Valsts naudu budžetā iesūc caur degvielas pumpjiem un slimnīcām

© Depositphotos.com/Neatkarīgā

Degvielas tirgotāji un dažu tiem līdzīgi profilu uzņēmumi faktiski ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) filiāles, kas darbojas daudz efektīvāk nekā visas šīs sistēmas galvgalī noliktais VID.

Iet un nāk valdības Latvijā, mainās Latvijas priekšniecība Eiropas Savienībā un ASV, notiek kari tālāk un tuvāk Latvijai, bet nekas nemainās Latvijas ekonomikā un to pārstāvošajā nodokļu maksātāju sarakstā. Šis saraksts parāda valsti kā naudas pārdalīšanas iestādi, kurā ražošana nav aizliegta, bet atstāta par nodarbošanos tikai dīvaiņiem.

Viens otram maksā, bet naudas kā nav, tā nav

Apritējuši jau desmit gadi, kopš Saeima uzdevusi un VID izpilda uzdevumu aprīlī publicēt nodokļu maksātāju sarakstu pārskata gadā nomaksāto nodokļu secībā. Precīzāk sakot, tas ir tikai uzņēmumu saraksts, iekļaujot individuālos uzņēmumus, bet bez zemnieku/zvejnieku saimniecībām un pašnodarbinātajiem. Tāpat sarakstā nav valsts un pašvaldību iestāžu, lai gan naudas apgrozījums tur ir milzīgs. Paliek uzņēmumu saraksts, kuram vajadzētu pārstāvēt un parādīt ražošanu jeb avotus naudai, ar kuras pārdalīšanu pēc tam var nodarboties valsts, kā arī uzņēmumi, kas apkalpo ražojošos uzņēmumus un to darbiniekus. Īstenībā nodokļu maksātāju saraksts parāda pilnīgu pretēju ainu. Proti, visi šeit viens otram pakalpo un viens otru apkalpo, cīnoties par naudu, ko valsts laiž apritē uz aizņemšanās un ES dāvinājumu rēķina.

Desmit gados nav mainījusies nozare, kas kalpo par naudas pumpi valstij. Tie ir degvielas vairumtirgotāji un mazumtirgotāji. Izmaiņas ir tikai tādas kā, pirmkārt, “Statoil” pārsaukšana par “Circle K Latvia” un, otrkārt, nobīdīšana no pirmās vietas, kurā tas turējās gadus piecus, uz trešo vietu.

Degvielas laistītāju pulkā “Neste” pat klonējusies un nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā pārstāvēta ar diviem atzariem. Šajā pulciņā ietilpst arī SIA “Pirmas", ko ārpus nozares neviens nepazīst par spīti šis firmas finansiāli lielajiem darbiem, kas valstij devuši vairāk par 100 miljoniem eiro gadā. No Latvijas ekonomikas struktūras viedokļa nav principiālas starpības starp energonesēju agregātstāvokli. Šķidro degvielu apsaimnieko pieci, bet gāzveida degvielu - viens no nodokļu maksātāju pirmā desmitnieka.

Cilvēkiem vajag ugunsūdeni un cigaretes

Vēl jo vairāk pamācoši, ka kaut pārnestā nozīmē ar degvielām un dedzināšānu nodarbojas arī četri atlikušie no šī desmitnieka uzņēmumiem. Par ugunsūdeni saukto dziru ražošanas un tirdzniecības flagmanis Latvijā ir “Amber Latvijas balzams", bet tādu pašu vielu apsaimniekošanā lielas sekmes guvis arī “MV GROUP Distribution LV". Savukārt tabakas izstrādājumu tirdzniecībā atpazīstams ir "PHILIP MORRIS LATVIA" un daudz mazāk pazīstams "Baltic Sales Network", kura samaksāto nodokļu summa pat pērn pat nedaudz lielāka nekā pazīstamāka zīmola uzņēmumam.

VID apkopojis ziņas par pavisam 149 808 uzņēmumiem, kas pērn skaitījušies reāli pastāvoši. To sadalījumu pa nozarēm kaut ar atrunām par nejaušībām, bet tomēr atspoguļo lielā saraksta saīsinājums līdz mikroskopiskam 21 uzņēmuma sarakstiņam. Tajā aiz nodokļu maksātāja pirmā desmitnieka seko uzņēmumi, kuriem laimējies ieņemt vietas ar nullēm galā, kas padara vietu numurus psiholoģiski vieglāk uztveramus.

Te netiek apgalvots, ka Latvijā neviens neko neražo vai nesniedz tikai tādus pakalpojumus, kuru apmaksas avots ir Latvijas valsts apritē palaistā nauda. Pēc inerces par naudas pelnītāju tiktu uzskatīts 20. vietu nodokļu maksātāju sarakstā nopelnījušais “Latvijas dzelzceļš", bet pēdējos gados uzņēmums nodokļos samaksā labi ja tikpat, cik saņem no valsts par sliežu ceļu uzturēšanu kārtībā neatkarīgi no tā, cik maz kravu pa šīm sliedēm tiek pārvadāts. Tāpēc par vienīgo īsto ražotāju jāatzīst datorprogrammu izstrādātājs "C.T.CO".

