Aizņemas 100 miljonus eiro, lai elektrība kļūtu zaļāka un dārgāka

KAM SKANĒS ZVANS? Valsts a/s “Augstsprieguma tīkls” izlaisto obligāciju kotēšanas iezvanīšanas mirklis 2021. gada 29. novembrī © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Elektrību Latvijai pievadošajam uzņēmumam “Augstsprieguma tīkls” (AST) jāvelta vislabākie vārdi – jānovēl, lai 29. novembrī notikusī iezvanīšana uzņēmuma vērtspapīru kotēšanai biržā nekļūst par kapu zvana skaņām.

Sakritība nejauša, bet tomēr biedējoši simboliska, ka kotāciju iezvanīšana notika 29. novembrī, kad tika uzstādīts kārtējais rekords elektrības cenai, ko AST piegādā Latvijai. Diennakts vidējā cena Latvijai “Nord Pool” elektrības biržā sasniedza 263,96 eiro par megavatstundu (MWh), bet ap to laiku 29. novembra pēcpusdienā, kad skanēja biržas zvans, cena tiecās uz rekordu 421,87 eiro par MWh augstumā.

ĻOTI STEIDZĪGS kļuva finanšu ministrs Jānis Reirs pēc Neatkarīgās jautājuma, vai nākamā gada budžetā, viņaprāt, atvēlēts pietiekami daudz naudas, lai valsts finansētās iestādes varētu apmaksāt rēķinus par elektrību, ko Latvijai nākamgad piegādās viņa uzraudzītais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”. Par elektrības cenām viņš neko nezinot, jo tās atdotas Ekonomikas ministrijas kompetencē / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pasākums notika jauktā klātienes un attālinātā darba režīmā. Tas sākās ar Ministru prezidenta Krišāņa Kariņa tiešraidi no viņa darba vietas, kurā jau parādījušies rotājumi, kas noderēs apsveikuma runu dekorēšanai uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Sekoja elektroniski pārraidītas zvana skaņas un bilde no Ņujorkas, kur jaunpienācējus vērstpapīru tirgū apsveic, demonstrējot vērtspapīrus emitējošo uzņēmumu emblēmas uz biržas ēkas sienas. Tas viss risinājās klātienes pasākumā, uz kuru bija sanākušas amatpersonas ar finanšu ministru Jāni Reiru priekšgalā. Ļoti daudzi cilvēki to var nezināt, ka valsts uzņēmumi AST un “Latvenergo” jau sen ir nodalīti un to pārvaldīšana sadalīta pa dažādām ministrijām. AST kapitāldaļu turētājs ir Finanšu ministrija.

AST publisko izrādīšanos, protams, varēja atcelt kaut pēdējā brīdī, lai lieku reizi nepievērstu uzmanību tam, kas notiek ar elektrības un vispār ar energoresursu cenām, bet tas nekādi nenovērstu jautājumu, cik daudzi lietotāji spēs vai nespēs šādas cenas samaksāt. Līdz ar to arī jautājums, vai atmaksāsies AST ieguldījumi jaunu augstsprieguma elektropārvades līniju izbūvēšanā.

Tagad AST ir izlaidis obligācijas 100 miljonu eiro vērtībā ar mērķi uz pieciem gadiem nosegt vismaz daļu parādu, kas radušies vareno būvdarbu dēļ. Proti, jau esošie parādi bankām tiks apmaksāti ar jauniem parādiem obligāciju turētājiem, kuri nāks savus 100 miljonus eiro atprasīt pēc pieciem gadiem.

Līdz obligāciju dzēšanai uzņēmums apņēmies viņiem katru gadu izmaksāt 0,5% no obligāciju nominālvērtības.

