Pētersīļu zaļumi ir tik pierasts ēdienu rotājums, ka vairs īsti nespējam to dekoratīvo efektu novērtēt.
Šodien pētersīļu lapas, jo sevišķi kruzuļainās, ir salātos, zupās un otrajos ēdienos, uzkodu šķīvjos un uz sviestmaizēm, tās manāmas arī kulinārijas pusfabrikātu stendos, reizēm gan gatavotas no plastmasas – tāds mūžam nevīstošs mākslīgs zaļums izmaksā lētāk, un pircēji jau tik un tā īpašu uzmanību šim aksesuāram nepievērš.
Tradīciju izmantot pētersīļus ēdienu rotāšanai esot aizsākuši senie romieši. Ja šķīvī ielikts pētersīļa zariņš, tad ēdiens bijis pasargāts no apgānītāju ļaunajiem nolūkiem. Vai gan kādam nevarēja rasties vēlme smaržīgo zariņu arī nogaršot? Laika gaitā pētersīļu popularitāte piedzīvoja kāpumus un kritumus, brīžiem tie tika piemirsti, bet galu galā dažādos laikmetos spēja iekarot cilvēku interesi – reizēm kā ārstniecības zālīte vai sporta spēļu uzvarētāju galvasrota; citkārt kā svēti, uz kapiem stādāmi, bet neēdami augi un visbeidzot, viduslaikos, arī kā garšaugi un dārzeņi. Liels pētersīļu cienītājs esot bijis karalis Kārlis Lielais, kurš licis tos audzēt pils dārzos. Tā Vidusjūras reģionā dzimušais pētersīlis pamazām izplatījies, apliecinot savu spēju augt vēsākā un pieticīgākā klimatā. Arī Latvijā tas ir cieņā jau gana ilgi, ja reiz minēts dainās, piemēram: Māte meitu aizslēguse/ Pētersīļu dārziņā./ Slēdz, māmiņa, vai neslēdzi,/ Man meitiņa piederēs. Tikumi šodien citi, bet pētersīļi dārziņos joprojām atrodami. Mākslīgi neizsteidzināti, vasaras sauli saņēmuši, tie šobrīd ir ļoti smaržīgi un koši. Nevajag pētersīļu zariņus atstāt pēc maltītes uz šķīvjiem, kaut arī varbūt ir slinkums košļāt un tie sprūst starp zobiem. Neapēdot pētersīļus, mums iet secen vērtīgas ēteriskās eļļas, kuras cita starpā palīdz neitralizēt benzopirēnu kaitīgo ietekmi – šie savienojumi ir, piemēram, cigarešu vai grila ogļu dūmos. Pētersīļu flavonoīdi, jo sevišķi luteinols, ir spēcīgs antioksidants. Apēdot pētersīļu zaļumus, organismam tiek arī C vitamīns, betakarotīns un folskābe, turklāt bagātīgs minerālvielu klāsts – kālijs, kalcijs, fosfors, magnijs, nedaudz arī dzelzs u.c.
Interesanti, ka pētersīļu zaļumi šodien šķiet populārāki nekā saknes. Senāk ir bijis otrādi. Piemēram, pagājušā gadsimta 70. gadu beigās rakstītā padomu grāmatā atrodams aicinājums neaizmest zaļās, sulīgās lapas, bet pievienot tās salātiem vai iesālīt ziemai. Pētersīļu saknes mēs lietojam uzturā, to nemaz neievērojot, jo tās ir gandrīz visu sauso garšaugu maisījumu sastāvā. Nav vairs pašiem saknes jātīra, jāsmalcina, jāžāvē vai kā citādi jāapstrādā, un tas ļauj taupīt laiku, bet pamēģiniet kādreiz izvārīt buljonu vai pagatavot kādu citu ēdienu, pievienojot tam svaigu pētersīļa sakni: rezultāts solās būt interesants, un kādam, iespējams, pat šķitīs oriģināla šī garša, kas iepriekšējām ēdāju paaudzēm bija parasta un zināmā mērā apnikusi.
**
NODERĪGI
• Lai pētersīļu zaļumus saglabātu svaigus, tos apslacina ar ūdeni, ietin papīra dvielītī, ieliek polietilēna maisiņā un uzglabā ledusskapī.
• Ja pētersīļu zaļumi ir apvītuši, tos var mēģināt saglābt, uz pusstundu ieliekot ūdenī.
• Pētersīļu zaļumus var saldēt: tos notīra, sasmalcina, nedaudz apžāvē un liek saldējamos maisiņos vai trauciņos.
• Pētersīļu lapu kātiņus var sasiet nelielos saišķīšos un izmantot
buljona vārīšanā – saišķīti liek katlā, kad buljons ir uzvārījies un noputots, bet pēc vārīšanas beigām izņem.
• Par garšvielu buljonam izmanto arī svaigas pētersīļu saknes. Lai buljons būtu aromātiskāks, sakni pārgriež gareniski un no vienas puses apcep uz sausas pannas.
