No dziļo vēnu trombozes Eiropā mirst vairāk cilvēku nekā no ceļu satiksmes negadījumiem, AIDS, krūts vēža un prostatas vēža kopā, Neatkarīgajai norāda Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrības vadītājs profesors Dainis Krieviņš.
Tomēr dažādu iemeslu dēļ sabiedrība ikdienā par šo slimību runā ievērojami mazāk, lai gan, pēc mediķu aprēķiniem, Latvijā gadā tas skar vairākus tūkstošus cilvēku.
Mediķu ekspertu komanda sagatavojusi Dziļo vēnu trombozes diagnostikas, profilakses un ārstēšanas vadlīnijas, kur apkopotas jaunākās zināšanas par slimības mazināšanas iespējām un efektīvas ārstēšanas iespējām. Diemžēl profilaktiskie medikamenti pacientiem netiek apmaksāti, Neatkarīgajai norāda vadlīniju autori.
Vairāk nekā vēzis
Asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš skaidro, ka dziļo vēnu tromboze ir tāds stāvoklis, kad dziļajās vēnās kājās veidojas trombi, kuri vai nu var aizceļot uz plaušām, aizsprostojot elpošanu, vai arī var palikt asinsvados, radot pacientiem hroniskas, ar invaliditāti saistītas slimības uz visu mūžu. Pieņemts uzskatīt, ka ik gadu tiek reģistrēts 100–160 jaunu slimības gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem jeb 1000–1600 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju, tas nozīmē, ka Latvijā tie ir apmēram 3000 un vairāk gadījumu gadā. «Diemžēl precīzas statistikas mums nav,» secina D. Krieviņš.
Turklāt jāņem vērā, ka 70 procentos gadījumu šī slimība neizpaužas tieši un netiek atklāta. Tiek lēsts, ka ar dziļo vēnu trombozi saistītās komplikācijas – plaušu embolijas – sastopamība ir sasniegusi 98 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Diemžēl gandrīz trešdaļu slimnieku šajā gadījumā glābt nav iespējams.
Pusei nediagnosticē
Dziļo vēnu trombozes diagnostika ir apgrūtināta un nereti neprecīza, tāpēc apmēram pusei pacientu tā netiek laikus diagnosticēta un ārstēta. Latvijas Internistu biedrības vadītājs profesors Aivars Lejnieks stāsta, ka riska grupu ir daudz un, nosacīti runājot, tajās var būt jebkurš cilvēks: «Tie ir cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru, grūtnieces, sievietes, kurām bijuši spontānie aborti, sievietes ar iedzimtām asins recēšanas pataloģijām.» A. Lejnieks norāda: lai gan slimības simptoms ir arī elpas trūkums un piepampušas kājas, tas nenozīmē, ka katru šādu simptomu piedēvēsim trombozei. Simptomi ir nespecifiski, tomēr būtiski un izvērtējami. Simptomi var neizpausties, bet kā nākotnes problēma var veidoties hroniska vēnu nepietiekamība, čūlas, kuru ārstēšana ir ilgstoša, mokoša un dārga. Eiropas valstis tērē lielu daļu veselības budžeta dziļo vēnu trombožu komplikāciju ārstēšanai. «Ārkārtīgi liela nauda,» saka D. Krieviņš. Taču Latvijas veselības aprūpei tas «nav dārgi, jo Latvijā diemžēl pacientam viss jāapmaksā pašam».
Zāles neapmaksā
Svarīgākais, pēc vadlīniju autoru domām, ir ģimenes ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu zināšanas par šiem riska faktoriem un profilaksi, kā arī mūsdienīgu ārstēšanu. Vadlīnijas parāda profilakses mehānismu, lai cilvēki ar šo slimību nesaslimtu, savukārt otrs uzdevums ir noteikt, kādi ir pareizie soļi, kā šo slimību ārstēt, vadlīniju mērķus izskaidro D. Krieviņš.
