Ikvienam kaut reizi ir nācies ne tikai aizņemties, bet daudziem – arī aizdot naudu. Parasti naudas aizdošana ir vienošanās starp paziņām, neformālā gaisotnē norunājot atdošanas termiņu un citus nosacījumus. Tomēr Latvijas notāru pieredze liecina, ka nauda ne vienmēr nonāk atpakaļ pie aizdevēja. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc naudas aizdevuma līgumi arvien vairāk tiek slēgti pie notāriem, turklāt ar izpildu aktu, kas nodrošina iespēju aizdevējam īstenot savas tiesības arī bez tiesas procesa, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Biežākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, vienojoties par naudas aizdevumu, ir nefiksēt to rakstiski. Nākamā kļūda ir aizdevuma līguma sagatavošana pašu spēkiem bez jurista, piemēram, notāra iesaistes. Tajā pašā laikā cilvēki atzīst, ka nesaprot juridiskus dokumentus. To, ka viņu juridiskās zināšanas ir vājas un viduvējas, aptaujā, ko veikusi Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) un SKDS, atzina 79,6% Latvijas iedzīvotāju. “Privātā jeb mājas kārtībā sagatavots līgums, tostarp aizdevuma līgums, bieži vien var izrādīties šāviens pašam kājā. Pirmkārt, pašrocīgi rakstītiem dokumentiem ir augsts viltošanas risks. Otrkārt, tie saturiski var būt pretrunā ar kādas darījumā iesaistītās puses interesēm. Visbeidzot - strīda gadījumā vai gadījumā, ja, piemēram, parādnieks naudu neatdod tādā kārtībā par kādu puses vienojušās, aizdevējam šāds mājās sagatavots un glabāts līgums arī tiesā var nenodrošināt nepieciešamo aizsardzību," uzsver Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.
Sandra Stīpniece norāda, ka, slēdzot aizdevuma līgumu, ir svarīgi pievērst uzmanību un padomāt par dažiem ļoti būtiskiem aspektiem. Pirmkārt, cilvēkam, kurš gatavojas aizņemties naudu, nepieciešams rūpīgi un bez steigas izvērtēt savas spējas atmaksāt parādu. Otrkārt, aizdevuma gadījumā obligāti ir jānotiek naudas nodošanai. Nekādā gadījumā nedrīkst parakstīt līgumu, ja aizdevums vēl nav saņemts, jo bez naudas nodošanas atzīt aizdevuma līguma pastāvēšanu nav pamata. Ar šo aspektu aizdevuma attiecības atšķiras no kreditēšanas, ko veic banka, noslēdzot kredīta līgumu. Treškārt, ir svarīgi nodrošināties, lai aizdevējs nepaliek “pie sasitas siles”, ja aizņēmējs kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib atdot naudu. Sarunā ar notāru tiks pieņemts lēmums - iespējams, kā parāda atmaksas nodrošinājums nepieciešama ķīla vai galvojums.
Visbeidzot, darījumā, kas noslēgts pie notāra, ir vērts paredzēt iespēju parādu piedzīt ar notariālo izpildu aktu - ar to valsts dod iespēju aizdevējam aizstāvēt savas tiesības arī bez tiesas procesa. Ja šāda līguma saistības netiek pildītas, puse, kuras tiesības aizskartas, var nevērsties tiesā, bet gan doties pie zvērināta notāra. Notārs tad taisa izpildu aktu, kas tālāk tiek nodots zvērinātam tiesu izpildītājam līguma saistību piespiedu izpildei. Respektīvi, ja pie notāra tiek taisīts līgums ar speciālu klauzulu jeb nosacījumu, tad, lai izpildītu tajā paredzētās saistības, nav jāvēršas tiesā. “Tādējādi cilvēks ieekonomēs ne tikai laiku, lai vērstos tiesā, bet arī naudu, kuru būtu jātērē prasības sagatavošanai un valsts nodevas samaksai par prasības iesniegšanu tiesā,” uzsver Sandra Stīpniece.
Izmaksas par notariālā akta formā taisītu līgumu atkarīgas no aizdevuma summas. Piemēram, ja summa, kas tiek aizdota, ir 5 000 EUR, par notāra darbu būs jāsamaksā 47,83 EUR, bet par aizdevumu 15 000 EUR apmērā notāra atlīdzība par aizdevuma līguma sagatavošanu būs 127,20 EUR. Papildus šai maksai notārs iekasēs un pārskaitīs valsts budžetā valsts nodevu, PVN, kā arī izmaksas, kas saistītas ar personu datu pārbaudi reģistros. Tie varētu būt papildu 30-40% pie kopējām izmaksām. Salīdzinājumam: ja aizdevums būs jāpiedzen tiesas ceļā, valsts nodeva, kas jāsamaksā par prasības pieteikumu tiesā, pie minētajām summām būtu attiecīgi 434,74 EUR un 771,65 EUR. Papildus tam jārēķinās, ka tiesvedībā parasti ir nepieciešami arī advokāta pakalpojumi.