«Šogad pirmo gadu piedalos izrādē Skroderdienas Silmačos, kas nozīmē, ka jau no 15. jūnija esmu uz absolūti traka Līgo viļņa. Vēl 22. jūnijā jānospēlē pēdējā izrāde, un tad jau, visticamāk, sestdien man gribēsies atpūsties,» domā dziedātāja un Nacionālā teātra aktrise Zane Dombrovska (28).
Viņa sevi sauc par mierīgo līgotāju, kurai galvenais, lai var kārtīgi izdziedāties un lai nākamajā dienā pēc svētkiem nav nepatīkamu pārsteigumu.
«Ir tāda sajūta, ka šogad gribēsies ļoti mierīgus Jāņus, tāpēc domāju, ka šos svētkus svinēšu ne pārāk lielā un ne pārāk skaļā sastāvā,» saka Zane Dombrovska. Mūsu sarunas laikā viņa vēl nav izlēmusi, kurā virzienā dosies – tas parasti notiek diezgan spontāni –, taču tie noteikti nebūs lielie publiskie pasākumi. «Jāņos man patīk būt laukos, skatīties ugunskurā un dziedāt Līgo dziesmas,» viņa saka un priecājas, ka Skroderdienās samācījusies daudz jaunu Līgo dziesmu, ko nu varēs raut vaļā.
Kvalitāte, nevis kvantitāte
Tautastērpu Zane nevelk, taču, protams, Līgo vakaram ir tik maģiska aura, ka gribas kā īpaši sapucēties. «Manuprāt, meitenēm visskaistākā rota ir vainags, un to es sev vienmēr uzpinu. Vienmēr salasu arī jāņuzāles – tas man ļoti, ļoti patīk. Un, ja vēl ir laiks pie plīts pašiverēt un kādu pīrāgu izcept, ir pavisam jauki!» aktrise pasmaida, atzīstot, ka nekāda dižā gatavotāja gan nav, bet pats rituāls un svētku gaidīšanas laiks ir tas, kas rada to īpašo sajūtu.
Īpaša sajūta Zanei vajadzīga arī ikdienā – lai apģērbs ir kvalitatīvs, lai nekas nespiež, negrauž, nelien ārā, neburzās, lai ir vīlīte vīlītē. «Esmu diezgan kaprīza, izvēloties savu garderobi,» viņa atzīstas. «Man jau ir izveidojusies sava gaume, un es precīzi zinu, kā kam ir jāizskatās. Modes mākslu neesmu studējusi, taču man ir intuīcija – kas ir kas,» viņa saka, piebilstot, ka viņas garderobē galvenā ir kvalitāte, nevis kvantitāte – ja apģērbs ir kvalitatīvs, aktrise mierīgi tajā var staigāt ilgi un dikti.
Izravējusi savu gaumi
Par savu Zane sauc GStar – viņas garderobē pārsvarā viss ir no šā zīmola. «Man nepatīk iztaisīties. Izejot uz ielas, negribu izlekt. Es nepretendēju uz stila ikonas statusu un nevienam nediriģēju, kā ir jāģērbjas. Es ģērbjos tā, kā man pašai ir ērti, un GStar, manuprāt, nav uzkrītošs zīmols, ka visi uzreiz pamana, ka tas ir tas un tas maksā tik. Man arī nav tādas kaprīzes, lai visi zina, ka es velku tikai tādu apģērbu,» stāsta jaunā aktrise, uzsverot, ka tas svarīgi ir tikai viņai pašai.
«Tādas lietas var novērtēt tikai tie, kam tas ir svarīgi,» Zane domā. «Man, piemēram, ir viens krekliņš, kuram iekšpusē ir maza kabatiņa. Liekas: nu priekš kam – iekšpusē, kur to neviens neredz? Bet es novelku to krekliņu, ieraugu to kabatiņu un nopriecājos... Es ar savu kabatiņu nevienu neprovocēju. Man patīk tādas mazas detaļas apģērbā, un GStar apģērbam katrai jaciņai ir kāda podziņa, kniedīte, adatiņa. Es tā jūtos forši, es to baudu, un es domāju, ka nevienu ar savu apģērbu neizaicinu,» Zane aizrautīgi stāsta. Viņa ir pārliecināta, ka tie, kam patīk GStar, sapratīs, par ko viņa runā. Jaunā sieviete nenoliedz, ka viņas iemīļotais zīmols nav no lētākajiem. «Es naudu skaitu citādi – ja man vajag, tad vajag, un es tiešām zinu, kāpēc, un zinu, ka tas būs uz ilgu laiku. Un neba nu man tik bieži vajag,» viņa nosaka, piebilstot, ka neatceras tādu reizi, kad būtu ko nopirkusi un pēc tam to nevalkātu. «Laikam jau savu gaumi esmu tik ļoti izravējusi, ka zinu, ko gribu.»
Nejauši, bet eleganti
Zane nepieder pie tām sievietēm, kuras, stāvot pie drēbju skapja, domā: atkal nav ko vilkt mugurā... «Ikdienā man tiešām tā nav,» viņa nosmej, sakot, ka rūpējas par to, lai ir ko vilkt. «Jo man tiešām ir ļoti svarīgi, lai par apģērbu ikdienā nav jādomā – lai ar to jūtos mierā un varu būt es pati,» saka aktrise, atzīstot, ka trakāk ir ar ballīšu drēbēm. «Man nepatīk tā sajūta: nu tagad es esmu sapucējusies. Man arī svētkos ir svarīgi būt apģērbā, kas no manis neprasa iztaisīties. Lai svētku sajūta ir viegla – lai ir it kā nejauši, bet eleganti. Lai nav sajūta, ka esmu kostīmā, ka tūliņ būs jāsāk spēlēt...»
Arī uz estrādes skatuves dziedātāja neģērbjas fliteros. «Nē, es drīzāk paskatos, kāds noskaņojums koncerta dienā ir ārā aiz loga: kādā krāsā ir debesis, kādā krāsā ir zāle – vai pienenes vēl zied, vai ir jau baltas pieneņu pūkas... Drīzāk no tā būs atkarīga mana skatuves tērpa izvēle.».