Neraugoties uz to, ka inflācija ir ievērojami patukšojusi makus un kontus gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, patlaban nav vērojama strauja vispārējās ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanās. Drīzāk gan ir noticis pretējais. Turklāt tas attiecas uz tautsaimniecības sfērām, kuras barojas no vietējā patēriņa
To, kāds ir uzņēmumu noskaņojums valstī, lielā mērā atspoguļo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās uzņēmumu aptaujas par saimniecisko darbību ierobežojošajiem faktoriem, kā arī uzņēmēju skatījumu attiecībā uz nākotnes prognozēm. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka, lai arī dažādu ekonomisko negāciju netrūkst ne pasaulē, ne tepat Latvijā, ir salīdzinoši augsts uzņēmumu īpatsvars, kas atbildēs statistiķiem norāda, ka patlaban neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus saimnieciskās darbības veikšanā. Tomēr vienlaikus netrūkst tādu uzņēmumu, kuriem problēmas sagādā noieta iespēju trūkums, kā arī izejmtateriālu deficīts. Kopumā uzņēmējdarbības konfidences rādītāji pagājušajā mēnesī apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar novembri, uzlabojušies, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies, vēsta CSP veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Statistiķu veiktās aptaujas liecina, ka tieši nozarēs, kas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju patēriņu, uzņēmēju noskaņojums uzlabojas. Iemesls acīmredzams - vieni knapi nodzīvo no algas līdz algai vai pat spiesti aizņemties, tikmēr ir citi, un tas ir visai liels strādājošo slānis, kuru ienākumi ļauj uzturēt augstu patēriņa līmeni un atļauties krietni vairāk par ikdienišķām nepieciešamībām. Šie ļaudis ar savu naudu ne tikai “silda ekonomiku”, bet arī rada apstākļus tam, lai noteiktās sfērās uzņēmējdarbības konjunktūra saglabātos laba vai pat augšupejoša. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, pagājušā gada decembrī Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs ir sasniedzis augstāko līmeni visa 2022. gada laikā. Te gan ir jāpiebilst, ka pērn ziemā mazumtirgotāju dzīvi bojāja Covid-19 izplatība un saistībā ar to noteiktie pulcēšanās ierobežojumi. Tomēr noskaņojuma rādītājs ir arī augstāks nekā pagājušā gada pavasarī, kad šie pulcēšanās ierobežojumi tika atcelti, ekonomiku mazāk bija ietekmējis nesen notikušais Krievijas Ukrainā uzsāktais karš un gada inflācijas rādītājs bija gandrīz uz pusi mazāks nekā decembrī. Decembrī 22% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29% un 12% mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru decembrī atzīmējuši 41% mazumtirgotāju, kas ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2021. gada septembra. 7% respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 12% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas. Vēl būtiskāks uzņēmumu īpatsvars, kuri nejūt nekādus saimnieciskās darbības ierobežojumus, atrodams pakalpojumu nozarē, kur cita starpā kopējais uzņēmumu noskaņojums CSP rēķinātājā metodoloģijā decembrī pirmo reizi esot bijis pozitīvs kopš februāra. Pakalpojumu sfērā decembrī 33% aptaujāto uzņēmumu nav jutuši nekādus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Tomēr šeit ir jāpiebilst, ka šī sfērā ir visai plaša un skatījums uz notiekošo uzņēmēju vidū ir krasi atšķirīgs. Līdzās optimistiskajiem datiem jāziņo arī tādi, kas vēsta par to, ka 25% pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums. Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums decembrī fiksēts izmitināšanā, gaisa transporta nozarē, kā arī ēdināšanas pakalpojumos. Tikmēr optimistiskākie bijuši apdrošinātāji un kurjerpasta sfērā strādājošie. Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.
Kamēr tirdzniecībā un pakalpojumu nozarē uzņēmēji uz norisēm raugās samērā pozitīvi, ražotāju noskaņojums ir sliktāks. Tiesa, decembrī, salīdzinot ar novembri, šis noskaņojuma rādītājs ir uzlabojies. Līdzīgi kā pakalpojumos, arī rūpniecībā situācijas vērtējumi var kardināli atšķirties, tāpat kā produkcijas izlaides apjomu izmaiņas. Kamēr Latvijas mašīnbūve un elektronika aizvien spēj iepriecēt, tikmēr pārtikas rūpniecībā, kokmateriālu un būvmateriālu ražošanā skats ir pesimistiskāks. Pēc CSP informācijas, apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām decembrī, salīdzinot ar novembri, deviņās nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, bet 13 nozarēs - samazinājums.
Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minējuši attiecīgi 40,1% un 16,8% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 15,5% respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 19,2%. Joprojām kā ierobežojošais faktors tiek minēta ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem. 24,7% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
Vissliktākais uzņēmēju noskaņojums ir būvniecības nozarē. Statistiķi ir secinājuši, ka šajā nozarē samazinājies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Turpina pazemināties arī būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Būvniecības aktivitāti decembrī ierobežoja slikti laika apstākļi ( aptaujā norādīja 47,5% respondentu), nepietiekams pieprasījums (32,4% respondentu), darbaspēka trūkums (norādījuši 27,3% respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (11,7% respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 16,% un 9,7% respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums).
Savukārt 11,9% uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.