Ārstniecisko sadaļu mediķi sauc par «sāpju bērnu» – valsts pacientiem medikamentus nekompensē. «Tā vietā, lai pacients ārstētos mājās ar medikamentiem, mums viņš jāliek slimnīcā, jo te ir pieejami medikamenti, ko citādi viņš nevar atļauties. Piecus gadus dziļo vēnu trombozes profilakses medikamentus apmaksā grūtniecēm. Pārējiem pacientiem neapmaksā. Saprotams, ka slimnīcā šis pacients valstij kopumā izmaksā vairākas reizes dārgāk – papildus medikamentiem tā ir samaksa par stacionāru un visu medicīnas personāla darbu,» problēmas raksturo D. Krieviņš.
«Latvijā pilnīgi nepietiekami runājam par terapiju, lai novērstu trombu veidošanos, kas var izraisīt un izraisa pacientu nāvi, apmēram tikai pieci desmit procenti pacientu regulāri lieto terapiju, kas var saglabāt dzīvi un novērst smagas komplikācijas,» uzsver A. Lejnieks. Viņš vēlētos «piespiest» visus ārstus izlasīt jaunās vadlīnijas, lai ārsti zinātu, kādas ir mūsdienu iespējas nepieļaut smago slimību.
Šī slimība ir arī pirmajā vietā stacionāros, kas izraisa pacientu nāvi. Kā piemēru A. Lejnieks min traumatoloģijas nozari: «Ortopēdi traumatologi var brīnišķīgi pārstādīt locītavu, kas izmaksās vairākus tūkstošus latu, būs laba operācija ar labām šuvēm, bet pacients trešajā dienā nomirst... Un iemesls tam var būt tas, ka ārsts nebūs izlasījis vadlīnijas un nebūs laikus veikti pasākumi, lai neveidotos tromboze.» Cilvēkiem, kuriem savukārt pagaidām nav šādu veselības sūdzību, būtu jāatceras, kas labākā profilakse ir veselīgs un fiziski aktīvs dzīvesveids, kas ļauj pasargāt sevi ne tikai no šīs, bet daudzām citām slimībām. Īpaši attiecībā uz dziļo vēnu trombozes profilaksi speciālisti norāda, ka to ietekmē liekais svars, mazkustīgums, ilgstoša sēdēšana, nepietiekama šķidruma lietošana.
***
VESELĪBAS MINISTRIJAS VIEDOKLIS
Antra VALDMANE, Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja:
– Šādu vadlīniju izmantošana ir svarīgs instruments jebkura ārsta darbā, ja viņš vēlas, lai pacientiem būtu pieejama labākā ārstēšana, profilakse. Vadlīnijas vajadzīgas visās jomās, lai ārsts veiktu ārstniecību pēc labākajām rekomendācijām, ko iesaka profesionāļi. Par finansiālo situāciju (dziļo vēnu trombozes pacientiem netiek apmaksāti medikamenti) man nebūtu jums jāstāsta – tā ir tāda, kā ir, un tuvākajā laikā jauni pasākumi iespējami tikai esošā budžeta ietvaros. Ministre gan ir pretimnākoša, saprotot, ka svarīgi, ja ir kāds medicīnas pakalpojums, jauna joma, kas ir izmaksu ziņā efektīvāka nekā esošā, iespējas ir jāmeklē. Jāmeklē risinājumi, kā to izdarīt, bet esošā budžeta ietvaros.
***
UZZIŅAI
Kas ir dziļo vēnu tromboze?
• Trombs ir asins receklis, kurš izveidojies vēnā, izraisot slimību.
• Trombs vēnā veido nosprostojumu, pacients var just sāpes, tūsku. Iemesls tam var būt neārstēta virspusējo vēnu slimība, grūtniecība, trauma, bet reizēm tas var notikt bez redzama iemesla.
• Ja trombi palielinās, var būt risks, ka tie atdalīsies un ar asinīm nonāks plaušu artērijās, radot to nosprostojumu jeb trombemboliju, kas var beigties ar nāvi.