Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomiskā labklājība jau tuvākajā nākotnē būs atkarīga no tā, cik daudz mūsu uzņēmumiem izdosies eksportēt dažādus pakalpojumus vai saražotās preces, jo ar vietējo tirgu izaugsmi var tikai kādu brīdi noturēt, nevis palielināt ilgtermiņā. Tomēr eksporta apjomi būs atkarīgi no pieprasījuma ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Diemžēl šī gada sākums nav pārāk iepriecinošs, kas jau sāk negatīvi atspoguļoties konjunktūras datos.
Diemžēl, šādam atspoguļojumam ieilgstot, eksportējošajiem uzņēmumiem var nākties kaut ko optimizēt, kas nozīmē, ka darbiniekiem būs jāsavelk jostas.
Par Latvijas divu lielāko eksporta partneru - Lietuvas un Igaunijas - ekonomisko sniegumu jau ik pa laikam šis tas ir pateikts. Runājot īsumā - pirmā no abām līdzīgi kā Latvija līdz pagājušā gada beigām balansēja uz recesijas robežas, savukārt otrā jau sāka piedzīvot visai pamanāmu lejupslīdi. Tiek lēsts, ka arī šogad kopumā Igaunijas tautsaimniecība salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu sarukt par pāris procentiem. Tas gan ir tādā gadījumā, ja pasaule iztiek bez būtiskiem ekonomiskajiem vai finanšu satricinājumiem, pret kuriem Igaunija varētu būt pat jutīgāka nekā Latvija.
Tāpat ir jautājums, ar kādu inerci mūsu ziemeļu kaimiņvalsts, kas noņem ap 11% no Latvijas preču eksporta, attīstīsies tālāk. Pagaidām nekas sevišķi pozitīvs nav redzams - pagājušā gada ceturtajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts gada izteiksmē ir sarucis par 4,1%, un kaut kas līdzīgs ir arī šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn.
Runājot par eksporta iespējām uz Igauniju, nekādi bēdu stāsti pagaidām gan nav dzirdami. Iespējams, tāpēc, ka uz to eksportējam ļoti daudz pārtikas produktu, bet cilvēkiem jāēd ir arī krīzes laikā.
Vienlaikus slikts signāls ir pienācis no Lietuvas, kas vedina domāt, ka tā seko Igaunijas pēdās. Vēl pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2021. gadā Lietuvas IKP bija sarucis par 0,4%, bet šā gada pirmo triju mēnešu periodā jau par 3,7%. Igaunijas un Lietuvas kopējā daļa Latvijas eksportā sasniedz ap 28-30%, un, ja kaimiņos lejupslīde turpinās uzņemt apgriezienus, arī Latvijas uzņēmējdarbībai var sākties problēmas. Ir pat viedoklis, ka Lietuvas un Igaunijas rādītāji signalizē par to, kas Latvijā varētu būt gaidāms tuvākā nākotnē. Proti, mūsu attīstība varētu būt līdzīga kā kaimiņvalstīs, taču ar pāris ceturkšņu nobīdi, un lejupslīdes temps būs lēnāks, jo mūsu tautsaimniecība atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas iepriekšējos gados nebija uzrādījusi pārkaršanas pazīmes un netika pārkreditēta.
Mūsu eksportētājiem labvēlīgi signāli nenāk arī no Rietumeiropas, kur ekonomiskā izaugsme līdz šim bija dilusi, bet atsevišķās vietās gada sākumā ieslīdējusi pat mīnusos. Tā, piemēram, noticis Vācijā. Pagājušajā gadā šīs valsts IKP ar katru ceturksni pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā uzrādīja aizvien mazākus kāpuma tempus, līdz izaugsme pazuda pavisam. Pērn pirmajā ceturksnī Eiropas lielākās ekonomikas IKP (rēķinot gada izteiksmē) pieauga par 3,8%, pēdējā ceturksnī - par 0,8%, bet šā gada pirmie trīs mēneši bija nesuši kritumu par 0,1%.
