«Mani aizrauj ēst gatavošana, tāpēc par šo jomu varu daudz domāt, runāt un arī darīt. Patīk rosīties virtuvē, rīkot svētkus, aicināt ciemos cilvēkus, pirms tam kārtīgi izvērtējot, ko celšu galdā un kā to gatavošu.
Lai gūtu pēc iespējas lielāku prieku no ēdiena tapšanas procesa, parasti cenšos pagatavot kaut ko jaunu,» savu attieksmi pret dzīves praktisko pusi pauž Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Gan māte, gan vecāmāte Lienei esot bijis lielisks piemērs, kādai ir jābūt labai saimniecei. Pat laikā, kad pārtikas veikalu plaukti bija gandrīz tukši, viņas no nekā esot pratušas uzmeistarot gardas ikdienas maltītes un servēt svētku galdu. Liene piemin vēl kādu būtisku niansi, kas veidojusi viņas attieksmi pret ēdienu. «Mamma un vecmāmiņa vienmēr respektēja to, kas garšo man un manam brālim. Viņas nespieda ēst to, kas mums negaršo, bet nepaslinkoja un uztaisīja divus ēdienus, lai varam izvēlēties.» Tagad, kad Liene ir apguvusi daudzas pavārmākslas gudrības, viņa ar mammu apmainoties ar jauniegūtajām receptēm, bet dažkārt gluži kā bērnībā mielojoties ar mātes pagatavotajām maltītēm vai vismaz desertu. «Esmu liela saldummīle, tāpēc priecājos, kad sanāk baudīt mammas taisītās peldošās salas vai debesmannu. Šo klasisko saldo ēdienu gatavošanas māku apzināti neesmu pārņēmusi, jo man patīk, ka, aizbraucot ciemos pie mammas un vecmāmiņas, tieku palutināta ar ēdieniem, kas man mīļi kopš bērnības.»
Ieskatās daudzās nacionālajās virtuvēs
Liene atklāj, ka viņa daudz rosinošu ideju esot aizguvusi no indiešu, itāļu, franču un citu tautu nacionālajām virtuvēm. «Es respektēju mājinieku gaumi un tos ēdienus, kas gūst viņu piekrišanu, gatavoju biežāk nekā pārējos. Taču, lai nesanāktu pārāk liela atkārtošanās, vienmēr meklēju kaut ko jaunu. Avotu – žurnālu, pavārgrāmatu, dažādu portālu internetā – jau netrūkst,» ir pārliecinājusies jaunā sieviete un piemetina, ka viņa rūpīgi ievērojot visu, kas norādīts receptē – ēdiena sastāvdaļas, proporcijas, pagatavošanas gaitu. Lai būtu ērtāk pārlapot receptes, virtuvē esot speciāls paliktnis, kur novietot pavārgrāmatu vai citu informācijas avotu. «Ja jau kāds pirms manis, gatavojot konkrēto ēdienu, ir pārliecinājies, ka vajag to un to un tieši tik daudz, kā norādīts, kāpēc lai es to apšaubītu?»
Kā vienu no ģimenes iecienītajiem ēdieniem Liene piemin ķirbja kariju. «Tagad, iestājoties drēgnam laikam, indiešu ēdieni, to asumiņš un radītais siltums ir īsti vietā, vismaz man tos gribas baudīt,» jaunā sieviete saka un izstāsta, kā top ķirbja karijs. «Lai to pagatavotu, vajag tējkaroti dzeltenā karija pastas, tējkaroti saulespuķu sēklu eļļas, tējkaroti malta kardamona, tējkaroti melno sinepju graudu, trīs citronzāles stiebriņus, divus smalki sagrieztus sīpolus, kilogramu ķirbja, 250 ml dārzeņu buljona, 400 ml kokosriekstu piena, 400 gramus konservētu turku zirņu, divus laimus un svaigas piparmētras. Eļļā apcep sīpolus, citronzāli un visas garšvielas, pievieno ķirbi, kas sagriezts vidēja lieluma kubos (lai neizšķīstu), nedaudz apcep un pievieno buljonu (lai nesanāktu zupa, visu uzreiz nelej). Pievieno kokosriekstu pienu un turku zirņus un sautē, līdz ķirbis mīksts. Pasniedz ar rīsiem, der arī lavašs. Pirms pasniegšanas piespiež klāt laima sulu un pārkaisa ar piparmētrām.»
Biešu napoleons
Tikpat lielos draugos Liene esot ar bietēm. «Jau no bērnības man garšo dārzeņi, bet daudz mazāk – gaļa. Pie dārzeņiem esmu pieradinājusi arī mājiniekus, taču vienubrīd sapratu, ka ar manis tik ļoti iecienītajām bietēm esmu pāršāvusi pār strīpu, tās pārāk bieži gatavojot,» nosmej jaunā sieviete un atklāj vienu no ēdiena receptēm, kur karalienes godā ir biete. «Tas saucas biešu napoleons. Vienai porcijai vajag palielu bieti, ko vāra sālsūdenī, līdz mīksta. Tad bieti sagriež ripiņās un taisa kārtojumu: bietes ripiņa, kazas siers, tad maisījums, kurā sajaukts saspaidīts ķiploks, apgrauzdētas saulespuķu sēklas un smalki sagriezta selerija, atkal bietes ripiņa, kazas siers un maisījums. Nobeigumā pārlej olīveļļu, kas ir sajaukta ar citronu sulu, granātābolu sulu, granātābolu sēkliņām, sāli un pipariem. Šis ēdiens man ļoti garšo – ar to parasti atklāju un noslēdzu vietējo biešu sezonu.»
