5.lapa
Vīrišķīgais sievietē. Androgēni
Androgēni (no grieķu vārdiem andros - ‘vīrietis’ un genos - ‘radīt’) ir vesela grupa steroīdo (dzimumhormonu) hormonu, kas atbild par vīrišķām pazīmēm. Zināmākais un spēcīgākais no tiem ir testosterons. Lai gan sievietēm androgēnu līmenis ir krietni zemāks nekā vīriešiem, tomēr tiem ir liela nozīme kopējā hormonu orķestra skanējumā. Jo īpaši tāpēc, ka tie pēc savas struktūras ir līdzīgi sievišķajiem hormoniem estrogēniem un noteiktos apstākļos spēj par tiem pārtapt. Tā, piemēram, ja testosterona asinīs ir par daudz, lai regulētu hormonu līdzsvaru, organismā pastiprināti tiek ražots estrogēns, un otrādi.
Androgēni sāk pastiprināti darboties pusaudžu vecumā - paaugstinās libido, aktīvāk darbojas sviedru dziedzeri. Pusaudžu pinnēm un matiem, kas ātri taukojas, visticamāk, ir tiešs sakars ar androgēnu līmeņa paaugstināšanos.
Tā, piemēram, ja testosterons ir nepietiekamā daudzumā, sievietei samazinās libido un vēlme pēc seksuālās aktivitātes, parādās zemādas tauku slānis uz vēdera, pazodes, rokām, samazinās muskuļu masa, parādās nogurums, viegla aizkaitināmība, reizēm pat depresīvs noskaņojums.
Ja sievietei ir paaugstināts androgēnu līmenis, tad vairāk taukojas mati, aktīvāk darbojas tauku dziedzeri ādā un biežāk novērojamas pinnes. Pastiprināti aug ķermeņa apmatojums, īpaši sievietei neraksturīgās vietās, piemēram, uz sejas, krūtīm, vēdera viduslīnijas, arī kājas kļūst spalvainākas. Androgēni var ietekmēt matu saknītes - mati kļūst plānāki un izkrīt, radot plikgalvību jeb alopēciju. Ja androgēnu līmenis ir pārlieku paaugstināts, sievietei pazeminās balss tonis, palielinās seksuālā aktivitāte. Sievietei var izmainīties menstruālais cikls, mēnešreizes kļūt neregulāras vai pat pazust un iestāties neauglība.