Krītoties enerģētikas resursu un lauksaimniecības produktu cenām pasaules preču biržās, ir ļoti augsta iespējamība, ka šobrīd augsto inflāciju jau šā gada beigās nomainīs deflācija jeb cenu samazināšanās. To, ka šāda iespējamība ir ticama, norāda arī tautsaimniecības norišu eksperti.
Komentējot preču biržu cenu pārmaiņas lauksaimniecības precēm, piemēram, piena produktiem, uz deflācijas iespējamību jau šajā, bet vēl ticamāk nākamajā gadā norāda “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņa ieskatā, lai gan šī gada janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 20%, gada beigās tā varētu būt negatīva, savukārt vidējā gada inflācija prognozējama 7-8% robežās. “Jau pērnā gada nogalē sākās mājokļu uzturēšanas izmaksu kritums, tam šogad pievienojušies vairāki svarīgi pārtikas produkti. Šajās no izejvielu cenām izteikti atkarīgajās preču kategorijās cenas turpinās samazināties līdz gada beigām, ļoti iespējams, arī nākamgad,” spriež ekonomists. Viņaprāt, ticama ir arī cenu samazināšanās daļai ilglietošanas preču, piemēram, mājsaimniecības iekārtām. Tomēr vienlaikus, pēc ekonomikas speciālista domām, lielākajā daļā patēriņa groza kategoriju turpināsies cenu kāpums, to pirmām kārtām virzīs pakalpojumi, kuru izmaksas nosaka algu līmenis. Taču divu lielo pozīciju - mājokļa izmaksu un pārtikas - ietekme būs izšķiroša, spriež eksperts. Deflācija Latvijas ekonomikas norises, viņaprāt, pavadīs arī nākamajā gadā. Gaidāms, ka 2024. gadā vidējais cenu līmenis samazināsies apmēram par 1%, uzskata P. Strautiņš.
Līdz šim viens no būtiskākajiem inflācijas veicinātājiem un mājsaimniecību maku tukšotājiem bija pārtikas produktu cenu kāpums. Tagad gan situācija izvēršas pretējā virzienā.
Cenu kritums pārtikas produktiem jau ir sācies, teic Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Šajā ziņā viņa īpaši izceļ piena produktus. Tāpat straujš cenas kritums no pagājušā gada maksimuma ir saulespuķu eļļai. Pērn preču biržā piedzīvoto lauksaimniecības kultūru straujo sadārdzināšanos viņa vērtē kā “šoka un neziņas cenas”, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nebija skaidrības, vai un cik lielā mērā tiks traucēta globālā apgāde. “Pasaule ir sapratusi, ka dzīve neapstājas. Tas, kas tika piegādāts no Krievijas, vairs netiek piegādāts no šīs valsts. Ir atrasti citi piegādātāji, un cenas virzās lejup,” pasaules norises skaidro I. Gulbe. Taču vienlaikus eksperte uzsver - mēs nevaram gaidīt, ka cenas nokritīsies līdz tādam līmenim kā 2020. vai 2021. gadā, pirms sākās lielais inflācijas lēciens. “Cenas nebūs tik zemas kā iepriekš kaut vai tāpēc, ka pie mums ir palielinājušās darbaspēka izmaksas. Minimālā alga ir pieaugusi un vidējā alga arī. Tas nozīmē, ka maizes cepēja saņem vairāk, un kaut vai tāpēc vien, ka ir pieaugušas ražošanas izmaksas, cenas nevar atgriezties kādreizējos līmeņos,” skaidro I. Gulbe. Viņa min, ka būtisku cenas samazinājumu var sagaidīt produktiem, kuriem ir īsāka ražošanas un loģistikas ķēde, piemēram, augļiem un dārzeņiem. “Man pat šajā ziņā izraisīja izbrīnu tas, ka decembrī cenas bija zemākas nekā septembrī, kad ir novākšanas sezona,” stāsta lauksaimniecības tirgus eksperte. “Pašreizējos apstākļos cenu kāpumam būtu jāapstājas un jākrītas faktiski visām pārtikas produktu grupām,” spriež I. Gulbe.
To, ka inflācija strauji kritīsies un iespējama arī deflācijas iestāšanās, pieļauj arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pēc viņa domām, šā gada beigās un nākamā gada sākumā inflācija būs zema, noteikti zemāka par 3%. “Arī īslaicīga deflācija ir iespējama, jo dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas vairāk nekā par 80% no pērnā gada rekordiem un šobrīd jau pirmās pašvaldības ziņo par siltumenerģijas tarifu samazināšanu,” komentē “Citadeles” ekonomists. Viņš norāda uz diezgan palielu šūpošanos pasaules finanšu tirgos, kur naftas cenas ir noslīdējušas jau līdz aptuveni 70 dolāriem par barelu. Pie eksperta teiktā var piebilst, ka pagājušā gada martā preču biržas panikas augstākajā punktā barels “Brent” naftas īslaicīgi pārspēja pat 139 ASV dolāru atzīmi. Komentējot norises, M. Āboliņš izsaka viedokli - ja naftas cenas paliek šādā līmenī līdz gada beigām, tad īslaicīgas deflācijas varbūtība būtu gana augsta. Viņaprāt, deflācijas varbūtība būtu vēl augstāka, ja Latvijā beidzot beigtu augt pārtikas cenas, kuru kāpumam šobrīd jau ir ļoti grūti atrast pamatojumu, jo pasaules pārtikas cenas mazinās jau kopš pērnā gada maija. “Lielākie cenu kritumi gada nogalē noteikti ir gaidāmi siltumenerģijas tarifos, savukārt turpinās augt pakalpojumu cenas, jo bezdarbs ir zems un spiediens celt algas ir liels. Un tieši pakalpojumu cenu dinamika tuvāko 6-12 mēnešu laikā būs ļoti svarīga, jo, pat ja gada nogalē Latvijā gadīsies īslaicīga deflācija, tas vēl nenozīmēs, ka inflācija ir uzvarēta un 2024. gada otrajā pusē mēs neieraudzīsim jaunu inflācijas kāpumu. Kopumā es teiktu, ka deflācijas iespējamība Latvijā tuvāko 12 mēnešu laikā varēt būt ap 20-25%,” vērtē M. Āboliņš.
