Rīdzinieces Annas Birmanes iemīļots hobijs, ko viņa apguvusi pašmācības ceļā, ir gatavot dažādus konditorejas izstrādājumus. «Manā ģimenē nevienam nav ciešas saistības ar ēst gatavošanu, it īpaši ar kūku cepšanu,» stāsta Anna Birmane.
Viņa atceras, ka bērnībā mīļākā kūka bijusi Cielaviņa. Taču to neesot varējusi baudīt, cik sirds kāro, jo bijusi alerģija pret riekstiem. Interese par kūku gatavošanu esot sākusies apmēram pirms trīs četriem gadiem, kad paticis internetā meklēt informāciju par ēst gatavošanu un skatīties video. Anna strādājusi vairākās kafejnīcās, lai būtu, kā pati joko, tuvāk kūkām.
Kvalitatīvas sastāvdaļas
«Nevaru teikt, ka tagad jau visu protu, bet interesantāk ir kaut ko jaunu apgūt pašai.» Pir-mie mēģinājumi bijuši kopīgi ar draudzenēm cept kūkas no gataviem maisījumiem, kas sagādājis lielu prieku. Tad Anna sapratusi, ka arī mājās var pagatavot mīklu no olām, miltiem un citām sastāvdaļām. «Svarīgi, ka kūkas var cept mājās, izmantojot kvalitatīvas sastāvdaļas. Garša ir pavisam citāda, ja ir pieejami īsti lauku produkti.» Viņa vēlas strādāt šādu radošu darbu nevis lielā ražošanas uzņēmumā, bet tādā, lai katrā pagatavotā ēdienā var ielikt savu dvēselīti. «Ceru, ka man kādreiz pašai būs sava konditoreja,» savu sapni atklāj Anna, kura pašlaik strādā par bārmeni kafejnīcā Kuuka kafe. Viņa izveidojusi blogu, kurā katru nedēļu cenšas kaut ko interesantu pastāstīt par ēdieniem. Bieži ar kūkām iepriecinot draugus. «Esmu atklājusi, ka gatavot kafiju ir interesants process un cik svarīgi, lai tā izdodas laba. Šķiet, ka kafija varētu būt vēl viens mans intereses objekts,» par bārmenes pienākumiem stāsta viņa.
Asu ēdienu piekritēja
Viena no mīļākajām sastāvdaļām kūkās esot šokolāde. «Tortes arī dažreiz cepu, bet biežāk tās ir alternatīvās kūkas.» Ja vien būtu iespēja, tad viņa labprāt dotos uz Franciju, lai iegūtu jaunas zināšanas no prasmīgiem konditoriem, jo tur gatavotās kūkas nevarot salīdzināt ar citām. Anna neslēpj, ka mājās vienmēr esot kūkas. Tās netiekot pirktas, ir tikai pašas ceptās. Tās reti kad esot kādam līdzi ciemakukulī, jo draugi un radi zina – Annai sanāk garšīgas. «Nav tā, ka ēdu tikai kūkas. Ēdienkarte ir sabalansēta. Man ļoti garšo dažādi ķīniešu ēdieni, kas ātri pagatavojami vok pannā, un tos es visbiežāk taisu. Cerams, ka kādreiz tos iemācīšos pagatavot tik augstā līmenī kā restorānā.»
Iecienījusi arī jūras veltes. «Šogad pirmo gadu gatavoju zupas. Ģimenē labprāt ēdam biezzupas.» Maltītei nereti izvēlas tomātus, kas sajaukti ar biezpienu un zaļumiem. Kopš bērnības negaršojot vārīti burkāni un vārīti ziedkāposti. Agrāk nav garšojis siers, bet tagad pamazām iepazīst tos. Šobrīd topā ir Parmezāns. Pie salātiem tiekot izmantota pašas gatavota majonēze un mērces, reti tās tiekot pirktas veikalā. Arī maizi Anna prot izcept.
No garšvielām izmanto čili, jo iecienīti asi ēdieni, arī karijs. Īpaši tīk baziliks, ko pievienojot praktiski pie visiem ēdieniem. «Esmu mēģinājusi arī kūkām pielikt baziliku, un ar šokolādi tas ļoti labi sader. Sasmalcinātu baziliku var pievienot krēmam. Smarža ir fantastiska.» Šādu eksperimentu veikusi, kad Annai mājās neesot bijis, ar ko izdekorēt kūku. «Man uz pa-lodzes mājās ir mazs dārziņš, un baziliks taču ir līdzīgs piparmētrai. Pagaršoju – garša man šķita interesanta. Esmu mēģinājusi likt klāt arī lavandu, bet tā man nepatika. Jāzina, cik daudz to var pielikt, jo pretējā gadījumā garšos pēc ziepēm.»
Ar svaigām ogām
Prasmīgā gatavotāja neslēpj, ka viņai būtu grūti iztikt bez kūku baudīšanas. «Katru dienu man tās nav vajadzīgas. Ir dienas, kad organisms tās prasa, citreiz – nē. Tad seko tā sauktais gavēnis. Man ir tāds darba grafiks, ka vienā laikā neēdu pusdienas. Dažreiz visu dienu esmu mājās, un tad atveru ledusskapi – kūka smaida pretī. Savukārt tad, kad vēlu atgriežos mājās, nekā tāda neprasās,» savus ēšanas paradumus atklāj Anna. Kalorijas ikdienā netiekot skaitītas, tāpat kā nesekojot līdzi pulksteņa rādītājiem. Ēdienkartē ir arī dārzeņi, kas audzēti Latvijā, kvalitatīva gaļa.
