2.lapa
Vecākiem jābūt vērīgiem
Ārste uzsver, ka īpaši svarīgi ir pamanīt varbūtējās dzirdes problēmas bērniem, tādēļ vecākiem jābūt ļoti vērīgiem. «Dzirdes traucējumi ir šķērslis valodas attīstībai, un, ja tie ir smagi, bērns nespēj iemācīties runāt, jo viņš nedzird apkārtējās skaņas,» skaidro B. Platgalve. «Pirmā dzirdes pārbaude, izmantojot otoakustiskās emisijas diagnostiku, jaundzimušajam jāveic jau dzemdību nodaļā un vēlāk arī ģimenes ārstam kārtējo pārbaužu laikā jāpievērš šim jautājumam uzmanība. Bet galvenā loma tomēr ir vecākiem, kuriem ļoti uzmanīgi jāseko bērna attīstībai - vai viņam sāk raisīties valodiņa, kā tā atbilst attiecīgajam vecuma posmam. Ja bērns slimo ar gripu vai citām infekcijām vai arī viņam ir akūts vidusauss iekaisums, jāpavēro, vai tas neizraisa dzirdes pasliktināšanos. Mazais ne vienmēr to pats aptver un prot paskaidrot, bet vecākiem dzirdes pasliktināšanās ir jāpamana un jāved bērns pie ārsta.
Ir tādi vecāki, kuri konstatē savai atvasītei dzirdes traucējumus, kad mazulis vēl ir zīdaiņa vecumā, līdz ar to bērns nonāk pie vajadzīgajiem speciālistiem un problēma tiek laikus risināta. Šad tad ir arī gadījumi, kad vecāki nav vērīgi vai arī negrib atzīt un pieņemt faktu, ka bērnam ir dzirdes problēmas - nevarot būt, ka dēls nedzird, viņš vienkārši esot palaidnis... Reizēm ģimenes ārstam un LOR slimību speciālistam ir jāiegulda pūles darbā ar vecākiem, lai pierādītu, ka bērnam vajadzīga ārstēšana. Bet lielākoties vecāki tomēr ir rūpīgi un apzinīgi, ved bērnus uz otorinolaringologa konsultāciju pēc ģimenes ārsta vai logopēda ieteikuma vai arī pēc savas iniciatīvas.
Pārmantotas vājdzirdības gadījumā jādomā par dzirdes aparātiem, bet, ja ir ļoti smaga vājdzirdība, par kohleārajiem implantiem. Bērni ar laiku pierod pie dzirdes palīglīdzekļiem, iemanās to lietot. Tie, kuriem vājdzirdību konstatē līdz skolas vecumam, var nonākt arī specializētā mācību iestādē, bet tie, kuri kļūst vājdzirdīgi vēlāk, pēc dzirdes palīglīdzekļu pielāgošanas var turpināt mācīties savā skolā.