Gandrīz katrs kaut vienu reizi dzīvē izjutis, kas ir galvassāpes. Protams, ja tās traucē reti, droši var tikt ar sāpēm galā, lietojot pretsāpju līdzekļus. Taču, ja galvassāpes piemeklē bieži vai ir ļoti stipras, tad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Par galvassāpju veidiem un iemesliem konsultē neiroloģe Iveta Barkāne un farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Mēs paši visbiežāk neaizdomājamies, ka galva var sāpēt dažādos veidos. Taču ārsti galvassāpes iedala divās lielās grupās: primārās un sekundārās. Svarīga ir arī galvassāpju daba - vai tās ir epizodiskas, īslaicīgas, nepārtrauktas, zibenveida, ar auru vai bez tās, stāsta neiroloģe.
Primārās galvassāpes - it kā bez redzama iemesla
I.Barkāne skaidro - tām raksturīgs, ka cilvēkam netiek atklātas būtiskas veselības problēmas, viņam var nebūt nekādu specifisku slimību, un arī izmeklējumi neko neuzrāda. Pat tik smalkā izmeklējumā kā, piemēram, magnētiskajā rezonansē, nekas slikts nav redzams. Diagnozi ārsts galvenokārt nosaka, sarunas laikā ar pacientu rūpīgi ievācot anamnēzi un veicot viņa apskati.
Visizplatītākās primārās galvassāpes ir saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes un migrēna. Saspringuma galvassāpju patiesais iemesls nav galvas, bet gan kakla, sejas un plecu muskuļu problēmas. Mūsu sēdošā darba un stresa dēļ biezi vien tie ir savilkti, saspringti un nespēj atslābināties. Šādas muskuļu sāpes parasti nav stipras, to laikā galvā ir spiedoša, velkoša un smaguma sajūta, kas var ilgt no pāris stundām līdz vairākām (parasti divām) dienām.
Migrēnas raksturīgākās pazīmes - stipras un pulsējošas sāpes, parasti vienā galvas pusē, turklāt nereti ir slikta dūša vai pat vemšana, izteikta jutība pret gaismu un troksni, pirms lēkmes - zibšņi acu priekšā. Ja paveicas, sievietēm (viņas biežāk sirgst ar migrēnu) lēkme var ilgt četras stundas, bet migrēnas simptomi pat trīs dienas. Ja sāpes ir ilgākas par 76 stundām, to jau dēvē par ieilgušu migrēnu. Galvassāpes, kas iet roku rokā ar redzes traucējumiem, runas un koncentrēšanās problēmām, vājumu rokās un kājās, dēvē par migrēnu ar auru, un to piedzīvo piektdaļa migrēnas pacientu. Turklāt nav tā, ka tās laikā galva pasāp pusstundu un tad pāriet, tad atkal pasāp un pāriet - sāpes ir bez pārtraukuma, tās vēl vairāk pastiprina troksnis un spilgta gaisma.
Par laimi, migrēnas nav mūžīgas, parasti tās beidz mocīt līdz menopauzei, jo sievietēm migrēnas saistītas ar hormonālām izmaiņām viņu organismā. Taču arī šeit viss nav tik vienkārši - vienpusējas galvassāpes mēdz būt ne tikai migrēnas, bet arī citu iemeslu dēļ. Tāpēc pacientiem ar sūdzībām par galvassāpēm vismaz vienu reizi dzīvē ieteiktu veikt magnētisko rezonansi. Šeit jāpiemin arī kūlīšu galvassāpes, kad sāpes ir ļoti stipras, parasti ap vienu aci, tās vairāk raksturīgas vīriešiem.