Diriģents Jānis Ozols: «Jāņa vārds nāks modē no jauna»

© Foto no personīgā arhīva

Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ.

Līdz pat Jāņu dienai iepazīstinājām ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzinājām to, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju, ugunskura un dziesmu pavadībā.

Diriģents Jānis Ozols savas dzīves laikā ir izdziedājis tūkstošiem dziesmu, tikpat un vairāk - diriģējot arī korus. Ļaujot iepazīt mūzikas patieso skaistumu tiem tautiešiem, kas mīl savu zemi un turpinās dziedāt par Tēvzemi un tās saknēm arī turpmāk.

Turpina Jāņa vārda tradīciju

Foto no personīgā arhīva

Tad, kad es dzimu, Jānis bija ļoti populārs vārds. Daudziem puišiem lika šo vārdu. Tagad daudz mazāk tas ir, lai gan es savu dēlu arī esmu nosaucis par Jāni, viņš ir Jānis Ozols juniors un mēs turpinām šo Jāņa vārda tradīciju. Mans vecvectēvs arī bija Jānis, tāpēc droši vien vecāki iedeva man šo vārdu.

Foto no personīgā arhīva

Un tad, kad vēl dziedāju grupā «Cosmos», mēs bijām seši dalībnieki, no kuriem trīs bija Jāņi. Ja kāds sauca: «Jāni?», tad atsaucās trīs. Un tas ir jauki, ka Latvijā šis vārds ir iecienīts un ticu, ka tas nāks modē no jauna.

Bez dziesmām un ugunskura neiztikt

Foto no personīgā arhīva

Savu īsto bērnību nodzīvoju pilnīgi citā laikmetā, citā valstī, es piedzimu 1980.gadā. 10 gadus ar kapeikām nodzīvoju padomju Latvijā, kas nozīmēja, ka īsti Jāņus nevarēja svinēt, bet vārda dienu gan varēja. Un es ļoti spilgti atminos, ka bija tradīcija Jāņu dienā pirkt sombrero cepures. Mēs katru gadu gājām uz lielo Rīgas centrāltirgu un mamma pirka cepuri, lai es Jāņos varētu to valkāt. Mazliet mistiska tradīcija, bet tajā laikā tāda tā bija.

Mums bija mazdārziņš pie Jūrmalas šosejas, tad Jāņos ar savējiem devāmies tur, sabrauca arī citi radi, lai ceptu šašlikus un pavadītu Jāņus kopā. Runājot vēl par tradīcijām, tas viss ir atkarīgs no gada un kompānijas, ar ko kopā svin Jāņus. Ir reizes, kad mēs paši taisām lielāku Jāņu pasākumu vai braucam pie kāda ciemos, ir reizes, piemēram, kā šogad, kad klusi mājās svinēsim savā dārzā, iekurinot ugunskuru.

Varbūt atnāks kaimiņi un bez dziesmām neiztikt. Arī ugunskuru vienmēr kurinām. Īstā saulgriežu nakts ir 21. jūnijā, kad atzīmē gada īsāko nakti, tad varbūt saņemsimies un iekurināsim pirtiņu. Mēģināsim visu enerģiju no kosmosa saņemt sev.

Foto no personīgā arhīva

Dziesma, kas aizkustina dvēseli

Tagad biežāk ir tā, ka līgotāji aizmirst, ka nākamajā dienā Jāņiem ir vārda diena. Tagad arī ir citi laiki, kādi bija agrāk. Runājot par dziesmām, tad komponista Emiļa Melngaiļa kora dziesma «Jāņuvakars», manuprāt, ir ļoti skaista dziesma.

Foto no personīgā arhīva

Tā man pašam ir ļoti tuva un mīļa. Tieši šajā dziesmā Jāņu atmosfēra tik skaisti ir atspoguļota. Jāņos jau dziedam visas aplīgošanas dziesmas. Novēlu līgotājiem atrast papardes ziedu, lai šogad paveicas!

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.