Rīgas 1.slimnīcas traumpunkts strādās

Veselības ministrija norāda, ka Rīgas 1.slimnīcas Steidzamās medicīniskās palīdzības (SMP) punkta strādās arī pēc 1.jūlija, taču tā darbība būs jānodrošina kopējā slimnīcas finansējuma ietvaros.

Jau ziņots, ka darba grupa, kas izvērtēja lokālo slimnīcu un SMP punktu (traumpunktu) darbību un efektivitāti, balstoties uz aprēķiniem un novērtēšanas kritērijiem, izstrādāja priekšlikumus darba organizācijas maiņai ārstniecības iestādēs ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem un maksimāli efektīvi izmantot veselības aprūpei piešķirtos līdzekļus.

Ņemot vērā, ka Rīgas 1.slimnīcas SMP punkta finansējums sastāda tikai nepilnus 3% no kopējās līguma summas (salīdzinājumam citām slimnīcām un veselības aprūpes centriem pat 20% un vairāk), tad par tā darbības nodrošināšanu turpmāk slimnīcai netiks piešķirts atsevišķs finansējums, bet tā darbība tiks nodrošināta no slimnīcas kopējā budžeta līdzīgi kā tas ir slimnīcās ar līdzīgu finansējuma apjomu.

Veselības ministrija uzsver, ka Rīgas Domes apgalvojumi par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos nav pamatoti, jo slimnīcā tāpat kā līdz šim SMP punkta darbība tiks nodrošināta. Tāpat jānorāda, ka Rīgā ir labs nodrošinājums ar ģimenes ārstiem, dežūrārstiem, ir 3 universitātes slimnīcas un 2 specializētās slimnīcas tieši pacientiem ar traumām, tādēļ veselības aprūpe rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir ievērojami pieejamāka.

Līdz ar to, ka SMP punkta darbība Rīgas 1.slimnīcā tiks turpināta, nav arī pamata bažām par to, ka ieguldītie Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi infrastruktūras pilnveidošanai varētu netikt izmantoti atbilstoši noslēgtajam līgumam.

Lai pārrunātu jautājumus par Rīgas 1.slimnīcas SMP punkta nākotni un skaidrotu tā darbību pēc 1.jūlija, 16.jūnijā veselības ministrs Juris Bārzdiņš personīgi tikās ar RD Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Leonīdu Kurdjumovu, RD Labklājības departamenta direktori Inesi Švekli un RD Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšnieci Irēnu Kondrāti.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.