«Ģimenē sākām mazāk izmantot gaļu, jo neiznāk bieži aizbraukt uz tirgu pēc šāda produkta.» Galdā tiekot celta liellopa, cūkas vai vistas gaļa. Annai garšojot dārzeņu sautējums, tajā esot pieņemami arī burkāni.
Kopš bērnības garšojot plānās pankūkas ar ķiršu ievārījumu. Kad mamma tās gatavojusi – tie bijuši gluži kā svētki. Kūkām Anna biežāk izmanto nevis ievārījumu, bet svaigas ogas. Tiekot ņemta vērā sezonalitāte – vasarā tās ir ogas, ziemā papildina ar apelsīniem un citiem augļiem. Kūku gatavotājas klāstā tās ir visdažādākās. Viena no tām ir Pavlovas kūka, ko gatavo no olu baltuma, nav arī trekna, ar ko nereti asociējas šādi kārumi.
«Tā ir gaisīga, krāsnī uzpūšas. Vajadzīgs tikai olu baltums un nedaudz cukura. Visliesākā kūka, ko vien var iedomāties. Nosaukta par godu krievu baletdejotājai Annai Pavlovai, jo šīs profesijas pārstāves treknas kūkas nedrīkst ēst.» Ņem olu baltumu, pie-vieno cukuru un kārtīgi saputo, kamēr iegūst stingras putas. Vienam olu baltumam vajadzīgi 55 grami cukura. Ja ir vēlēšanās, var pievienot kakao vai šķīstošo kafiju. Saputoto olbaltumu ar karoti kārto uz cepamā papīra pannā. Cep zemā temperatūrā cepeškrāsnī apmēram stundu vai pusotru. Tad krāsns ir jāizslēdz, kūka jāatstāj tajā kādu laiku, lai atdziest. Rotā ar putukrējumu vai Mascarpone siera krēmu, ogām vai augļiem. Kūku vislabāk baudīt tikai nākamajā dienā, kā tas esot jādara ar daudzām kūkām.
Ir zināmi knifiņi
«Ēst gatavoju ja ne katru dienu, tad katru otro un kūkas cepu katru nedēļu.» Viņa uzskata: lai kūka izdotos, jāizmanto recepte ar pareizām proporcijām, lai gan viņai patīk arī eksperimentēt. «Virtuvē esmu pedantiska. Iespējams, pēc desmit gadiem varēšu darboties pēc sajūtām, bet tomēr skatos uz svariem un receptes sastāvdaļām.» Regulāri cepot kūkas, esot zināmi vairāki knifiņi. Viens no tiem ir svēršana. «Ja tiek sekots līdzi receptei, tad ir grūti aizšaut greizi. Galvenais pirms gatavošanas – rūpīgi izlasīt recepti. Ir bijis tā, ka neesmu to izdarījusi, un finālā mājās nav kādas sastāvdaļas.» Anna atklājusi brīnišķīgu palīgu virtuvē – silikona lāpstiņu. Tas esot kļuvis par mīļāko darbarīku. Ja cep olbaltuma kūkas vai bezē cepumus, tad jāievēro, ka nedrīkst virināt cepeškrāsns durtiņas. Tas attiecas arī uz Pavlovas kūku. Viņa apstiprina, ka svarīgi izmantot pie mīklas arī nedaudz alkohola. Anna prot gatavot arī alus kūku, kam izmanto slaveno Guinness alu. Parastajai biskvīta mīklai pie-vieno nevis ūdeni, bet alu. Topā kūku mīļotājai esot ne vien alus, bet arī siera kūkas. Anna lepojas, ka beidzot iemācījusies pagatavot macaron – krāsainus cepumus, kuri ir ļoti skaisti un garšīgi, taču pagatavošana ir diezgan sarežģīta.
Šokolādes kūka
Sastāvdaļas:
220 g sviesta
4 ēdamkarotes kakao
2 ēdamkarotes šķīstošās kafijas
200 g/ml ūdens
250 g miltu
200 g brūnā cukura
150 g baltā cukura
1,5 tējkarote sodas
2 olas (lielas)
100 g skābā krējuma vai bezpiedevu jogurta
100–200 g šokolādes (pēc izvēles)
200 g krēmsiera
Tam vajadzīgs:
100 g saldā krējuma
1 vaniļas pāksts
50 g pūdercukura
2 saujas svaigu ogu (avenes, zemenes)
Pagatavošana:
krāsni sakarsē līdz 170 grādiem Celsija temperatūras. Cepamo formu ietauko vai izklāj ar cepamo papīru. Sviestu kopā ar kakao, kafiju un ūdeni liek katliņā ar biezu dibenu. Uz mazas uguns kausē, ik pa brīdim apmaisot, lai veidotos vienveidīga masa. Atsevišķā bļodā sajauc miltus, cukurus un sodu. Miltus un sodu būtu nepieciešams izsijāt. Sausajam maisījumam pievieno izkausēto sviesta masu un samaisa. Pa vienai iemaisa olas. Pievieno krējumu un šokolādi, sagrieztu mazos gabaliņos. Vēlreiz iemaisa sastāvdaļas. Mīklu liek formā un cep krāsnī 50 līdz 60 minūšu. Ja, iedurot kociņu, pie tā nelīp mīkla, tad kūka ir gatava. Pēc tam kūku atdzesē istabas temperaturā vismaz 30 minūšu. Pagatavo krēmu. Krēmsieru samaisa kopā ar vaniļas sēkliņām un pūdercukuru, līdz tas kļūst krēmīgs. Pamazām, putojot ar mikseri vai putojamo slotiņu, pievieno saldo krējumu. Krēmam jābūt spīdīgam un viendabīgam. Kad kūka atdzisusi, to izņem no formas un liek uz šķīvja. Dekorē ar krēmu un pa virsu kārto ogas.