Prasmīgā kulināre izstāsta arī salātu recepti, kur dominē bietes. «Jēra salātiņus (ja to nav veikalos, Centrāltirgū noteikti var nopirkt) kārto uz šķīvja, uz tiem liek jaunās, mazās bietītes, kas iepriekš novārītas sālsūdenī, pārkaisa kazas sieru, ciedru riekstus vai grauzdētas mandeles un uzslaka mērcīti, kas pagatavota no olīveļļas, citronu sulas, granātābolu sulas, sāls, pipariem un granātābolu sēkliņām.»
Savukārt garšas ziņā niansēts baklažāna ragū, ko pārliet pastai, sanākot no maltās gaļas un dārzeņiem. «Uz pannas olīveļļā apcep sagrieztu sīpolu, ķiploku un sarīvētu burkānu, tad pievieno gabaliņos sagrieztu papriku, blanšētus un sagrieztus tomātus, baklažānu (lai tas nebūtu rūgts, tam iepriekš notecinu sulu, uzberot sāli un ļaujot atsuloties), malto gaļu, uzbārsta sāli, no garšaugiem – timiānu un rozmarīnu, un mērce ir gatava!»
Maiga gaļa
Liene prāto, kā būtu, ja vīrs, pārējie tuvinieki un arī draugi viņu nepaslavētu par prasmīgi pagatavoto ēdienu. «Tas, ka tiek novērtētas manas kulinārās spējas, ir spēcīga motivācija darboties virtuvē.» Un vēl divu dēlu māmiņa (drīz atvašu pulciņu kuplinās trešais bērniņš) atzīst, ka viņas dzinējspēks šajā jomā esot arī neaptverami lielā ēdienu recepšu bagātība. «Man gribas tik daudz ko izmēģināt!»
Kaut jaunā sieviete mierīgi varētu iztikt bez gaļas, dažkārt to tomēr ēdot (Liene atklāj, ka, gaidot pirmo bērniņu, ārsts esot ieteicis gaļu iekļaut ēdienkartē). «Parasti izvēlos putna vai truša gaļu, kas ir maiga. Lūk, viena no receptēm, ko diezgan bieži izmantoju. Pusotru kilogramu truša sadala gabalos, nakti vai diennakti patur marinādē, kas pagatavota no viena burkāna, vienas selerijas saknes, viena rupji sagriezta sīpola, diviem pētersīļa zariņiem, piparu graudiem, timiāna zariņa, divām lauru lapām, divām krustnagliņām, 600 ml baltvīna un 50 ml vīna etiķa. Trusi nosusina un apcep izkausētā sviestā, pievieno pērļu sīpoliņus un vēl nedaudz apcep. Marinādi izkāš un aptuveni 400 ml pievieno gaļai. Sautē 30 minūtes. Pa to laiku 150 gramus žāvētu plūmju uz desmit minūtēm iemērc 5 ēdamkarotēs armanjaka. Pievieno trusim. Gaļu un sīpolus izņem no mērces un noliek siltā vietā. Trīs plūmes sablendē, iemaisa mērcē un to vāra, līdz kļūst biezāka. Tad pievieno tējkaroti sakapāta timiāna, ēdamkaroti jāņogu želejas, divas tējkarotes sinepju, šķipsniņu Kajennas piparu un sāli. Visu uzkarsē, samaisa un mērci pārlej gaļai.»
Lienes Dambiņas iecienītā ēdiena recepte
Trusis ar salviju franču gaumē
• Vajag: 1,5 kg truša, 60 g dzidrināta sviesta, 200 g šampinjonu, 80 ml sausā baltvīna, 170 ml dārzeņu buljona, 125 ml saldā krējuma,
80 g olīveļļas, salvijas lapas, timiānu, rozmarīnu un pētersīļus.
• Pagatavošana: 30 gramos sviesta trusi apcep brūnu (vajadzēs cept vairākās kārtās, jo 1,5 kg truša uz vienas pannas nesatilps). Gaļas gabaliņus noņem no pannas un noliek siltumā, atlikušajā sviestā apcep sēnes. Pievieno trusi, pielej vīnu, pāris minūtes pavāra, pievieno buljonu un garšvielu – timiāna, rozmarīna un pētersīļu – buķeti. Sautē 40 minūtes. Atsevišķā pannā uzkarsē eļļu un aptuveni 30 sekundes apcep lapiņas, lai tās nezaudē zaļo krāsu. Pēc cepšanas nosusina papīra dvielī. Trusim pievieno saldo krējumu, vēl nedaudz pasautē un pēc garšas pievieno sāli un piparus. Pirms pasniegšanas pievieno salvijas lapiņas.