Sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde; par ko tajā tiks lemts?

© f64.lv, Kaspars Krafts

Šodien plkst.10 sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā plānots lemt par Satiksmes departamenta reorganizācijas atlikšanu.

Jau ziņoja, ka Finanšu un administrācijas lietu komiteja iepriekš uzdeva pilsētas izpilddirektoram sagatavot grozījumus domes lēmumā, par Satiksmes departamenta reorganizāciju, pārveidojot to par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.

Iecerēts, ka departamenta reorganizācija notiks pakāpeniski, līdz nākamā gada martam tam pievienojot aģentūru "Rīgas gaisma" un noslēdzot reorganizāciju 2025.gada 1.septembrī.

Izpilddirektoram līdz 2025.gada 3.februārim uzdots veikt atlikušo Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu funkciju auditu, un nepieciešamības gadījumā, grozīt Rīgas domes lēmumu.

Kā izskanēja komitejas sēdē, šogad Rīgā plānots beigt vairākus lielos satiksmes infrastruktūras projektus, piemēram, Austrumu maģistrāli un Brasas tiltu. Līdz ar to, esot svarīgi, lai Satiksmes departamenta pārstāvji, kuri ir atbildīgi par šo projektu pabeigšanu, tos arī pabeigtu, nevis tiktu izveidota cita struktūra un projektu īstenošana būtu apdraudēta.

Tas varētu radīt risku pašvaldībai zaudēt Eiropas līdzekļus, kas piešķirti šiem projektiem.

Neesot īstenota arī reorganizācijai piesaistīto konsultantu ieteiktā Satiksmes departamenta kapacitātes stiprināšana. Piešķirtās papildu 14 darba vietas departamentā neesot aizpildītas.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Satiksmes departamentu plānots pārveidot par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.

Jauno departamentu sākotnēji bija plānots veidot no 1.septembra, apvienojot Satiksmes departamentu ar aģentūru "Rīgas gaisma", pievienojot tam arī Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi, kā arī no Mājokļu un vides departamenta pārceļot funkcijas saistībā ar ārtelpas objektu un elementu uzturēšanu.

Vienlaikus Satiksmes departaments tā kompetencē esošos uzdevumus saistībā ar satiksmes infrastruktūras stratēģisko plānošanu nodotu Pilsētas attīstības departamentam.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais