Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām. Šobrīd selerijas ir īpaši, rudenīgi svaigas un aromātiskas.
Mūsdienu selerijas cēlušās no savvaļas auga, kas reiz bijis sastopams Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un arī Himalajos. Tam bija vairāk lapu, mazāki un sīkstāki kāti un ne visai patīkama garša. Sākumā selerijas izmantoja vienīgi ārstniecībā, vēlāk tās kļuva arī par dekoratīvu augu un tikai pēc tam attīstījās par uzturā lietojamu garšaugu un dārzeni, turklāt līdz pat 18. gadsimtam cilvēki neēda seleriju saknes. Pēc tam dārznieki pamazām sāka veidot sakņu, kātu un lapu seleriju šķirnes. Ēdienu receptēs parasti norādīts, kurš seleriju veids ir vajadzīgs. Bet gan sakņu, gan kātu, gan lapu selerijām pārtikā ir izmantojamas visas auga daļas. Senie grieķi novērtēja arī to, ka seleriju lapiņas ir skaistas, tās atveidotas korintiešu kolonu rotājumos. Tradīciju pārņēma arī romieši. Svētkos telpas greznoja ar seleriju lapu vītnēm un vainagiem. Toties seleriju saknes izskats ir pavisam necils. Kādā aptaujā Amerikā tai piešķirts «neglītākā ēdamā sakņu dārzeņa» tituls. Pēdējā laikā arvien iecienītāki kļūst arī seleriju kāti, kas ar savu sulīgo trauslumu un spēcīgo garšu labi papildina dažādus salātus. Jo gaišākā krāsā ir kāti, jo maigāka to garša, dažus var vienkārši grauzt kā burkānus.
Senos laikos ar selerijām ārstēja apsaldējumus un kuņģa kaites. Ājurvēdas medicīnā selerijas tika lietotas saaukstēšanās, tūsku, gremošanas problēmu, locītavu iekaisumu, kā arī aknu un liesas slimību ārstēšanā. Tradicionālajā ķīniešu medicīnā selerijas pazīstamas kā līdzeklis pret paaugstinātu asinsspiedienu. Izpētīts, ka tās satur ftalīdus – vielas, kas atslābina asinsvadu sieniņas un ļauj tiem paplašināties. Selerijai piemīt arī stresu mazinošas, diurētiskas un, iespējams, holesterīna līmeni pazeminošas īpašības. Tā satur kumarīnus, kas neļauj brīvajiem radikāļiem bojāt šūnas un samazina mutāciju iespēju, kuras normālu šūnu pārvērš vēža šūnā. Tā kā selerijas turklāt ir labs C vitamīna avots, to regulāra ēšana palīdz stiprināt organisma pretošanās spējas infekcijām, mazināt iekaisumus, veicina kolagēna sintēzi. Tā kā selerijas ir salīdzinoši bagātas ar nātriju, bet pēdējā laikā daudzi uztraucas par pārmērīgu nātrija patēriņu, reizēm izskan šaubas, vai seleriju lietošanu nevajadzētu ierobežot. Taču uztura speciālisti atbild, ka bažām nav pamata: lai uzņemtu dienā pieļaujamo nātrija devu, būtu jāapēd aptuveni 48 seleriju kāti – tik daudz, cik caurmēra latvietis nenograuž pat gada laikā.
*
NODERĪGI
• Kvalitatīvas seleriju saknes ir stingras. Parasti tās pārdod apgrieztas, bet der ieskatīties, vai vietā, kur bijušas lapas, nav atradies arī apaļš zieda stublājs – šādu sakni nevajag izvēlēties.
• Seleriju lapas un kāti var būt gaišāk vai tumšāk zaļi, bet tie nedrīkst būt sadzeltējuši vai ar brūniem plankumiem.
• Seleriju lapas un kātus nevajadzētu ilgi turēt istabas temperatūrā, jo tie satur daudz ūdens un strauji savīst. Ja seleriju zaļumi ir nedaudz apvītuši, tos uz pusstundu ieliek istabas temperatūras ūdenī.
• Seleriju saknes mizo un griež ar nerūsoša metāla nazi, sagrieztos vai sarīvētos gabaliņus apslacina ar citronu sulu vai galda etiķi, lai tie nekļūtu tumši.
• Saknes vāra pēc iespējas mazā ūdens daudzumā slēgtā traukā. Vārīšanas ūdeni vēlāk var izmantot zupām un mērcēm.