Lejupejoša tendence var turpināties kaut vai tāpēc, ka eirozonā aizvien turpina saglabāties ļoti augsts inflācijas rādītājs, līdz ar to Eiropas Centrālā banka turpinās celt procentu likmes, tādējādi sadārdzinot arī aizdevumus, lai bremzētu inflāciju augšup dzenošo pieprasījumu.
Ko tas nozīmē Latvijai un tās iedzīvotājiem? Iepriekš, kad aizdevumu likmes bija zemas, vācieši bija ļoti cītīgi dažādu Latvijas koka palīgēku un citas ar koku saistītas produkcijas pasūtītāji. Arī celtnieku rosīšanās turpat uz vietas Rietumeiropā ir veicinoša tam, lai Latvijas kokzāģētavas strādātu ar lielāku jaudu, ļaujot Latvijas strādniekiem tikt pie algām. Tagad, līdz ar augstākām aizdevuma likmēm un buksējošu vai pat krītošu ekonomiku, pasūtījumu apjoms no Latvijas vairs nebūs ar augšupejošu dinamiku.
Tālākā Rietumeiropas nedienu ietekme Latvijā jau būs atkarīga no tā, cik maksātspējīgi būs Rietumeiropas klienti un kādas būs valstu ekonomiskās tendences. Taču katrā ziņā varam rēķināties ar to, ka no preču pārdošanas Eiropā ieplūstošā naudas masa Latvijā saruks. Patiesībā jau martā piedzīvojām eksporta samazināšanos naudas izteiksmē pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas uzvaras gājiena. Cita starpā arī Zviedrija, kas arī ir liels būvniecībai nepieciešamo preču noņēmējs no Latvijas, ir piedzīvojusi nekustamā īpašuma krīzi, un arī tā ir norāde, ka pie Latvijas ekonomikas padebešiem sāk savilkties diezgan patumša mākoņu josla. Arī Zviedrijā ekonomikas izaugsme svārstās ap nulli, taču, ņemot vērā vispārējo fonu, nevar izslēgt, ka nākamajos ceturkšņos tā ieslīdēs mīnusos. Kopumā var teikt, ka gandrīz visās lielākajās eksporta partneru valstīs tiek piedzīvota vai nu stagnācija, vai ekonomiskā lejupslīde.
Tas, kā veiksies mūsu eksporta partneru valstīm, lielā mērā ir atkarīgs no tālākās situācijas attīstības ASV un Ķīnā. Pagaidām abas demonstrē izaugsmi, turklāt Ķīna pat ar visai izteiktu pieaugošu tendenci. Ķīnas IKP pirmajā ceturksnī pret atbilstošu periodu pērn pieaudzis par 4,5%, kas ir četru ceturkšņu augstākais rādītājs. Tas nozīmē, ka pasaules otrā lielākā ekonomika var saglabāt arī pieaugošus importa apjomus, kur paveras iespēja arī Latvijas uzņēmumiem. Tiešā veidā gan uz Ķīnu eksportējam ļoti maz, un tās nozīme preču eksportā pēdējā laikā bijusi mazāka pat 1%. Tomēr Ķīnas importa aktivitātēm var būt pastarpināta pozitīva ietekme. Piemēram, Latvijas mašīnbūves uzņēmumi piegādā auto detaļas Vācijas lielajiem autobūvētājiem, savukārt tiem var pavērties lielākas pārdošanas iespējas Ķīnā. Tikmēr par ASV ekonomisko veselību pagaidām nevaram būt īsti droši, jo vēl nesen šīs valsts centrālā banka ziņoja, ka iekšējais pieprasījums aizvien liek inflācijai saglabāties pārāk augstai, kas var norādīt uz tālāku procenta likmju kāpumu, kas tomēr var apdraudēt ASV ekonomikas attīstību. Turklāt pagaidām vēl nav ziņas, ka būtu novērsti ASV defolta riski, gadījumā, ja šīs valsts likumdevēji nespēs vienoties par parāda griestu palielināšanu. Kas attiecas uz ekonomisko izaugsmi, tad tā pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā pirmajā ceturksnī augusi par 1,6% salīdzinājumā ar 0,9% kāpumu ceturksni iepriekš.
