Saeimas deputāti vēlas grozīt Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu, lai “ar jauno regulējumu tiktu ierobežota tabakas aizstājējproduktu pieejamība sabiedrībai, īpaši bērniem un jauniešiem”. Mērķis izklausās pareizs un cēls, un ikviens, ar veselu saprātu apveltīts cilvēks, par šādu regulējumu balsotu ar abām rokām. Taču, kas patiesībā slēpjas aiz šiem likuma grozījumiem?
Vasaras vidū, it kā cēlu mērķu vadīti, deviņi Saeimas deputāti iesniedza likuma grozījumus, kas paredz aizliegt beztabakas nikotīna spilventiņu pārdošanu. Tajā pašā laikā karsējamās tabakas izstrādājumu regulējumu plānots tikai nedaudz piefrizēt, bet ne aizliegt. Vai tiešām karsējamās tabakas ierīces, piemēram, IQOS ir tik nekaitīgas? Pētījumi liecina par pretējo. Iespējams, šādā veidā viens ražotājs (“Philip Morris”) cenšas panākt, ka tiek aizliegta konkurentu ražotā produkcija.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz aizliegt jauno tabakas produktu, piemēram, nikotīna spilventiņu tirdzniecību, rosinājis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis kopā ar vairākiem citiem “Attīstībai/Par!” frakcijas deputātiem ‒ Andri Skridi (“Attīstībai/Par!”), Mārtiņu Šteinu (“Attīstībai/Par!”), Vitu Andu Tēraudu (“Attīstībai/Par!”), Daci Bluķi (“Attīstībai/Par!”), Inesi Voiku (“Attīstībai/Par!”), Regīnu Ločmeli-Luņovu (“Saskaņa”), Vitāliju Orlovu (“Saskaņa”) un Andu Čakši (pie frakcijām nepiederoša deputāte). “Priekšlikums, kas paredz aizliegumu laist Latvijas tirgū tabakas aizstājējproduktus, balstīts uz beztabakas nikotīna spilventiņu un tajos esošās vielas ‒ nikotīna ‒ kaitīgo ietekmi uz cilvēku, īpaši jauniešu veselību, kā arī uz šādu produktu līdzību ar citiem likumā definētajiem produktiem, piemēram, košļājamo tabaku vai šņaucamo tabaku, kas ir aizliegta jau pašreiz,” Saeimas sēdē, kurā tika lemts par šī likumprojekta nodošanu komisijām, sacīja I. Dūrītis. Turpretim attiecībā uz tabakas karsēšanas ierīcēm, piemēram, IQOS, kuras paredzētas lietot tabakas un citu produktu karsēšanai, kā rezultātā caur iemuti ir iespējams ieelpot nikotīnu saturošu vai nikotīnu nesaturošu tvaiku, likumā tiek plānots noteikt pārdošanas un reklamēšanas ierobežojumus, bet ne aizliegumu. Likumprojekta anotācijā nav izskaidrots, kādēļ plānots ieviest tik nevienlīdzīgu regulējumu produktiem, kas tiek lietoti vienam mērķim.
Ierīces, kas karsē tabaku, nevis to sadedzina, piemēram, IQOS, Latvijā ir pieejamas jau vairākus gadus. To ražotāji stāsta, ka šis produkts esot mazāk kaitīgs nekā tradicionālās cigaretes, ka tas palīdzot atmest smēķēšanu un ka to augstākās cenas dēļ jauniešus tas neinteresējot. Eiropas Smēķēšanas un tabakas novēršanas tīkls (ENSP) gan secinājis, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai. Proti, neatkarīgi pētījumi ir apstiprinājuši tikpat augstu kancerogēnu vielu līmeni un līdzīgu nikotīna un darvas līmeni kā parastajās cigaretēs. Pētījumos par karsētas tabakas emisiju tika konstatēts augsts cieto daļiņu, darvas, acetaldehīda (kancerogēns), akrilamīda (potenciāls kancerogēns), akroleīna metabolīta (toksisks un kairinošs), formaldehīda (potenciāls kancerogēns) saturs.
