Naudas trūkumam veselības aprūpē pie vainas esot arī pati Veselības ministrija, kas nespējot pietiekami labi pārraudzīt, kur līdzekļi aizplūst, un ātri rīkoties, lai piesaistītu to finansējumu, kas var būt pieejams papildus.
Tādus secinājumus pauž veselības nozares pārstāvji, kā arī šo jomu pārraugošo Saeimas komisiju deputāti. Ja būs nepieciešams, parlamenta pārstāvji esot gatavi doties uz Ministru kabinetu, kad valdības sēdē ar veselības finansējumu saistītie jautājumi tiks izskatīti.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka veselības ministres padomnieks Rinalds Muciņš kā vienu no risinājumiem naudas trūkuma problēmu risināšanai minēja vēl lielāku pakalpojumu pieejamības samazināšanu un ārstniecības iestāžu skaita samazinājumu. Tomēr mediķi norāda – jau tagad praktiski pat neatliekamā palīdzība jau ir par maksu. Tāpēc ir neizprotama situācija, kad nepietiekami tiek izmantoti sociālā spilvena līdzekļi, un drīzāk jārunā par to. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš praktizē arī kā anesteziologs Ventspils slimnīcā, Saeimas Veselības apakškomisijā kritizēja ministriju. "No vienas puses, ir pieejama nauda, bet, no otras puses, ministrija pati rada tādus noteikumus, lai to naudu nevarētu paņemt," viņš sacīja. Proti, šobrīd noteikts, ka no Pasaules bankas līdzekļiem pacientu līdzmaksājumu un ārstēšanu pilnībā vai daļēji apmaksā cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz 150 latu. Taču tikpat labi šo robežu varētu paaugstināt, piemēram, līdz 180 latiem vai noteikt vēl citus kritērijus naudas sadalei. Tad paplašinātos arī to cilvēku loks, kam iespējams palīdzēt, izmantojot šos līdzekļus, attiecīgi ietaupot valsts naudu. Taču šobrīd, lai gan Latvijai no Pasaules bankas šajā gadā iedalīti 24 miljoni jeb divi miljoni latu mēnesī, šā gada trijos mēnešos apgūts vien nepilns miljons, liecina Veselības norēķinu centra dati. R. Muciņš gan bilda – jārēķinās, ka sociālā spilvena nauda būs pieejama tikai līdz 2012. gadam, tāpēc sistēmu nevar balstīt tikai uz to, jo pēc tam atkal būs jātiek galā pašu spēkiem. Taču Saeimas Veselības apakškomisijā to vērtēja kā absurdu argumentu, jo, kamēr līdzekļi ir pieejami, tie jāizmanto pilnībā.
Uz citu nepārdomātu līdzekļu sadali vakar norādīja arī premjers Valdis Dombrovskis (JL). Intervijā LNT 900 sekundēm viņš atgādināja, ka, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības autotransporta iepirkumā, kurš tagad apturēts, bijis nepamatots sadārdzinājums desmit miljonu latu apmērā, kamēr neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcās gada pirmajos mēnešos izveidojies deficīts par 12 miljoniem latu, kas ir tuvu plānotajiem nepamatotajiem tēriņiem. Jāatgādina, ka arī Valsts kontrole savos revīzijas ziņojumos par vairākām Veselības ministrijas pārraudzībā esošām iestādēm norādīja, ka ir jomas, kur nauda tērēta izšķērdīgi. Piemēram, P. Stradiņa slimnīcā no kāda privāta uzņēmuma pirkti informātikas pakalpojumi, tā vietā, lai to veiktu pašas slimnīcas Medicīnas informātikas dienesta vienpadsmit darbinieki.
Lai varētu nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, līdz gada beigām nepieciešams atrast aptuveni 50 miljonus latu, aprēķinājusi Latvijas Slimnīcu biedrība. Līdzīgus skaitļus sauc arī Veselības ministrijā. Ja veselības aprūpei netikšot nodrošināts papildu finansējums, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava Eiropas Komisijas atbildīgajām institūcijām iesniegt prasību pret valsti par Eiropas Cilvēktiesību hartas neievērošanu Latvijā, jo tā paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.