Cilvēki maksā, kad viņiem sāp

Ar to netiek teikts nekas slikts nedz par 10 lielākajiem uzņēmumiem no nodokļu samaksas viedokļa, nedz par jebkuru citu uzņēmumu. Visi tie padara dzīvi Latvijā caurmērā atbilstošu dzīvei Eiropā un citās par attīstītām sauktās pasaules daļās. Ķīnā ražotas preces mums atgādā "Sanitex" un "Latvian Retail Management", bet Lietuvā ražotu alu izplata “Aldaris". Par informatīvu sasaisti ar pasauli gādā “Delfi” un māksliniecisku priekšnesumu sniegšanu veicina “Laboratorium science theater", turklāt iemanoties gadā nopelnīt mēnešalgu vienam kārtīgam Latvijas valsts ierēdnim.

Nav nejaušība, ka saraksta nejaušo dalībnieku sadaļā figurē divas ārstniecības iestādes. Jā, šī nozare ir izcila nodokļu maksātāja. To par atzīmēšanas vērtu uzskatījusi arī nodokļu maksātāju saraksta ekspresanalīzī veikusī uzņēmējdarbības datu apkopošanas un analīzes firma “Lursoft". Un, proti, “pēc samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma arī 2022. gadā līderos ir abas lielās slimnīcas - SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca". Kopējā nodokļu maksātāju sarakstā tām ir attiecīgi 12. un 18. vieta. Ir pamats sākt rēķināt, kurš kuru īstenībā uztur: vai valsts medicīnu, vai medicīna - valsti.

50 000 uzņēmumu nespēj uzturēt vienu kaķi

Nodokļu maksātāju saraksta konspektā nevarēja neiekļūt tāds uzņēmums kā “Kraule” ar apaļu nulli maksājumos, jo tādu uzņēmumu Latvijā ir vairākums. Burtiski šie uzņēmumi sarakstā aizņem no 93 776. līdz 142 027. vietai. Reāli jau drīz vien pēc 50 000. vietas sākas uzņēmumi ar tādu legālās naudas aprites apjomu, ar kādu varētu uzturēt labi ja kaķi, taču ne uzņēmumu īpašniekus (darbinieku viņiem biežāk nav nekā ir), ne valsti jeb ierēdņus.

Līdzīgi varētu teikt arī par vairākiem tūkstošiem uzņēmumu, kas iemanījušies nevis maksāt valstij, bet 2022. gadā saņemt no valsts 10 vai 20 eiro. Toties ir tūkstotis arī tādu uzņēmumu, kuri pratuši iekasēt no VID tūkstošus, desmitus tūkstošu un miljonus eiro gadā. Nodokļu maksātāju saraksts gan sākas, gan beidzas ar energoresursu tirgotāju. VID un jebkuras citas valsts iestādes kategoriski atsakās izpaust jebkādas ziņas par to, kādā veidā valsts pamanījusies kļūt par šo uzņēmumu parādnieci.

Goda plāksne

Lielākie nodokļu maksātāji un uzņēmumi, kuriem palaimējies nonākt psiholoģiski viegli pamanāmās vietās pērnā gada nodokļu maksātāju sarakstā un tur personificēt nodokļu maksātāju grupas gan nozaru, gan samaksāto nodokļu apjomu dalījumos.

Vieta Nosaukums Maksājumi miljonos eiro Darbinieku skaits
1.

SIA "ORLEN Latvija"

278,9 10
2.

SIA "NESTE LATVIJA"

202,8 64
3.

SIA "Circle K Latvia"

190,7 832
4.

SIA "Baltic Sales Network"

142,1 9
5.

SIA "PHILIP MORRIS LATVIA"

124,8 27
6.

SIA "Pirmas"

109,6 62
7.

A/S "Amber Latvijas balzams"

86,9 586
8.

A/S "Latvijas Gāze"

78,5 136
9.

Ārvalstu uzņēmuma filiāle “Neste Oyj”

72,9 0
10.

SIA "MV GROUP Distribution LV"

70,7 56
20.

Valsts a/s "Latvijas dzelzceļš"

44,4 4 031
30.

SIA "Sanitex"

30,9 628
40.

A/S "Aldaris"

23,3 171
50.

SIA "C.T.CO"

19,6 650
100.

SIA "LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA"

11,8 1 064
500. A/S "DELFI" 2,7 140
1000. SIA "Latvian Retail Management" 1,3 20
10 000. SIA "Ilzes Silanžas ārsta prakse" 0,09 (92 tūkstoši) 5
50 000. SIA "Laboratorium science theater" 0,004 (4,5 tūkstoši) 1
100 000. Individuālais komersants “Kraule” 0 0
149 808. SIA "LATVIJAS PROPĀNA GĀZE" -10,5 385

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais