Nospiedošs iedzīvotāju vairākums to droši vien vēl neizjūt, taču pagājušā gada vidū aizsācies ekonomikas kritums Latvijā šobrīd varētu būt apstājies. Īpaši jāuzteic apstrādes rūpniecības veikums, kas jau pērnā gada novembrī pret 2021. gada novembri spēja panākt pat gana solīdu pieaugumu – par 5,3%.
Tiesa gan, iedzīvotāju sajūtas attiecībā uz ekonomiskās situācijas pārmaiņām pamatoti saistās ar to, vai kaut ko var nopirkt vairāk vai mazāk. Kā savulaik rakstīja kolēģis Bens Latkovskis, labāk monētu šķindoņa maciņā nekā sausa statistika par iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši statistiskās izmaiņas tautsaimniecībā ir norāde uz to, vai nākotnē dzīvosim labāk vai sliktāk un vai ar saņemto algu vai pensiju varēsim “savilkt galus kopā”. Aizgājušajā gadā par kopēju progresu pirktspējas ziņā nevaram runāt, taču tas pamatā ir saistīts nevis ar kādām fundamentālām problēmām Latvijas tautsaimniecībā, bet gan strauji uzlēkušo inflāciju, kas procentuālā pieauguma izteiksmē vairākkārt apsteidz darba samaksas kāpumu. Tomēr liela inflācija ir pārejoša, līdz ar to labklājības ziņā ir vērts runāt tieši par to devumu, ko sniedz izmaiņas valsts tautsaimniecībā.
Lai arī dažādu negāciju netrūkst nedz Latvijā, nedz ārpus tās, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pārsteigt. Turklāt pozitīvi. Lielākais pārsteigums saistās ar negaidīti labajiem apstrādes rūpniecības produkcijas datiem novembrī, kas var likt mainīt arī kopējo skatījumu par to, vai gadu miju esam sagaidījuši ekonomikas recesijas zīmē. Pēc tam, kad četrus iepriekšējos mēnešus apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides tempi bija uzrādījuši samazināšanās tendenci, novembra statistikā parādījās visai straujš augšuplēciens. Pēc tam, kad oktobrī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide bija kritusies par 1,4%, novembrī, rēķinot gada izteiksmē, šī nozare varēja lepoties ar 5,3% vērtu ražošanas apjomu pieaugumu.
Šāds pieaugums var tikt uzskatīts par “salīdzinoši labu” laikā, kad tautsaimniecība piedzīvo līdzsvarotu izaugsmi. Taču vēl jo vairāk to varam novērtēt, kad pasauli piemeklējuši dažādi riski, no Krievijas iebrukuma Ukrainā līdz pieaugošajai spriedzei Austrumāzijā un kredītu procentu likmju kāpumam, kas bremzē ekonomisko izaugsmi valstīs, kur Latvija nogādā savas eksporta preces. Ja kaut vai mazāks, taču tomēr ar plusa zīmi rakstāms kāpums ražošanā saglabāsies arī nākamajos mēnešos, tad varēsim pieļaut, ka mūsu ražotāji ir spējuši atrast nišas arī laikā, kad aizvien vairāk tiek runāts par to, ka ekonomiskā lejupslīde pasaulē tomēr ir gaidāma. Vēl ir būtiski ņemt vērā faktu, ka apstrādes rūpniecība ir kļuvusi par lielāko Latvijas ekonomikas nozari. Pēdējā laikā tās pienesums iekšzemes kopproduktā (IKP) bija ap 15%, tādējādi otrajā vietā nobīdot gadu desmitus pirmajā vietā esošo tirdzniecību, kuras daļa IKP tagad varētu būt ap 14%. Runājot par rūpniecību, pozitīva ir vēl kāda nianse. Novembrī vismaz šķietami ir piebremzējies iepriekšējos mēnešos vērojamais straujais kritums kokrūpniecībā, kas vienlaikus ir gan mūsu valsts lielākā apstrādes rūpniecības, gan arī eksportējošā nozare. Vēl augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu kokrūpniecības apjomi bija kritušies par 12,5%, taču pēc tam lejupslīdes tempi pamazām samazinājās un novembrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi apjomu kritums sasniedza vien 0,6%. Savukārt, ja izrādīsies, ka decembrī pret 2021. gada decembri apstrādes rūpniecības apjomi ir noturējušies kaut vai nulles līmenī, ir iespēja, ka gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika būs izvairījusies no krituma un varbūt pat varēsim runāt par nelielu kāpumu.