ENSP atsaucas uz pētījumiem, kas pierada, ka IQOS lietošana rada sirds un asinsvadu risku tādā pašā mērā kā cigarešu dūmi. Eiropas Elpošanas biedrības un Francijas alianses pret tabaku rīcībā esošie pētījumi liecina, ka karsētie tabakas izstrādājumi ir kaitīgi un izraisa atkarību, tie neveicina smēķētāju vēlmi atmest šo netikumu, turklāt rada kārdinājumu nesmēķētājiem, jo īpaši pusaudžiem un jauniešiem. IQOS mārketings šos produktu attēlo kā “izsmalcinātus, augsto tehnoloģiju radītus” un “ekskluzīvus priekšmetus, kas ir līdzīgi iPhone tālruņiem”.
Arī Slimību profilakses un kontroles centrs secinājis, ka e-cigaretes un karsējamās tabakas ierīces tiek reklamētas kā nekaitīgākas alternatīvas tabakas izstrādājumiem, taču, kā liecinot jaunāko pētījumu dati, šīs ierīces ir kaitīgas ne tikai to lietotājiem, bet arī apdraud progresu, kas globāli gūts gadu desmitiem ilgā cīņā pret tabakas epidēmiju un tās izplatību, tā vietā veicinot jaunas no nikotīna atkarīgas paaudzes attīstību.
“Neatkarīgā pētījumā, kura ietvarā tika vērtēta Latvijā tirdzniecībā pieejamā produkta IQOS smēķēšanas ietekme uz asins plūsmu artērijās, tika konstatēta IQOS izdalītā aerosola ieelpošanas akūtā vaskulārā endotēlija funkcijas ietekmēšana, salīdzinot ar cigarešu dūmiem [2]. Traucēta asins plūsma artērijās būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Laboratoriskie pētījumi apliecināja, ka IQOS aerosols izraisa plaušu iekaisumu un neuzrāda pierādījumus, ka pāreja no tradicionālām cigaretēm uz IQOS uzlabotu plaušu funkcionēšanu,” uzsver SPKC.
ENSP uzskata, ka starp galvenajām prasībām, kas valstīm jāpieņem attiecībā uz karsētiem tabakas izstrādājumiem, būtu aizliegums tos izmantot telpās, reklamēt un piemērot vājāku regulējumu un zemākas nodokļa likmes nekā tradicionālajām cigaretēm. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, uz karsētiem tabakas izstrādājumiem būtu jāpiemēro tādi paši politikas un normatīvie pasākumi, kādi tiek piemēroti visiem pārējiem tabakas izstrādājumiem saskaņā ar PVO Vispārējo konvenciju par tabakas kontroli. Lai aizsargātu Eiropas pilsoņu veselību, kā arī saglabātu būtisko progresu, kas panākts, pieņemot visaptverošus tiesību aktus par tabakas kontroli, ENSP nosūtījis Eiropas Komisijai pieprasījumu, mudinot izstrādāt Eiropas Savienības direktīvu par pilnīgu tabakas un ar to saistītu izstrādājumu lietošanas aizliegumu sabiedriskās un darba vietās, skaidri norādot, ka karsēti tabakas produkti un elektroniskās cigaretes ir pielīdzināmas tradicionālam cigaretēm.
Vēloties panākt nikotīna spilventiņu tirdzniecības aizliegumu Latvijā, likumprojektu virzošie deputāti atsaucas uz Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pētījumu. Proti, Veselības ministrija, kuras parlamentārais sekretārs ir I. Dūrītis, 2019. gada novembrī lūdza ZVA izvērtēt Latvijas tirgū pieejamo beztabakas nikotīna spilventiņu atbilstību Farmācijas likumā noteiktajai zāļu definīcijai, kā arī izvērtēt riskus, ko var radīt šādu produktu plašā pieejamība un neierobežotā lietošana sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ņemot vērā, ka Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļautas vairākas nikotīnu saturošās zāles, ko lieto nikotīna aizvietojošā terapijā. ZVA savā atzinumā norādīja ‒ tā kā minētie produkti nav paredzēti medicīniskiem mērķiem, lai ārstētu slimības vai veiktu to profilaksi, tos nevar klasificēt kā zāles, un šiem produktiem būtu nepieciešams atsevišķs regulējums. ZVA skaidroja, ka nikotīnu kā aktīvo vielu medicīniskiem mērķiem izmanto tikai nikotīna aizvietojošā terapijā kā pirmās izvēles līdzekli, lai ārstētu atkarību no tabakas, mazinot tieksmi pēc nikotīna un atkarības simptomus. Nikotīns ir viena no toksiskām vielām un tam ir ātra iedarbība. Tas iedarbojas gan lokāli, gan arī uz perifēro un centrālo nervu sistēmu. Līdz ar to beztabakas nikotīna spilventiņos esošais nikotīns var izraisīt dažādus saindēšanās simptomus ‒ reiboni, paaugstinātu asinsspiedienu un krampjus, kā arī ilgtermiņā izraisīt dažādas nopietnākas veselības problēmas, kardiovaskulāras slimības un ļaundabīgos audzējus. Deputātu ieskatā tieši bērniem pastāv lielāks nikotīna saindēšanās risks ‒ ēdot, iedzerot vai nonākot ādai saskarsmē ar nikotīnu saturošiem produktiem.
