Paciemosimies trijos uzņēmumos, kurus apvieno produkcijas noieta maksimums ap Jāņiem un šīs produkcijas nodošana lietotājiem caur “Maxima’ veikalu tīklu.
Apciemoto uzņēmumu kopīgo iezīmju uzskaitījumu vēl var turpināt un turpināt. Viena no šim iezīmēm ir piederība vietējiem uzņēmējiem, nevis starptautiskiem koncerniem ar arī tādām ēdienu receptēm, kuru autoriem nav bijis ne ziņas, ne miņas par to, kas garšo tieši Latvijas iedzīvotājiem. Uzņēmumi nav lieli, lai gan spējīgi ar savas produkcijas daudzveidību pārklāt visu svētku galdu. “Maxima” protams, parūpēsies arī par tiem, kuriem nepietiek ar maizi, sieru un alu (tajā skaitās bezalkoholisko alu un kvasu) - par tiem, kuriem mīļākais Jāņu ēdiens ir šašliks.
Turpinot trijiem uzņēmumiem kopīgo iezīmju uzskaitījumu, jāuzrāda to spējas arī eksporta tirgos ne tikai tajās valstīs, kurās vieglāk sasniedzami no Latvijas izceļojušie tautieši. Uzņēmumi piedāvā ēdienus ļaudīm ar dažādu maksātspēju, lai gan vairāk ražo tādus produktus, kas nevar būt paši lētākie starp līdzīgiem produktiem, jo paredz daudz roku darba un ilgu produktu gatavošanas laiku. Lai citām reizēm un pielietojumam paliek lozungi par augstu darba ražīgumu, jo ēdienu gatavošanā nav iespējams ātri un mehāniski saražot ļoti garšīgus un veselīgus produktus. Tādi rodas tad, ja topošo ēdienu starpproduktus apgroza cilvēka rokas un aplūko cilvēka acis, kurām palīgā nāk laboratorijās iegūti rādījumi. Tikpat svarīgi, lai produkti izietu tiem dabiskās rūgšanas un skābšanas, karsēšanas un dzesēšanas stadijas, kuras paātrināt (vai apiet) pārtikas ražotāji ir iemācījušies, ja vienīgais ražošanas kritērijs ir produktu lētums, lētums un vēlreiz lētums.
Gan jau ka iespēja parādīt savu rūpīgo darbu bija starp motīviem, kāpēc no ļoti daudziem Latvijas pārtika ražotājiem tieši “Mario”, “Smiltenes piens” un Valmiermuižas alus darītava iekļāvās “Maxima” tūrē “Līgo ar godu". Ir pārliecība, ka visa šo uzņēmumu produkcija tiek ražota tā, kā ražotāji rādīja un stāstīja. Nav iespējams, ka uzņēmumi būtu pieņēmuši liekus darbiniekus un pārbīdījuši savas ražošanas iekārtas tāpēc, lai tikai pusstundu ražotu produktus savādāk, nekā tas notiek dienu no dienas.
“Mario” produkti top Ķekavas novada baložos. Apaļa 30 gadu jubileja uzņēmumam būs nākamgad. Nodarbināto skaits uzņēmumā pārsniedz simtu un produktu sortimentā dažādu vienību tikpat. Apvienojot tās produktu grupās, jāuzskaita sausmaizītes un sausbaranciņas, prjaņiki, sausiņi, brokastu spilventiņi, maizes standziņas, kukurūzas nūjiņas un daudz dažādus cepumus, kliņgeru un toršu.
No visas šis bagātības izsekosim tikai tam, kā top grauzdiņi un pirms tam maize, no kuras tālāk izstrādā grauzdiņus. Uzņēmuma pirmsākumos patiešām bijis tā, ka “Mario” grauzdējis to, ko varēja dabūt no maizes cepējiem dažādās ceptuvēs. Tomēr izradījies, ka ar “Mario” grauzdēšanas paņēmieniem vien nepietiek, lai iegūtu produktu ar, pirmkārt, noteiktām garšas, struktūras un varbūt vēl citām īpašībām un, otrkārt, lai šīs īpašības izceltu “Mario” grauzdiņus starp līdzīgiem produktiem. Tāpēc uzņēmums uzņēmies cept maizi pats. Tātad uzņēmies noteikt un kontrolēt miltu ceļu līdz grauzdiņiem un laiku, cik ilgi rūgst mīkla, cik ilgi maize tiek cepta un atdzesēta, kādā temperatūrā tiek cepta un atdzesēta, kā sagatavota sagriešanai, grauzdēšanai un aromatizēšanai ar ķiploku vai tomātu, diļļu, siera bekona vai vēl citām piedevām.
“Mario” maize ir arī patstāvīgs produkts paaugstinātas kvalitātes maizes grupā. Tas nozīmē maizi, kuras mīkla rūgusi vairākas dienas un cepta vairākas stundas, lai gan pēc skata līdzīgu maizi var iegūt dažās stundās ar rūgšanu stimulējošu piedevu palīdzību. Tāda maize ir viens no “Mario” eksporta produktiem.
Šajā reizē apstāsimies pie grauzdiņu grēdām - pie uzkodām daudz vairāk vasaras pasākumos, nevis pie Ziemassvētku vai kādu citu ziemā rīkotu svētku galdiem, uz kuriem vieta “Mario” tortēm un citiem konditorejas izstrādājumiem.
