Degvielas cenas, visticamāk, turpinās pieaugt

© Depositphotos.com

Investīciju bums, pēdējos mēnešos strauji palielinot naftas cenas, visticamāk, novedīs pie tālāka degvielas cenu kāpuma Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Biežāk lietotā 95. benzīna cena Latvijā jau ir pārsniegusi 1,70 eiro atzīmi litrā. Saskaņā ar aģentūras LETA degvielas tirgus apskatu, ceturtdien rīta pusē šīs markas benzīns maksāja pat 1,744 eiro litrā. Tikmēr dīzeļdegviela turpina maksāt vairāk nekā 1,60 eiro par degvielas litru. Apskatā pieejamo degvielas uzpildes staciju vidū augstākā dīzeļdegvielas cena bija sasniegusi 1,664 par litru. Tiesa gan, Latvijā benzīna un dīzeļdegvielas cenas dažādu kompāniju un pat viena uzņēmuma DUS vidū var ievērojami atšķirties. Piemēram, jau minētās markas benzīnu vismaz teorētiski vakar rīta pusē varēja iegādāties arī par 1,537 eiro, bet dīzeļdegvielu - pat 1,497 eiro litrā. Tiesa, šeit ir runa par atsevišķām DUS, un to piedāvājumu nevar uzskatīt par ne tuvu vispārējai tirgus normai. Vērtējot tirgu kopumā, var teikt, ka pēdējo divu mēnešu laikā, kopš pasaules biržas atsācies naftas cenas kāpums, 95. benzīna mazumtirdzniecības cena mūsu valstī ir pieaugusi apmēram par 10%, savukārt dīzeļdegvielai - par 13-14 procentiem.

Skaidro ar dārgāku naftu

“Neatkarīgās” aptaujātie degvielas mazumtirgotāji degvielas sadārdzināšanos skaidro ar naftas cenu kāpumu biržā. “Galvenais iemesls degvielas cenu kāpumam ir naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ lēmums samazināt naftas ieguves apjomus. Šādu lēmumu galvenokārt veicinājusi Saūda Arābijas vēlēšanās saglabāt naftas barela cenu 80-100 dolāru robežās. Cenu kāpumu ietekmē arī globālās ekonomikas rādītāji, kas ir pozitīvāki nekā iepriekš prognozēts, īpaši ASV, līdz ar to pieprasījums aug un pieaug arī cenas,” situāciju ieskicē “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs. Viņš arī norāda, ka naftas cenas kāpums ir galvenais faktors degvielas cenas kāpumam. Protams, to pastarpināti ietekmē arī globālā ģeopolitiskā situācija (politiskā nestabilitāte naftas ieguves un pārstrādes valstīs) un dabas stihijas (galvenokārt vētras un plūdi). Savukārt galvenais cenu kāpumu bremzējošs faktors šobrīd ir ekonomiskās recesijas potenciālais risks. SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis, norāda, ka kopš jūnija beigām biržas cena dīzeļdegvielai ir kāpusi par 33% un benzīnam par 22%. Viens no galvenajiem ietekmējošiem faktoriem ir naftas ieguves apjomu samazināšana. Turklāt šajā laikā nelabvēlīgs ir bijis arī dolāra/eiro kurss. Tā kā naftas produktu cena biržā tiek kotēta dolāros, ASV valūtas vērtības pieaugums pret eiro liek par šo produkciju maksāt dārgāk arī Latvijas patērētājiem. Jautāts, vai iepriekšējais kāpums biržās ir jau pilnībā iecenots degvielas cenās Latvijā, A. Beiziķis teic, ka pašreizējās mazumtirdzniecības cenas “Neste” degvielas uzpildes stacijās atbilst naftas produktu cenu līmenim. Savukārt tālākā cenu dinamika būšot atkarīga no turpmākajām naftas produktu cenu tendencēm biržā.

Var pieaugt vēl

Tālākās prognozējamās tendences biržā no spēkratu darbinātāju un citu degvielas patērētāju viedokļa diemžēl nav labvēlīgas. Ceturtdien pēcpusdienā barels Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” maksāja nedaudz vairāk kā 90 ASV dolārus, tādējādi var teikt, ka patlaban cena pakāpusies līdz augstākajam punktam kopš pagājušā gada novembra. Tobrīd tā virzījās lejup saistībā ar neskaidrībām par globālās ekonomikas nākotni un centrālo banku īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, kas investīciju videi tradicionāli ir nelabvēlīga. Šobrīd savukārt tiek gaidīts, ka likmju celšana tuvojas savam noslēgumam, turklāt finanšu tirgus investori ir aktivizējušies saistībā ar pēkšņi uzradušos optimismu par pasaules tautsaimniecības atveseļošanos. Šīm investoru aktivitātēm pēdējā laikā melnā zelta sadārdzinājumā ir daudz lielāka loma nekā kādiem paziņojumiem, kas saistīti ar Saūda Arābijas, Krievijas vai kādas citas valsts piegāžu apjomu samazināšanu. Tā tas bija pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, kad sankcijas tika piemērotas Krievijas naftai un tās produktiem. Tāpat tas bija aprīlī, kad vairāku arābu valstu paziņojumi par ieguves apjomu samazināšanu izraisīja vien īslaicīgu naftas sadārdzināšanos, kam sekojas cenas kritums. Līdz ar to šobrīd viss ir atkarīgs no pasaules finanšu metropolēs valdošā investora noskaņojuma par to, vai ir vērts turpināt naftas kontraktu uzpirkšanu. Kopējā tendence gan liek domāt, ka melnais zelts varētu turpināt kļūt dārgāks ar sekojošu degvielas cenu palielināšanos arī Latvijā. Taču, ņemot vērā jau notikušo iespaidīgo cenu lēcienu biržās, tālākais kāpums vismaz tuvāko mēnešu laikā diezin vai pārsniegs 10%. Līdz ar to degvielas pircējiem jārēķinās, ka cenas var pieaugt, taču tuvākajā laikā tās diezin vai sasniegs pagājušā pavasara vēsturiskos līmeņus.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais