzi, būtu jāturpina attīstīt projekts, izmantojot Eiropas fondu līdzfinansējumu, lai privātais bizness neaiziet no mūsu valsts ar pēdējām investīcijām. ABLV Bank attīstītais New Hansa projekts ir ar tik augstu gatavības pakāpi, ka, pieņemu, bankas īpašniekiem nebūs problēmu to pārdot citiem uzņēmējiem, kas attīstību turpinās. Domei tāpēc būtu jāturpina apkaimes attīstīšana, lai arī galu galā projekts tiks realizēts ar dažu gadu nobīdi.
- Jūs jūtat, ka privātajiem investoriem ir interese ieguldīt Rīgas attīstībā?
- Interese ir svārstīga, bet tāpēc pašvaldībai ir jābūt proaktīvai pozīcijai.
- Rīgas namu pārvaldniekam tika mainīta vadība pēc pašvaldību vēlēšanām - kas ir uzlabojies tā darbā?
- Ļausim pirmo gadu nostrādāt un tad vasaras beigās analizēsim.
- Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA Rīgas satiksme šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 38,845 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga par 16,8%, sasniedzot 4,608 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Kā to skaidrojat?
- Rīgas satiksmes zaudējumi pēc būtības ir saistīti ar to sociālo funkciju, ko Rīgas dome pilda, sedzot braukšanas maksu pensionāriem, skolēniem un citām grupām.