Gaidāms pārtikas un siltumenerģijas cenu kāpums

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka deflācija Latvijā nav uz ilgu laiku un nākotnē gaidāma inflācija. Šīs patērētāju maciņiem drūmās prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir atsācies cenu kāpums, kas nākotnē būs vēl straujāks.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Gada laikā vislielākais cenu lēciens bijis degvielai, veselības aprūpes pakalpojumiem, ziediem, personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem. Savukārt lētāki bija palikuši apģērbi un apavi.

Frizieriem atļaujot atsākt pakalpojumu sniegšanu, matu frizēšanas pakalpojumi sievietēm martā sadārdzinājušies par 5%, vīriešiem un bērniem - pat 7,6%, salīdzinot ar pagājušā gada marta cenām. Šī pakalpojuma cenu izmaiņas mēneša laikā statistiķi nav aprēķinājuši, jo ne janvārī, ne februārī šādus pakalpojumus nedrīkstēja sniegt.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Inflācijas atgriešanās bankas “Citadele” ekonomistu Mārtiņu Āboliņu neizbrīna, jo tā jau bijusi gaidāma. Taču stabilās pārtikas cenas Latvijā gan M. Āboliņam bija neliels pārsteigums, jo neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par aptuveni 30% un februārī sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada. Tāpēc cerības, ka pārtikas cenas Latvijā arī nākotnē saglabāsies esošā līmenī, ir visai mazas.

“Pārtikas cenu stabilitāte Latvijā, visticamāk, gan neturpināsies, un domāju, ka turpmākajos mēnešos tās varētu sākt palielināties arī Latvijā.

Papildus tam naftas cenas pasaules tirgos arī ir būtiski kāpušas kopš pērnā gada vidus un šobrīd stabilizējušās aptuveni 60 ASV dolāru par barelu līmenī. Šobrīd to jau redzam degvielas cenās Latvijā, taču gada otrajā pusē naftas cenu pieaugums, visticamāk, nozīmēs arī siltumenerģijas tarifu kāpumu. Visbeidzot, dažādu resursu cenu kāpums pasaules tirgos arvien vairāk rada spiedienu uz ražotāju cenām rūpniecībā, kur pēc ražošanas pārrāvumiem pērnā gada vidū atsevišķās nozarēs ir izveidojies preču deficīts. Strauja pieprasījuma atkopšanās daudzos preču segmentos ir veicinājusi arī transporta izmaksu pieaugumu, un pēdējo mēnešu laikā ir vērojams inflācijas gaidu kāpums gan patērētājiem, gan ražotājiem un tirgotājiem,” teic M. Āboliņš.

Pēc viņa prognozēm, inflācija Latvijā turpinās palielināties, un līdz vasarai tā varētu sasniegt jau 2%.

Rūpniecībā atgriezies padomju laiku izejvielu deficīts

“Pandēmijas ēras deflācija ir beigusies ātrāk par pašu pandēmiju,” secina “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī viņš ir pārliecināts, ka patēriņa cenas nākotnē kāps. Par to liecinot vairāki faktori.

“Rūpnieki stāsta par lielām grūtībām komponentu iepirkumos, deficītu, kas raisa atmiņas par padomju ēras beigām. Arī patērētājiem nereti jāgaida, lai saņemtu iekārotās mēbeles, divriteņus, ledusskapjus un citas lietas, dažkārt pat mēnešiem. Noskaņojuma indeksi signalizē par inflācijas kāpumu, taču mērenu. Taču iespējams, ka visgudrākais patēriņa cenu inflācijas ziņnesis ir ražotāju cenu indeksa (RCI) izmaiņas. Lai kaut ko pārdotu, tas ir jāsaražo. Ekonomisti Mortens Hansens un Alfs Vanags 2007. gada vasarā viedi prognozēja milzīgu dzīves dārdzības kāpumu (2018. gada maijā inflācija sasniedza 18%), balstoties tieši uz ražotāju cenu datiem. Šobrīd RCI sūtītie signāli ir drīzāk nomierinoši, tā teikt - mīļie Latvijas patērētāji, esiet mierīgi, dzīve tuvāko mēnešu laikā daudz dārgāka nekļūs. Vienlaikus cenas strauji kāpj Latvijā ražotajām starppatēriņa precēm, kas februārī bija par 5,9% dārgākas nekā pirms gada. Taču tā ir prieka vēsts - par mūsu valstī ražoto starppatēriņa preču dārdzību maksās citu valstu pircēji, jo tās dominē Latvijas eksportā. Tas ir stāsts par Latvijas ārējās tirdzniecības nosacījumiem, nevis patērētāju komfortu. Eiropā kopumā starppatēriņa preču cenas ir stabilas (+0,9% janvārī), tātad arī no šīs puses inflācijas vilnis mums netuvojas. Tomēr sirds nav pilnīgi mierīga par patērētāju labklājību, jo notikumi, par kuriem vēsta sarunas ar uzņēmumu un nozaru vadītājiem, var sadārdzināt ražošanu nākotnē, šo notikumu ietekmi statistiķi varbūt vēl nav paspējuši pilnībā izmērīt,” teic P. Strautiņš.

Pieļauj straujāku cenu pieaugumu, nekā gaidīts

Arī “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne pieļauj, ka pavasara beigās inflācija varētu pietuvoties 2% atzīmei.

“Pērn piedzīvojām pandēmijas pirmā viļņa šoku, kam līdzi nāca sarūkošas cenas. Šobrīd vidējais cenu līmenis ir augstāks, tādēļ tuvākajā laikā redzēsim straujākus inflācijas rādītājus gan pasaulē, gan Latvijā. Garās rindas, kas tika novērotas pie darbu atsākušajiem veikaliem aprīļa sākumā, norāda uz iedzīvotāju vēlmi realizēt vīrusa uzliesmojuma laikā atlikto patēriņu. Šobrīd “Swedbank” prognoze 2021. gada patēriņa cenu līmeņa izaugsmei ir 1,5%, taču, vērojot šī brīža notikumu attīstību, cenu pieaugums var izrādīties arī straujāks,” uzsver L. Orelāne.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.