Lai gan bāzes procentu likmes un aizdevumu dārdzība aug visai strauji, diemžēl to pašu nevar teikt par termiņnoguldījumu likmēm Latvijas komercbankās vai vismaz nospiedošajā vairākumā no tām. Jautājums ir svarīgs, sevišķi tāpēc, ka, neraugoties uz straujo inflāciju, kas noēd algu pieaugumu, mājsaimniecībām aizvien ir ko uzkrāt, kas izpaužas arī noguldījumu statistikā.
Vēl pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kad patēriņa cenu skrējiens Latvijā bija tikko pārdzīvojis savu augstāko punktu un inflācija bija tuvu maksimumam kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, iedzīvotāju noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās turpināja pieaugt. Ir diezgan ticams, ka pieauguma tendence ir saglabājusies arī šā gada pirmajā ceturksnī, jo inflācijas laikā ekonomikā cirkulējošie naudas plūdi tomēr “nosēžas” arī iedzīvotāju ienākumos un ne visiem augsto cenu dēļ rocība samazinās.
Šobrīd Latvijas Banka piedāvā aizvien vairāk dažādu statistikas rīku, tajā skaitā arī tādu, kur ir iespējams aplūkot komercbanku piedāvātās noguldījuma likmes. Lai arī bankas, aizņemoties naudu no noguldītājiem, ir gatavas maksāt lielākus aizdevuma procentus, tomēr izmaiņas norit gausi. Ja par standartu pieņemam 12 mēnešu termiņnoguldījumu, tad biežākais komercbanku piedāvātais atdeves skaitlis, noguldot naudu uz šādu periodu, ir 2% gadā, liecina centrālās bankas apkopotā informācija uz šā gada 18. aprīli. Šādu likmi ir piedāvājušas piecas no sarakstā apskatītajām 11 komercbankām. Vēl četrās bankās - “Citadele”, “BluOr Bank”, “LPB Bank” un “Signet Bank” - 12 mēnešu perioda temiņnoguldījuma likme 18. aprīlī bija 2,5%. Vēl viena banka, kas Latvijā ir pazīstama ar aktīvu iesaistīšanos patēriņa kreditēšanā, piedāvā 3%. Ieguldot garākos termiņos, pieaug arī potenciālā noguldījuma procentu likme, taču ne pārāk būtiski. Ja nauda tiek noguldīta uz pieciem gadiem, tad divās bankās var tikt pie 3,5% un vienā pat pie 3,85% vērtas līdzekļu atdeves gadā. Tomēr kopumā banku noguldījuma likmes aug visai lēni. Piemēram, februārī vidējā likme noguldījumiem ar termiņu gads un mazāk bija 1,73%, bet noguldījumiem, kuri tiek piesaistīti ilgāk par gadu, tā sasniedza 1,84%. Šķiet, ka patlaban bankas ir nolēmušas vairāk pacīnīties par klientu naudu, kas tiek atstāta uz ilgāku termiņu, jo nav jau gluži tā, ka termiņnoguldījumiem nebūtu nekādas alternatīvas. Tomēr kopumā var teikt, ka uz nopietnu cīņu par naudu, kāpinot procentu maksājumus, komercbankas patlaban nav gatavas. Ja ekonomika bremzējas un pieprasījums pēc aizdevumiem sarūk, komercbankām ir visai labas peļņas iespējas izmantot Eiropas Centrālās bankas piedāvātās noguldījuma iespējas uz nakti ar 3% vērtu gada likmi. Salīdzinājumam - februārī šī likme “uz nakti” bija 2,5% gadā. Tādējādi, ja paraugās uz iepriekš minētajām vidējām noguldījuma likmēm komercbankās - īstermiņā 1,73%, bet “garajā” termiņā - 1,84% var secināt, ka banku peļņas iespējas pēdējo pāris mēnešu laikā ir pieaugušas, pat neraugoties uz to veikto depozīta procenta likmju kāpumu. Respektīvi, banku peļņas iespējas, aizdodot naudu, vismaz šķietami, aug straujāk, nekā tās ceļ noguldījumu likmes. Jāņem vērā, ka iepriekšējos gados naudas izvietošana ECB ir bijis “galējais risinājums”, ja to nav kur likt citur uz vēl augstākām procenta likmēm, piemēram, kreditēšanā, kur vairumā gadījumu tiek izmantotas mainīgās procentu likmes. Proti, šobrīd tās nemitīgi pieaug, ļaujot bankām pelnīt aizvien vairāk.
Protams, šādas likmes nav iedvesmojošas, un tad jau iedzīvotājam ir daudz izdevīgāk aizdot savai valstij nekā banku sektoram. Piemēram, valsts, aizņemoties naudu ar krājobligāciju starpniecību, 19 . aprīlī uz vienu gadu naudu bija gatava aizņemties ar 3,6% likmi. Savukārt piecu gadu perioda krājobligāciju likme bija 3,75%. Acīmredzami viena no bankām uzskata, ka, piesaistot naudu piecgadīgajos līgumos, ir vērts konkurēt ar valsti, sevišķi vēl, tad ja ir iespēja naudu laist apritē par augstāku likmi.
Patlaban var teikt, ka Latvijas krājobligācijas piedāvā visizdevīgākos atdeves rādītājus konservatīvajā fiksēta ienesīguma ieguldījumu segmentā. Šobrīd varam uzskatīt, ka vismaz īstermiņa - 12 mēnešu - periodā Latvijas valdības krājobligācijas piedāvā faktiski bezriska ieguldījuma iespēju. Komercbanku investīciju risks, lai arī ir zems, tomēr ir vērtējams kā augstāks nekā valstij. Tajā pašā laikā redzams, ka naudas atdeve komercbanku depozītos izvietotajiem līdzekļiem ir zemāka. Drošuma ziņā ir iespējams tikt pie vēl zemāka investīciju riska, piemēram, ieguldot naudu vēl kādas finansiāli stabilākas valsts, piemēram, Vācijas parāda vērtspapīros. Taču šeit pat ilgāka termiņa obligācijām ienesīgums ir ievērojami zemāks nekā Latvijas īstermiņa obligācijām. Piemēram, Vācijas obligācijas ar atmaksas termiņu pēc 10 gadiem trešdien biržā tika kotētas ar aptuveni 2,5% vērtu ienesīgumu. Tikmēr analoga termiņa Latvijas krājobligācijas 19. aprīlī tika piedāvātas ar 4,05% ienesīgumu.
Tas, ar kādu procenta uzcenojumu varam savus brīvos līdzekļus izvietot tirgū, ir atkarīgs gan no tobrīd spēkā esošajām centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, gan arī no tā, cik kādam mūsu nauda ir nepieciešama. Šobrīd pieprasījums pēc naudas ir samērā augsts, taču ne pārmērīgi. Piemēram, varam redzēt, ka pēdējā laikā Latvijas valsts nepieciešamība pēc finanšu tirgū piesaistītās naudas ir pat nedaudz samazinājusies. Par to liecina arī minēto krājobligāciju likmes. Piemēram, marta pirmajā dekādē valsts ar šīm obligācijām 12 mēnešu periodā bija gatava aizņemties pat ar 3,9% likmi. Tagad tā ir par trīs procenta desmitdaļām mazāka. Latvijas bankām pēdējos gadus tradicionāli naudas ir pieticis, un tās veic likmju pieaugumu vien tāpēc, ka ceļas centrālās bankas noteiktās likmes un tas jebkurā gadījumā rada iespēju gūt papildu peļņu. Vismaz pašlaik. Iespējams, ka noguldījuma likmes kļūs nedaudz augstākas. Tas tāpēc, ka, visticamāk, ECB kaut nedaudz, taču tomēr kāpinās procentu likmes, lai nobremzētu vēl aizvien augsto inflāciju. Tādējādi bankām var rasties iespēja naudu izvietot ar lielāku atdevi nekā līdz šim, vienlaikus ļaujot kāpināt procentus, ko tās izmaksā noguldītājiem.