ZVA, izvērtējot Latvijā pieejamos beztabakas nikotīna spilventiņus (sastāvu un arī marķējumu), konstatēja, ka kopējais vienā beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojumā esošais nikotīna daudzums pārsniedz definēto nikotīna kā oromukozāli lietojamo zāļu dienas devu un literatūras datos norādīto vidējo letālo devu bērnam un pieaugušajam. Piemēram, viens beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojums, kurā ir 16,8 grami produkta ar nikotīna koncentrāciju 14 miligrami uz gramu, satur 235,2 miligramus nikotīna (Likuma anotācijā gan minēti 235,2 g nikotīna, bet, visticamāk, domāti ir mg), kas atbilst gandrīz 12 paciņām cigarešu.
Tāpat ZVA savā izvērtējumā norādīja, ka uz beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojuma trūkst informācijas par produktos esošā nikotīna daudzumu lietošanas reizes un diennakts devā, nav norādes par produktu lietošanas mērķi, kā arī brīdinājuma, ka šādus produktus nedrīkst lietot vienlaikus ar citiem nikotīnu saturošiem produktiem. Atbilstoši minētajai informācijai arī ZVA savā atzinumā norādīja, ka beztabakas nikotīna spilventiņi var radīt risku sabiedrības veselībai, lietojot tos neierobežoti visā mērķa populācijā, tostarp, jauniešu vidū.
Ņemot vērā šī pētījuma datus, deputāti rosina aizliegt nikotīna spilventiņu tirdzniecību. Dīvaini gan šķiet, kāpēc Veselības ministrija nepasūtīja pētījumu par IQOS ietekmi uz cilvēku veselību?
ENSP uzskata, ka tabakas uzņēmumu mērķis, laižot tirgū karsētu tabaku, ir finansiālie ieguvumi, nevis vēlme atbrīvot pasauli no cigarešu dūmiem. Vēl jo vairāk ‒ jaunie karsētie tabakas izstrādājumi ir izstrādāti, lai smēķētājā uzturētu augstu nikotīna atkarības līmeni.
IQOS ražotājs ir tas pats “Philip Morris”, kas ražo klasiskās cigaretes. 2014. gadā IQOS tirdzniecība tika uzsākta divās valstīs Itālijā un Japānā, lai novērtētu situāciju. Tabakas industrijas agresīvās plašsaziņas līdzekļu kampaņas rezultātā līdz 2017. gadam Japānā bija 3,1 miljons IQOS lietotāju. Savukārt Itālijā IQOS gada pārdošanas apjoms strauji pieauga no 11 tonnām 2015. gadā līdz 519 tonnām 2017. gadā. Pašlaik IQOS ir pieejams 39 valstis.
“Philip Morris” apgalvo, ka IQOS ir mazāk toksisks nekā cigaretes, taču vairākos žurnāla “Tobacco Control” izdevumā publicētajos dokumentos tika secināts, ka paša uzņēmuma dati pilnībā neatbalsta šos apgalvojumus. Pētījumi rāda, lai arī IQOS dažu toksisko vielu līmenis var būt zemāks nekā cigaretēs, tas tomēr var pakļaut lietotājus augstākam citu toksisko vielu līmenim.