ĻOTI AUGSTĀS SFĒRĀS lidinās “Augtsprieguma tīkla” valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone. Viņa daudz runāja par uzņēmuma misiju “planētas aizsardzībā”, bet nepaskaidroja, vai ar to domāta elektrības patēriņa palielināšana, vai pilnīga izbeigšana Latvijā. Viņai rokās attēls no Ņujorkas ar viņas vadītā uzņēmuma logo uz biržas ēkas stūra / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Ja elektrībai par tagadējām cenām nebūs pietiekami daudz patērētāju, tad AST nebūs arī ieņēmumu no elektropārvades līniju darbināšanas. Tad elektropārvades līnijas un AST biroju nāksies uzturēt tieši tāpat, kā valsts jau uztur “Latvijas dzelzceļa” tukšās sliedes ar 50 miljoniem eiro gadā un “airBaltic” nelidojošas lidmašīnas ar 500 miljoniem eiro gadā (abos gadījumos summas noapaļotas). Par vēl jo tiešāku AST priekšteci var izrādīties “Liepājas metalurgs”, kurš izputēja tieši augsto elektrības cenu dēļ pēc tam, kad bija pārgājis uz metāla kausēšanu ar elektrību. Tajā reizē valsts bija grantējusi uzņēmumam aizņēmumu šīs krāsns uzbūvēšanai. Uzņēmuma nespēja apmaksāt parādu noveda pie tā, ka valsts samaksāja kārtējos 50 miljonus eiro (atkal noapaļota summa) privātuzņēmēju vietā un uzņēmumu gan nacionalizēja, gan pēc tam privatizēja, bet uzputējuši ir arī nākamie uzņēmuma īpašnieki. Pastāv vairākas versijas par proporcijām, kādās “Liepājas metalurga” nauda divas reizes pēc kārtas pazuda (parādu summa izrādījās 2x200 miljoni eiro) ne tikai elektrības cenu, bet arī uzņēmuma īpašnieku blēdīšanās dēļ, bet tik un tā viennozīmīgi skaidrs, ka konkurētspējīga ražošana ar Latvijā pieejamām elektrības cenām ir, t.i., bija iespējama izņēmuma gadījumos.

Latvijā elektrības cenas bija pārāk augstas konkurētspējīgas ražošanas pastāvēšanai jau tad, kad šīs cenas vēl bija reizes trīs vai piecas zemākas nekā pašlaik. Salīdzinājumam - 2020. gada 29. novembrī elektrības biržas cena bijusi 40,30 eiro par MWh (263,96/40,30=6,55). Pietiek palūkoties uz elektrības 2020. un 2021. gada cenu grafiskajiem attēliem pēdējo novembra nedēļu garumā, lai nerastos jautājumi, vai tieši 2021. gada 29. novembra cena nav kaut kāds brīnums, kas kopējos elektrības rēķinos tiks notušēts. Nē, nekāds brīnums tas nav un trīs līdz piecas reizes augstāki elektrības rēķini ir jau ceļā pie patērētājiem.

Laime nelaimē ir tāda, ka enerģijas cenu lēciens kā Eiropas Savienības “zaļā kursa” rezultāts attiecas ne tikai uz Latviju. Līdz šim šeit elektrības cenas bija stabili augstākas nekā Zviedrijā u.c. “Nord Pool” darbības apgabalos, bet tagad šīs cenas ir nestabili augstākas, jo cenu lēcieni notiek arī mums visapkārt. Īsta laime tā tomēr nav, jo Latvijas uzņēmumu pastāvēšanu apdraud elektrības cenu pieaugums arī ārzemēs, kur var izputēt uzņēmumi, kas kaut ko pasūta Latvijas uzņēmumiem. Ja šādu pasūtījumu nebūs, tad nāksies slēgt arī Latvijas uzņēmumus.

ĻOTI KOMPETENTS ir “Augstsprieguma tīkla” padomes priekšsēdētājs, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Savulaik viņš noformējis “Liepājas metalurga” finansēšanu un finansējuma norakstīšanu. Tagad viņš ar to pašu nodarbojas arī kā “airBaltic” padomes loceklis. Atšķirībā no J. Reira, viņš par elektrības cenu izmaiņām ir informēts un nenoliedz, ka principā tām varētu būt ietekme uz “Augstsprieguma tīkla” likteni / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Līdz AST izputēšanai, t.i., līdz kļūšanai par valsts dzelzceļam un valsts aviokompānijai līdzīgām iestādēm uz Latvijas nodokļu maksātāju kakla vēl noejams garš ceļš, kas sāksies ar to, ka cilvēki un - galvenais - uzņēmumi salīdzinās šā gada pēdējos mēnešos saņemtos rēķinus, tais skaitā rēķinus par elektrību ar saviem ieņēmumiem. Ne uzņēmumi, ne mājsaimniecības nevar vienā mirklī tikt skaidrībā, ko šādā situācijā darīt. Pat ja elektrības lietotāji nedarīs neko, tai skaitā vienkārši nemaksās rēķinus, AST to sāks sajust varbūt tagadējās apkures sezonas otrajā pusē, jo tiešas saistības ar elektrības gala lietotājiem AST nav. Tāpēc AST pasākuma dalībnieki īpaši dedzīgi apsveica viens otru ar panākumiem elektrības patēriņa iespēju palielināšanai Latvijā, lai nepaliktu laika (spēka, konteksta) runāt par to, kam šī elektrība par tagadējām cenām vairs vajadzīga.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais