Jāatzīst, ka olu ietekme uz mūsu veselību vienmēr tikusi apšaubīta, taču tagad to labās īpašība ir pierādītas dažādos veidos. Izrādās, ka ieteicamā šo produktu ikdienas deva ir 2-3 olas. Kopā ar portālu "Brightside" aplūkosim, kā tad olas palīdz mūsu erganismam.
Fosfolipīdi, kas nodrošina normālu smadzeņu šūnu darbību, sastāv no holīna. Ir pierādīts, ka šis vitamīns ir ļoti svarīgs mūsu smadzenēm. Ja ik dienas tiek apēstas divas olas, ķermenis uzņem pietiekami daudz šīs uzturvielas. Holīna trūkums izraisa atmiņas pasliktināšanos, tāpēc olu lietošana uzturā palīdz no tā izvairīties.
Pētījumi pierādījuši, ka olās ir daudz luteīna, kas palīdz mūsu redzei būt asai un skaidrai. Ja šīs vielas organismā trūkst, acu audi tiek bojāti un redze neatgriezeniski bojājas.
Izrādās, ka vārītā olā ir tikpat daudz D grupas vitamīnu kā zivju eļļā. Zinātnieki atklājuši, ka olās iespējams pat palielināt D vitamīnu daudzumu, ja vistas tiek barotas ar nepieciešamajām uzturvielām. D grupas vitamīni palīdz organismam labāk absorbēt kalciju, tādejādi stiprinot mūsu kaulus un zobus.
Biotīns, vitramīns B12 un proteīni veicina matu un ādas nostiprināšanos. Savukārt fosfolipīdi, kas atrodas vistas olās, veicina toksīnu izvadīšanu no aknām.
Par spīti iepriekšējiem pieņēmumiem, ka olās esošais holesterīns ir kaitīgs, jauni pētījumi atklājuši, ka olās esošie fosfatīdi balansē tā ietekmi, lai tas nekaitētu mūsu organismam. Tie pat kavē arī paša ķermeņa holesterīna radīšanas procesu. Olās ir omega-3 skābes, kas palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Nīderlandes zinātnieki viekuši pētījumu un atklājuši, ka 87% sieviešu no 35 līdz 40 gadiem, ik dienas ēdot olas, pazuda plankumi uz ādas un tā kļuva elastīgāka. Savukārt vīriešiem acīmredzami mazinājās krunkas ap acīm.
Zinātnieki ASV secinājuši, ka iekļaujot mazkaloriju diētā vistu olas, svaru iespējams samazināt līdz divām reizēm ātrāk. Olas brokastīs sniedz nepieciešamo sāta sajūtu, kas palīdz samazināt dienā apēsto ēdiena daudzumu.