• Sīki sakapātus pētersīļu zaļumus sajauc ar citronu sulu un spiedē saspiestu ķiploku, šo maisījumu izmanto vistas, liellopu vai jēra gaļas ieziešanai pirms cepšanas.
Var pagatavot pētersīļu sviestu:
100 g mīksta sviesta sajauc ar vienu ēdamkaroti smalki sakapātu pētersīļu lapiņu, pievieno tējkaroti citronu sulas un nedaudz sāls. Maisījumu izmanto sviestmaizēm, ar to var arī pārziest tikko cepeškrāsnī izceptu vistu vai zivi.
Ja vēlas pētersīļu zaļumus iesālīt
ziemai, lapas atdala no kātiņiem, sasmalcina un sajauc ar sāli attiecībā 10:2. Blīvi pilda stikla burkās, virsējā kārtā uzber sāli, burkas aizvāko.
Jāatceras, ka, izmantojot sālītos zaļumus, ēdieniem sāls jāpievieno krietni mazāk nekā parasti vai arī nav jāpievieno nemaz.
Neparastā vira ar pētersīļiem un brinzu
Sastāvdaļas. Viens litrs ūdens, divi saišķīši pētersīļu zaļumu, divi sīpoli, 3–4 tomāti, pusglāze sadrupinātas brinzas, pusglāze rūgušpiena, viena ola, divas ēdamkarotes miltu, pusglāze vīnogu sēkliņu eļļas, sāls.
Pagatavošana. Sīpolus sagriež, liek sakarsētā eļļā un apcep, pievieno miltus, turpina maisot cept, pieliek sasmalcinātus pētersīļu zaļumus un sāli, uzkarsē, pielej ūdeni un uzvāra, pievieno brinzu un kubiņos sagrieztus tomātus, vāra 20 minūtes; pirms pasniegšanas pievieno ar rūgušpienu sakultu olu un izmaisa.
Biezpiena sacepums ar pētersīļiem
Sastāvdaļas. Četras olas, 250 g vājpiena biezpiena, divas ēdamkarotes rīvmaizes, divas glāzes pētersīļu zaļumu, viena ēdamkarote mannas, sāls, pipari, margarīns.
Pagatavošana. Pētersīļu zaļumus sīki sakapā. Sablendē vai saputo ar mikseri biezpienu un olas, pievieno rīvmaizi, pētersīļus, sāli un piparus. Visu rūpīgi samaisa. Veidni ieziež ar margarīnu, izkaisa ar mannu, lej sagatavoto masu, cep cepeškrāsnī vidējā siltumā 50 minūtes.
Zivju fileja ar pētersīļu saknēm
Sastāvdaļas. 500 g zivju filejas, 100 g sviesta, divas ēdamkarotes miltu, divas ēdamkarotes citronu sulas, viena ēdamkarote smalki sarīvētu pētersīļu sakņu, sāls, pipari.
Pagatavošana. Zivju fileju sagriež porciju gabaliņos, liek pannā. Atsevišķā pannā izkausē sviestu, pievieno miltus, citronu sulu, pētersīļus, sāli un piparus, samaisa, ar iegūto mērci pārlej zivju gabaliņus, uzliek pannai vāku, sautē uz vidējas uguns aptuveni 10 minūtes.
Sakņu pētersīļu salāti
Sastāvdaļas. 200 g pētersīļu sakņu, divi lieli āboli, viens sīpols, viena ēdamkarote kapātu pētersīļu zaļumu, divas ēdamkarotes citronu sulas, viena ēdamkarote olīvu eļļas, sāls un cukurs pēc garšas.
Pagatavošana. Pētersīļu saknes notīra un sarīvē ar sakņu rīvi, tūlīt pievieno citronu sulu un samaisa, lai saknes nekļūtu tumšas, pieliek kubiņos sagrieztus ābolus, sakapātu sīpolu, zaļumus un samaisa. Eļļu sajauc ar sāli un cukuru, pievieno salātiem, samaisa, ļauj brīdi ievilkties.
Cūkas fileja ar pētersīļiem
Sastāvdaļas. Viens kilograms filejas, divi saišķīši pētersīļu zaļumu, 60 g ciedru riekstiņu, divi citroni, divas ēdamkarotes medus, eļļa cepšanai, milti apviļāšanai.
Pagatavošana. Citroniem norīvē miziņu un izspiež sulu. Pētersīļus sīki sagriež. Gaļu sagriež aptuveni 1,5 cm biezās šķēlēs un izdauza ar āmuriņu, katru šķēli apviļā miltos, apcep pannā sakarsētā eļļā no abām pusēm brūnu. Gaļu izņem no pannas un tur siltumā, nedaudz papildina eļļu, pievieno riekstiņus, apcep, pieliek citronu miziņu sulu un medu, maisot vāra, līdz izveidojas viendabīga mērce. Tajā liek gaļu, uzkaisa pētersīļus un turpina karsēt piecas minūtes. Pasniedz ar makaroniem.