Ja grauzdiņi mutē un vēderā, tad jāgādā dzērieni, kādi top Valmiermuižā. Pie Valmieras tik tiešām bijusi liela muiža, tajā skaitā arī muižnieku pils un saimniecisko ēku grupa ap to. Bijusī godība daļēji nopostīta, daļēji sadalīta starp Valmieras cietumu un alus darītavu, kuras ierīkošana pamazām pārvērtusi cietuma sētas pusi par Valmieras fasādes pusi. Proti, dažas no vecajām ēkām padarītas par alus darītavu, par krogā nomaskētu restorānu ar nestandarta ēdienkarti, kas pieskaņota alus baudīšanai, kā arī par fonu pasākumiem, kurus cauru vasaru rīko alus darītavas atbalstītā Valmiermuižas kultūras biedrība. Aktuālajā piedāvājumā Valmiermuižas etnomūzikas festivāls 6. jūlijā, ko šogad greznos rīkles dziedātāji no Mongolijas, kādus Latvijā vispār dzirdējuši neesam un tāpēc mums vēl nav zināmi vārdi, ko par šādu dziedāšanu sacīt. Zināmi, turpretī, ir “Iļģi”, un saprotami ir gan koklētāji, gan alus dziesmu dziedātāji.
Atjaunotās Valmiermuižas saimnieks ir Aigars Ruņģis. Radījis viņš alus darītavu no nekā vairākas nozīmēs. Tajā skaitā no alus neesamības “Swedbank” klientu pasākumā Jūrmalā ap 2006. gadu. Protams, ka tur nevarēja pasniegt šņabja un uzkodu (izšķīdinātas maizes) maisījumu no lielām plastmasas pudelēm, kāds tolaik bija alus saturs un forma. Tieši tajā brīdī A. Ruņģis, kā viņš pats stāsta, nolēmis padarīt alu par Latvijā klātu svētku galdu sastāvdaļu. Nepilnu divdesmit gadu laikā tas viņam izdevies.
Alus darīšanas apraksts lielā mērā atkārto jau rakstīto par maizi, jo abos gadījumos galvenais process ir pārstrādātu graudu raudzēšana; abos gadījumos process ietver karsēšanas, dzesēšanas un nogatavināšanas fāzes. Aus darīšanas gadījumā process izstiepjas vairāku mēnešu garumā un produkts nevar būt lēts kaut vai tāpēc, ka alus mucu noturēšana nemainīgā pusotra grāda temperatūrā prasa enerģiju gan ziemā, gan vasarā.
Alus pašizmaksu var pazemināt ar tā brūvēšanu sevišķi lielos toveros, bet noietu var palielināt, ja šo toveru saturu salej pudelēs ar dažādām etiķetēm. Tajā skaitā Lietuvā brūvētu alu salej pudelēs, kuru etiķetes rada iespaidu, ka alus darīts dažādās Latvijas pilsētās. Tas nenozīmē, ka Latvijā nebūtu pilsētu, kurās tik tiešam brīvē alu. Ievērosim A. Ruņģa ieteikumu palūkoties uz šādām etiķetēm rūpīgāk un likt Jāņu galdā Valmiermuižā vai kādā citā Latvijas vietā brūvētu alu.
Kad mute nav sausa, varam doties tālāk uz Smilteni, kur nostiprinājies vietējais piena pārstrādes kombināts. Gadījums nav pašsaprotams, jo no līdzīga uzņēmuma Valmierā pāri palikusi preču zīme, ko pārņēma Krievijas uzņēmēji, kuri laikam piekāpušies ķīnieši utt. pa visu plašo pasauli. Smiltenieši pagājuša gadsimta 90. gados bija Valmieras kombināta sastāvdaļa, bet spējuši no tā atsaistīties un saglabāt patstāvību. Uzņēmuma juridiskā forma ir forma ir akciju sabiedrība.
Uzņēmumā strādā vairāk nekā 100 cilvēki un tas piedāvā vairāk nekā 100 dažādu produktu. “Smiltenes piens” no visiem citiem piena kombinātiem Latvijā izceļas ar to, ka ticis vistālāk siera ražošanas blakusprodukta sūkalu pārstrādē proteīna produktos ar preču zīmi “Piena spēks”. Šādi produkti paredzēti cilvēkiem ar paaugstinātu fizisko slodzi.
Par siera ražošanu jāraksta trešo reizi tas pats, kas par maizi un alu, ka produkts jo kvalitatīvāks, jo ilgāku laiku, ilgāku raudzēšanas un nogatavināšanas procesu tas piedzīvojis. Sieru nogatavināšana ilgst no pusotra līdz 12 mēnešiem.
Pirmsjāņu ceļojumā pa uzņēmumiem, kuri tieši tagad ražo Jāņu galdam, jāpievērš uzmanība siera kraukšķiem. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Smiltenē prot pirmie izdomāt un izdarīt to, ko citi nedara. Siera gabaliņus, karsē īpašā iekārtā, kur tiek atbilstošas temperatūras dēļ uzpūšas un izveidojas par kraukšķīgām siera bumbiņām. Tās var izmantot par uzkodām, pievienot zupām, salātiem un citiem ēdieniem. Tās izrādījušās ļoti pa prātam un pa rokai patērētājiem, kuri to pašu sieru tradicionālā izskatā un garšā nenopirktu neatkarīgi no tā, cik šis siers smalks un kādas atlaides ražotāji un tirgotāji cenai iedevuši.
"Smiltenes piens” eksportē uz Itāliju industriālo sieru - sagatavi varbūt arī tai “Mocarellai”, ko itāļi pēc tam sūta atpakaļ uz Latviju. Trūkst pasaulē un tajā skaitā Eiropā piena un kur nu vēl tāda piena kā Vidzemes tīrajā vidē iegūts piens. Secinājums vienkāršs, ka jāizmanto izdevība ēst jebkuru no Smiltenē tapušajiem piena pārstrādes produktiem.