Vai ražošanas negaidīti augstais pienesums būs ļāvis atgriezties pie vismaz kaut kāda ekonomiskā kāpuma, būs atkarīgs no tā, kā mainījies valsts iekšējais patēriņš. Pagaidām šajā ziņā arī varam ieskicēt ainu tikai līdz novembrim, un šķiet, ka arī šeit kopējā situācija nebūs slikta, neraugoties uz to, ka daļai sabiedrības inflācijas dēļ nākas savilkt jostas.
Arī otrā lielākā nozare mūsu valsts tautsaimniecībā - tirdzniecība - demonstrē visai augstu aktivitāti.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2021. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (tātad atskaitot inflācijas ietekmi) ir pieaudzis par 10,7%. Pārtikas tirdzniecībā bija samazinājums, taču vienlaikus divciparu procentu kāpums ir bijis nepārtikas preču tirdzniecībā. Te gan zināmā mērā palīdzīgu roku ir sniedzis ar Covid-19 saistīto ierobežojumu kritums. Taču patēriņš, kas iepriekš lielā mērā tika aizturēts, iedzīvotājiem sēžot mājās, tagad sniedz palīdzīgu roku valsts ekonomikas sildīšanā. Vienlaikus, neraugoties uz lielo inflāciju, netrūkst cilvēku, kuri turpina būvēt un remontēt, izraisot vairāk nekā 40% vērtu kāpumu būvmateriālu un santehnikas tirdzniecībā. Arī tas ir salīdzināmajās cenās. Ja tam pierēķinātu cenu kāpuma efektu, tad varētu izteikt pieļāvumu, ka nominālā naudas izteiksmē par šīm precēm ir izdots pat par 60-70% vairāk naudas nekā gadu iepriekš. Ja minētos faktus saliekam kopā ar jau pieminēto sniegumu ražošanā un situācija decembrī nebūs kardināli pasliktinājusies, ir pamats domāt par Latvijas tautsaimniecības izvairīšanos no recesijas pērnā gada ceturtajā ceturksnī.
Nule kā aprakstītie dati var sniegt nelielu optimisma devu, taču tie vēl nenorāda, ka ekonomiskie sarežģījumi nonākuši savā gala punktā. Par to lielā mērā liecina gan dažādu starptautisko organizāciju, piemēram, Starptautiskā valūtas fonda, gan investīciju banku paziņojumi par varbūtējo ekonomikas lejupslīdi pasaulē. Ja tā būs strauja un kaut vai neliela, taču izvērtīsies ilgākā tendencē, ir jārēķinās, ka kritums piemeklēs arī Latvijas ekonomiku. Covid-19 laikus Latvijas tautsaimniecība pārdzīvoja samērā viegli tāpēc, ka mums bija tā brīža ekonomiskajai konjunktūrai labs eksporta portfelis. Proti, kokmateriāli, nemetālisko minerālu izstrādājumi (būvmateriāli), gatavie metālizstrādājumi. Lietas, kas nepieciešamas būvniecības nozarei. Ar tās palīdzību valdības stimulēja kovidkrīzes pārvarēšanu, bet ES valstu kopējie būvniecības apjomi kādu brīdi pat uzrādīja divciparu procentu kāpumu gada izteiksmē. Taču jau pagājušā gada oktobrī pret šo periodu 2021. gadā ES būvniecības apjomi bija pieauguši vien par 2,4%, un nav izslēgts, ka turpina dilt. Turklāt pieaugošās procentu likmes neveicina būvniecības kāpumu, drīzāk otrādi. Tādējādi arī Latvijas eksporta pīlāros var parādīties zināmas plaisas, kas var novest pie naudas apjoma un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās valstī.
