Eiropas Komisija no palīdzības fondiem Latvijai apstiprinājusi finansējumu 4,3 miljardus eiro 2021-2027 gadam. Tas ir signāls, ka tūlīt pat jāsāk rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām un skolām, jau esošiem un naudas dabūšanai vēl tikai iecerētiem nodibinājumiem, lai savlaicīgi iestātos rindā uz naudu.
Pirms tam no Atveseļošanās un noturības mehānisma turpmākajiem diviem gadiem mums tika iedalīti 1,96 miljardi eiro, aptuveni pusmiljardu eiro gadā saņemam caur Lauku atbalsta dienestu. Esam saņēmuši tiesības ierakt zemē vairākus miljardus eiro “Rail Baltica” trasē un Latvijas valdībai ir iespējas aizņemties.
Pretī ES naudas piešķīrumiem Latvija liek Rietumeiropas preču importu un koksnes un darbaspēka eksportu. Rezultātā Latvija vairāk zaudē nekā iegūst, bet turpina pastāvēt. Latvijai kopumā neizdevīgos darījumus organizējošais valsts pārvaldes aparāts saņem savus starpniecības procentus un dzīvo labi. Arī pārvaldes aparātā tieši neiesaistītie ļaudis laipni aicināti piedalīties ES finansējuma apgūšanā. Kamēr viņu enerģija novirzīta eiroprojektu pieteikšanā, tikmēr nekādi vērā ņemami protesti Latvijā nesāksies. Arī ziņa par 4,3 miljardu eiro piešķiršanu tiek pasniegta kā signāls, ka tūlīt pat jāsāk rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām un skolām, jau esošiem un naudas dabūšanai vēl tikai iecerētiem nodibinājumiem, lai savlaicīgi iestātos rindā uz naudu.
4,3 miljardi eiro ir ES tīrais finansējums, kura saņemšana prasa no Latvijas kopā 0,7 miljardu eiro līdzfinansējumu. Tātad projektus sabīdīt spējīgo cilvēku kopējais guvums būs 5 miljardi eiro. Tas gan tikai nominālais jeb bruto guvums, jo projekti valstij ir viens no būtiskākajiem nodokļu ieņēmumu avotiem. Rezultātā valsts uzdod par savu līdzfinansējumu ES naudai to ES naudu, ko vispirms atskaitījusi no ES finansējuma kā nodokļus.
Dabūt naudu iecerējušiem cilvēkiem jāatrod sava vieta kādā (var arī vairākos) no sešiem naudas apguves virzieniem. To uzskaitījuma sākumā jāliek "sociāla un iekļaujoša Eiropa", uz kuras rēķina Latvijā norakstīt varēs 1,46 miljardus eiro. Seko “zaļāka Eiropa” par 1,17 miljardiem, “viedāka Eiropa” par 0,97 miljardiem, “ciešāk savienota Eiropa” par 0,92 miljardiem, “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” par 0,26 miljardiem un pāreja uz klimatneitralitāti par 0,22 miljardiem eiro.
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards (attēlā) informēja, ka valdība jau pieņēmusi desmit noteikumus par palīdzības fondu naudas piešķiršanas kārtību 2021.-2027. gada periodā, bet vēl vairāki desmiti noteikumu tiekot gatavoti pieņemšanai, cerams, nākamajā gadā. Kopš 2004. gada ES esošajā vairs Latvijā nevajadzētu rasties jautājumiem par ES kalendāru, kurā normāli, ka EK 2022. gada beigās saskaņo ES naudas tērēšanu 2021. gadā, bet Latvijas valdība uzdrošinās izsludināt naudas saņemšanas nosacījumus pirms to saskaņošanas ar naudas devēju. Reāli naudas tērēšanai laiks nevis līdz 2027., bet līdz 2030. gadam.
Finanšu ministrijas sagatavotajā prezentācijā uzskaitīti labumi, ko Latvija iegūšot no ES palīdzības. Treknākā naudas ādere "sociāla un iekļaujoša Eiropa" došot apmēram 40 tūkstošus personu ar iegūtu kvalifikāciju nodarbinātības vai mūžizglītības ietvaros. Kā nākamais ieguvums nosaukti 20 tūkstošu personu ne kopā, bet katrā no naudas tērēšanas gadiem, kuras mācīsies jaunās vai modernizētās izglītības iestādēs.
Te piemēra pēc minēti paši pirmie apakšpunkti pirmajam naudas tērēšanas virzienam Finanšu ministrijas prezentācijā sniegtajā secībā. Ja tā, tad atgādināma ReTV 16. novembra reportāža “Kritisks darbinieku trūkums šūšanas uzņēmumos”, kuru vadītājas apgalvo, ka “jau divdesmit gadus neviena šuvēja valsts iestādēs nav sagatavota” un “visas praktikantes, kas nāk no dizaina skolām, nekur nederīgas. (…) viņas vispār neko nemāk” utt. Tālāk varētu pētīt, cik ES naudas iepriekšējo finansēšanas periodu laikā piešķirs profesionāli tehnisko skolu sienu pārkrāsošanai un cik sienu pārkrāsotas tieši vieglās rūpniecības darbinieku gatavošanas iestādēs, bet droši, ka kopš 2004. gada naudas arī tur iztērēts daudz.
Ministru kabinetu noteikumi u.c. ES naudas apgūšanai nepieciešami dokumenti apliecina ierēdņu prasmi neparedzēt nekādus kritērijus, pēc kuriem iespējams pārbaudīt naudas tērēšanas gala rezultātus. Tāpēc naudas tērēšanu turpmākajā laikā mierīgi varēja sapārot ar ES kohēzijas politikas fondu Uzraudzības komitejas sanāksmi, kas, citējot Finanšu ministrijas paziņojumu par šo pasākumu, “rezumēja 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju progresu”.
Uz Neatkarīgās jautājumu, vai jau pabeigtie ES palīdzības naudas tērēšanas periodi nav atstājuši mācības, kā turpmāk rīkoties nevajadzētu, A. Eberhards atbildēja noliedzoši. Viņam klusējot piekrita EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Andrea fon Bušs (attēlā).