• Ja seleriju kātu virsmiziņa ir cīpslaina, to var nokasīt (līdzīgi kā tīra rabarberus).
• Seleriju lapiņas var saglabāt ziemai, tās iesālot. Tīrā burciņā kārtām liek lapas un sāli, uz 100 gramiem lapiņu ņemot 20 g sāls; sablīvē un glabā ledusskapī. Jāatceras, ka ēdieniem, kuriem pievieno sālītos zaļumus, jāliek attiecīgi mazāk sāls.
• Seleriju saknes var arī kaltēt. Tās sagriež salmiņos vai kubiņos un žāvē 60 grādu temperatūrā.
RECEPTES
Seleriju kātu salāti ar brinzu
Sastāvdaļas. Pieci seleriju kāti, 100 g kūpinātas vistas krūtiņas, viens svaigs gurķis, 150 g brinzas, zaļumi, krējums. Pagatavošana. Seleriju kātus sagriež mazos gabaliņos, vistas krūtiņu un gurķi – nelielos kubiņos, brinzu sadrupina. Visu sajauc ar krējumu, pārkaisa ar zaļumiem.
Seleriju kātu salāti ar ananasiem
Sastāvdaļas. Trīs seleriju kāti, divi vidēji lieli āboli, 200 g konservētu ananasu, 50 g lobītu valriekstu, majonēze. Pagatavošana. Selerijas sagriež mazos gabaliņos, nomizotus iztīrītus ābolus sarīvē, ananasus sagriež kubiņos, valriekstus nedaudz sakapā. Visus sajauc, pārlej ar majonēzi.
Seleriju kātu zupa
Sastāvdaļas. 400 g seleriju kātu, pieci sīpoli, 500 g galviņkāpostu, trīs vidēji tomāti, divas zaļās paprikas, sāls, malti melnie pipari. Pagatavošana. Visas sastāvdaļas notīra un sīki sagriež, liek katlā, pārlej ar diviem litriem ūdens, liek uz lielas uguns uzvāra. Vāra desmit minūtes, samazina uguni un turpina vārīt, līdz visi dārzeņi mīksti. Sāli un piparus pievieno pēc garšas.
Seleriju sakņu salāti ar sieru
Sastāvdaļas. 500 g seleriju sakņu, viena ēdamkarote citronu sulas, sešas ēdamkarotes auksta spieduma olīvu eļļas, 200 g cietā siera, sāls, pipari. Pagatavošana. Seleriju sakni nomizo un sagriež smalkos salmiņos, liek lēzenā salātu traukā, apslacina ar citronu sulu un eļļu, uzkaisa sāli un piparus, viegli apmaisa. Cieto sieru sagriež ļoti plānās šķēlītēs, pārliek selerijām.
Seleriju sakņu salāti ar avokado
Sastāvdaļas. Četri gatavi avokado, 200 g sakņu seleriju, viens liels svaigs gurķis, 200 g tīrītu vārītu garneļu, majonēze pēc garšas. Pagatavošana. Seleriju sakni notīra un sarīvē ar rupjo rīvi, gurķi sīki sagriež, avokado mīkstumu uzmanīgi sagriež salmiņos. Visas sastāvdaļas sajauc, pievieno majonēzi.
Alū sautētas selerijas
Sastāvdaļas. 500 g seleriju sakņu, viens sīpols, viena ēdamkarote cūku tauku, viena lauru lapa, sāls, pipari, 250 ml gaišā alus. Pagatavošana. Selerijas notīra un sagriež plānās šķēlēs, apcep uz pannas taukos kopā ar sīki sagrieztu sīpolu. Pievieno lauru lapu, sāli un piparus, pārlej ar alu, samazina liesmu, pannai uzliek vāku, sautē 15 minūtes. Laba piedeva cūkgaļas cepetim.
Garšviela ar selerijām ziemai
Sastāvdaļas. 250 g seleriju lapu, 500 g baklažānu, 500 g burkānu, 500 g paprikas, viens kilograms tomātu, pusglāze augu eļļas, sāls pēc garšas. Pagatavošana. Visas sastāvdaļas notīra, sagriež un samaļ gaļasmašīnā. Liek katlā, pievieno eļļu un sāli un vāra uz lēnas uguns, līdz masas tilpums samazinās par vienu trešdaļu. Pilda burciņās un aizvāko.